Vasara ir atvaļinājumu laiks. Baldonietei Inesei un meitiņai Katei tas ir iesācies pavisam īpaši. Radušas ikdienā daudz laika pavadīt kopā, arī šoreiz abas devās pēcpusdienas pastaigā. Četrgadīgā Kate, stumjot rotaļu ratiņus ar savu mīļāko lelli, izbaudīja siltās saules starus blakus savai māmiņai. Kad abas nonāca bērnu rotaļu laukumā, tur jau bija kāds puisītis ar tēti. Diezgan drīz viņi devās prom, jo tuvojās tumši lietus mākoņi un bija vēl jāpaspēj ieiet veikalā iegādāties ko vakariņām.
Arī Inese mudināja Kati uz māju pusi. Te pēkšņi viņa izdzirdēja meitiņas jautājumu: "Kas tas par maku, mammu?" Tik tiešām, netālu no asfaltētā gājēju celiņa zaļajā zālē atvērts gulēja naudasmaks. Tā kā apkārt neviena nebija, Inese to nedroši pacēla. Makā bija gan nauda, gan autovadītāja apliecība. Viņas aizdomas apstiprinājās- maks piederēja rotaļu laukumā redzētā puisīša tēvam. Ko darīt? Ciematā ir tikai daži veikali. Zinādamas, uz kuru pusi abi devušies, arī viņas devās tajā virzienā. Tur jau viņi nāca pretim: "Vai neredzējāt naudasmaku?" Mazās meitenītes rociņas jau sniedzās vīrieša virzienā, un māmiņa teica: "Redzējām gan. Mana meitiņa to pamanīja. Es būtu pagājusi garām, jo uz to pusi nemaz neskatījos." Vīrietis pateicās un devās prom.
Liels bija gan mazās varones, gan māmiņas pārsteigums, kad zēns kopā ar tēti pēc laiciņa atkal bija viņu redzeslokā. Šoreiz smaidošais puisēns, roku aiz muguras turēdams, tuvojās Katei: "Paldies, ka atradi mana tēta naudasmaku." Mazā Kate nosarka un paņēma godam pelnīto dāvanu. Ir brīnišķīgi apzināties, ka jaunā paaudze aug atbildīga, līdzi domājoša un sirsnīga.