Taču, kad saradās visi brīvprātīgie - ap septiņdesmit, labi ja uz diviem talciniekiem iznāca viens suns. Ģimenēm ar bērniem trīs vai piecu cilvēku sastāvā bija jāsamierinās tikai ar vienu suni. Pa laukiem, pa mežiem
Patversmes vadītājs Gints Mellers sadalīja suņus domubiedru grupās, ar ziņu savietojot vienā bariņā savstarpēji draudzīgus četrkājaiņus. Lielā pastaiga pa laukiem un meža taciņām bija aizraujoša prieka pilna. Cilvēki elpoja svaigu gaisu, suņi ar saviem pavadoņiem izdraiskojās no sirds, bērni pēc sirds patikas glāstīja un bučoja četrkājaiņus, un abpusējās simpātijas sita augstu vilni. Laiks gāja nemanot, un Gints Mellers pat sāka uztraukties, jo daži brīvprātīgie ar uzticētajiem suņiem atgriezās tikai pievakarē.
Lielā suņu pastaiga cilvēkiem un dzīvniekiem sagādāja pozitīvas emocijas, tai bija arī lieli plusi. Pēc pasākuma Aldis Vārna ar ģimeni sev līdzi uz Bērzes pagastu Dobeles rajonā aizveda boksermeitenīti Deizu, no kuras bērni pēc pastaigas vairs negribēja šķirties. Viņa jau kļuvusi par mājas labo gariņu, esot liela bučmīle. Mājas atrada vēl divi citi suņi un divi kaķi. Brīvprātīgie pēc pastaigas atstāja patversmē līdzi paņemtās pavadiņas. Daudzi, atsaucoties aicinājumam, uz patversmi bija atveduši segas, matračus, spilvenus, jo ziema taču vairs nav aiz kalniem, un, kā meteorologi sola, šogad tā būšot auksta. Pēc pasākuma daudzi tā dalībnieki, kas dzīvo Jūrmalā, atzinās, ka nemaz neesot zinājuši par Slokas dzīvnieku patversmi. Viņi apsolīja nākt palīgā dzīvniekus vest pastaigā arī citās dienās. Vārdu sakot, Lielā suņu pastaiga izdevās. Gan pasākuma rīkotāji, gan suņi visiem talkas dalībniekiem sūta bučas un lielu paldies! Cilvēki iepazinās ar patversmes ikdienu, apskatīja telpas, samīļoja kaķus un suņus. Kristīne Timpare uzsver, ka šādus kopā būšanas svētkus cilvēki var rīkot arī citviet Latvijā, jo brīvprātīgo palīdzība nepieciešama visām dzīvnieku patversmēm: "Ārzemēs cilvēki, kuri mīl, bet nevar turēt mājās dzīvniekus, savas ilgas pēc tiem remdē tieši tādā veidā - palīdz kopt un vest pastaigās patversmes iemītniekus. To dara arī bērni un jaunieši - kur vēl labākas mīlestības un žēlsirdības stundas gūt? Kāpēc tā nevarētu būt arī pie mums?"
Palīdzēsim kopā
Gints Mellers spriež, ka tuvākajā laikā vajadzētu organizēt arī
kādu kaķisku pasākumu. Patversmē pašlaik mīt ap divdesmit tīģeru
cilts pārstāvju, mazos kaķēnus neskaitot. Diemžēl, kaķus patversmēs
paņem reti. Pašlaik Gints sasparojies un sācis celt kaķu māju, lai
murrātājiem būtu labāki dzīves apstākļi. Taču šo ieceri bremzē
līdzekļu trūkums. Kristīne Timpare aicina palīdzēt Gintam realizēt
plānu: "Pirms pieciem gadiem Gints Mellers atvēlēja patversmei no
vecmāmiņas mantoto zemi - 1400 kv.m. un tagad tajā iegulda arī
savus līdzekļus. Bez brīvdienām un svētku dienām viņš strādā
bezpajumtes dzīvnieku labā. Patversmē neviens vesels dzīvnieks
netiek eitanizēts. Gan finansiāli, gan ar būvmateriāliem patversmei
var palīdzēt katrs labas gribas cilvēks. Par Ginta Mellera
godprātību es galvoju - neviens ziedotais santīms neaizies citiem
mērķiem."
***
Palīdziet!
Slokas dzīvnieku patversmei līdzekļus var pārskaitīt:
Saņēmējs: ŠĪRANTE IK
Reģ. Nr. 40002071440
A/S Hansabanka
Konta nr. LV73HABA0551012343408
Patversmes tālr. 26134093