Laika tika nogādāta Zemes orbītā ar mākslīgo pavadoni Sputņik-2, kas sāka lidojumu 1957.gada 3.novembrī. Tas bija mazāk nekā mēnesi pēc pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa Sputņik-1 nogādāšanas orbītā. PSRS vadonis Ņikita Hruščovs gribēja, lai otrais lidojums tiktu pieskaņots 7.novembra svētkiem, kad PSRS svinēja 40.gadadienu kopš boļševiku revolūcijas. Gatavošanās lidojumam notika lielā steigā. Par nākamo mērķi pēc Sputņik-1 lidojuma tika pasludināta cilvēka nogādāšana kosmosā, bet tolaik zinātnieki vēl nezināja, kā nodrošināt kosmonauta atgriešanos uz Zemes. Viņiem nebija skaidrs, vai dzīva radība vispār būtu spējīga izturēt lidojumu kosmosā. Lai sagatavotos cilvēka lidojumam, palīgā tika ņemti suņi, ar ko zinātnieki pārbaudīja, vai zīdītāja organisms varētu izturēt šādu ceļojumu un sekmīgi atgriezties uz Zemes. Amerikāņi tolaik plānoja veikt līdzīgus eksperimentus ar pērtiķiem, bet PSRS zinātnieki uzskatīja, ka suņi ir daudz piemērotāki šim uzdevumam. "Pērtiķi ir ļoti neaudzināti - viņi mēģina sagrābt visu, kas vien ir pa rokai, nospiest dažādas pogas. Savukārt suns ir cilvēka labākais draugs un viegli apmācāms," Krievijas telesabiedrībai RTR stāsta zinātnieks Vladimirs Ponomarenko.
PSRS kosmosa programmai tika izmantoti no dzīvnieku patversmēm savākti suņi, jo zinātnieki uzskatīja, ka tiem labāk izdosies piemēroties dažādām grūtībām. Suņiem arī bija jābūt maza auguma, lai viņus varētu ievietot šaurās kapsulās. Laika esot izraudzīta lidojumam tikai deviņas dienas pirms plānotā starta. Saskaņā ar vienu no versijām zinātnieki viņu izvēlējās piemīlīgā izskata dēļ, jo pirmajam kosmonautam bija jābūt skaistam, lai suņa attēli varētu rotāt laikrakstu pirmās lapas.
Laikai bija uzticēta kamikadzes misija, jo tolaik zinātnieki nemācēja nogādāt kosmonautu atpakaļ uz Zemes. PSRS kosmosa programmas ārsts Vladimirs Jazdovskis atceras, ka pirms lidojuma paņēmis Laiku uz mājām, lai viņa paspēlētos ar bērniem. "Es gribēju izdarīt kaut ko jauku viņas labā. Viņai bija atlicis tik maz, ko dzīvot," savā grāmatā rakstīja V.Jazdovskis.
Saskaņā ar oficiālo padomju laiku versiju Laika tika iemidzināta nedēļu pēc lidojuma sākuma. Taču pēc PSRS sabrukuma kļuva zināma bēdīgā patiesība - Laika nomira jau dažas stundas pēc lidojuma sākuma ķermeņa pārkaršanas un lielā stresa dēļ. Daudz labāk veicās Belkai un Strelkai, kas devās lidojumā 1960.gada augustā un sekmīgi atgriezās uz Zemes. Viņas turpināja dzīvot institūtā un nomira dabīgā nāvē.