Mazulis — par spīti krīzes laikam

arī jau tagad (pēc visiem valdības aktuālajiem lēmumiem) - piekrītu izteiktajam viedoklim!

Bērns ir laime, mīlestība, pienākums pret senčiem un tautas nākotne. Nekas mazāks.

Par kādu plānošanu ir runa? Bērns ir Dieva dāvana, jāprot to novērtēt un saņemt.

Cik jauks mazulis! Veselību, veiksmi, izturību visai ģimenei!

krīzei ar bērniem nav nekāda sakara. Krīzes nāk un iet ik pa laikam, bet bērni paliek. Šitā nav ne pirmā, ne pēdējā. 90.gadu sākumā - vot tā bija kārtīga krīze. Ziepes uz taloniem, cukurs uz taloniem, apkure lauku reģionos - ar godmaņpečku un skursteņa trubu caur logu. Veikalā - ne marles, ne parķa, ne sedziņu, ne gultiņu. Jaundzimušajiem jaunlaulāto veikalos izsniedza noteiktu daudzumu krekliņu un jaciņu pēc ārsta zīmes uzrādīšanas. Nu un tad? Vai tagad man nav izaudzis puika kā briedis? Ne ar ko nav ne sliktāks, ne labāks par treknajos gados dzimušajiem kapitālistiskajiem brāļiem. Turklāt naudas patērē reizes pārdesmit vairāk nekā zīdainis. Ko tad tagad - atplānot atpakaļ? Nē, ziniet, mēs 17 gadīgu rijīgu basketbolistu vairs nevaram atļauties - krīze.

Nevajag pārspīlēt - ne jau nu plāno, ne uzdrīkstas. Kad mums pieteicās mazais, par krīzi mūsu saimē nebija ne runas, ne smakas. Pēc tam tikai izrādījās, ka viss ir tik slikti, tik slikti, ka bail. Nedomāju, ka mazais no tā daudz cietīs - visai liela nozīme ir vecākiem un viņu uztverei, videi, kurā viņi uzturas, vecvecākiem, priekšstatiem. Nenoliegšu, ka no daudz kā mums nāksies atteikties - i materiālā, i psiholoģiskā ziņā - vienkārši (tā kā mums tas būs pirmais) mēs nezinām, komēs iegūsim. Kādas būs sajūtas? Kā mainīsies mūsu attiecības? īstenībā tas ir vairāk biedējoši par pārējo. Tam visam, protams, nāk klāt stress par to, vai izdosies iztikt ar to, ko piešķirs vai nepiešķirs valsts - pat nepretendējot uz sazin kādiem materiāliem labumiem, ir lietas, ar kurām cilvēks vēlas rēķināties. saprotu, ka jāpievelk jostas, bet nu jau ir tāda situācija, ka viss mainās ne pa dienām, bet pa stundām - tad kāds, zvērot gandrīz vai pie asinīm un dzīvības, saka, ka viss paliks pa vecam, te nākamajā brīdī ar tādu pašu akmenscietu sejas izteiksmi paziņo, ka sen jau bija lemts neko pa vecam neatstāt... tas neveicina nekādu paļaušanos uz valsti. Tikai uz sevi. Vēl - lasot komentārus par to (ne šeit), ka "mantkārīgās māmuļas plāno bērnu". Es nezinu, kā citiem, bet man un manām 2 tuvākajām draudzenēm bērniņš bija plānā jau pagājšgad, jau 2 gadus atpakaļ, bet nepieteicās, lai kā darbotos. Tā kā - ne viss ir tik vienkārši, kā izskatās. Ne visas māmiņas, kuras vizina bērniņus Emmaljungas ratos, ir "biezās", sevi pārvērtējošas un sazin kādas vēl pašlabuma meklētājas. Tomēr esmu pateicīga liktenim, ka mēs gatavojamies kļūt par plašāku saimi. Neragoties uz krīzi, tomēr ... tomēr...

emmaljunga ir zviedrijā ražoti bērnu rati

kas ir emmaljunga...

jā, pastaigā pa centru - katrai trešajai ir emmaljunga un lai vēl pabļauj, ka maz maksā

Nu ta brīnums.......un karā bērni dzimst un Āfrikā!!

LV sievietes biedzot sapratīs, ka aborts nav "birth control" Priekš tam zinātnieki ir gadiem strādājuši, lai attīstīt vislabākos variantus! Laikam "Bananu republikā" šī informācija vēl nav sasniegusi.

Cik lēti pie mums ir slepkavot!! Samaksā 80,-Ls un aborts gatavs.Labi ka es neesmu šīs valsts ķēniņš-tad es visus šos abortu taistājus pašus abortētu.Jāties patīk,uz citu rēķina (nodokļu maksātāji) dzīvot patīk,bet atbildības nekādas un nākotnes tāpat.

Pagaidām nav būtiski pieaudzis abortu skaits, nav pieaudzis pamesto bērnu skaits sakarā ar krīzi. Latviešu sievietes malači. Joprojām ir parastie cipari, pirms dažām dienām darba sakarā tieši šos jautājumus skaidroju ar atbilstošām instancēm. Tā kā krīze jau nav nemaz tik traka kā to mālē. Varbūt rudenī kas mainīsies, bet cerēsim, ka nē. Dārgs bērns ir tikai tām mammām, kam obligāti jāstumj balti ādas Emmaljunga rati. Mēs visas draudzenes, kas kļuvušas par māmiņām pēdējos gados, maināmies ar drēbēm, gultām, ratiem. Arī valsts ir bijusi dāsna un visām ir iŗr tikušas labas māmiņalgas pie 1000 Ls mēnesī. Tā kā, ja esi iepriekš čakli strādājis un labi pelnījis, tad tiešām pašreiz ir bagātīga likumdošana, kas prioritē tieši māmiņas un ģimenes. Un nav par ko sūdzēties.

Bērni = jauki dzīves ziedi. Neviena normāla, domāšanā attīstīta māmiņa, manuprāt, nav nožēlojusi, ka laidusi bērnu pasaulē. Otrādi gan varbūt.

Tas ir pilnīgi pareizs secinājums - jo bagātāks pāris, jo mazāk var atļauties bērnu. Visi kliez - ak, bērns tik dārgs, bērns tik dārgs, un taisnība jau ir, bet taisnība arī ir, ka pieaugušais ir vēl dārgāks. Tie, kas ir smalki aprēķinājuši visus pamperu un putriņu izdevumus, lai parēķina arī, cik mēnesī tērē uz sevi. Un lai pakliedz - es esmu sev tik dārgs, man par sevi tik daudz jāmaksā.