Rudenī autovadītājiem jābūt īpaši piesardzīgiem - tumšie vakari, sliktā redzamība uz ceļiem var beigties nelaimīgi ne vien meža zvēriem, bet arī spēkratu vadītājiem. Inesei paveicās - viņa tika cauri sveikā vien ar stiklu saskrāpētām rokām. Negadījuma brīdi viņa neredzēja, jo bailēs bija galvu paslēpusi zem stūres. "Domāju - tūlīt miršu. Tad kaut kur virs sevis sajutu alni. Alņa pēcpuse bija priekšā, ja man būtu bijis blakussēdētājs, viņš droši vien būtu miris," saka Inese. Aļņa māte ar kājām vēl ielieca mašīnas jumtu, tad nokāpa, aizgāja līdz barjerām ceļa malā, pie tām iekārtojās un aizmiga nāves miegā.
Šogad pirmā pusgada laikā meža zvēru izraisīto satiksmes
negadījumu skaits pārsniedzis pustūkstoti, nelaimju skaitam pēdējos
gados ir tendence pieaugt. Portāls jelgavniekiem.lv ziņo, ka šāgada
oktobra nogalē četras dienas pēc kārtas Jelgavas rajonā reģistrēti
gadījumi, kad autovadītāji notriekuši stirnas.
Rudenī vācas baros
Latvijā zem riteņiem visvairāk pakļūst eži, lapsas un jenotsuņi, kuri statistikas sarakstos parasti neiekļūst. No automašīnām bīstamākiem dzīvniekiem rudenī ļoti aktuālas ir stirnas. Rudenī stirnas sāk vākties baros. Ja ceļam pārskrējusi viena stirna, var sekot arī otrā un trešā. Rudenī notiek arī medības ar dzinējiem, tad dzīvnieki var izskriet uz autoceļa, medību suņu iztrenkāti.
Ļoti bīstams ir krēslas posms un arī stundas starp pulksten 18
un 20, arī no pulksten 6 līdz 8. Tad pārnadži dodas uz barošanās
vietām un atgriežas no tām.
Ekoloģiskie tilti - dārgi
Daudzās Eiropas valstīs meži gar intensīvas satiksmes autoceļiem apjozti ar žogiem, lai atturētu meža dzīvniekus no lēmuma šķērsot ceļus. Kā Diena noskaidroja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), žogi meža dzīvniekiem Latvijā ir izbūvēti tikai autoceļa A7 (Rīga-Bauska-Grenctāle) posmā starp Ķekavu un Iecavu un jaunbūvētajā Saulkrastu apvedceļā. Valsts meža dienesta pārstāvis Jānis Ozoliņš saka - žogi vien nav risinājums, meža dzīvniekiem jābūvē arī pārejas, lai tie nebūtu ieslodzīti kā rezervātā un varētu brīvi pārvietoties. Arī LVC pārstāve Daiga Mežapuķe saka: "Ceļa norobežošana ar žogu ievērojami uzlabo satiksmes drošību, bet neatrisina vides aizsardzības jautājumus, jo nepieciešamība brīvi pārvietoties populācijas izdzīvošanai var izrādīties būtiskāka par mirstību uz nenožogota ceļa."
D.Mežapuķe arī uzsver: ja ir žogi, dzīvnieku pārejas ir obligāti jānodrošina. Latvijā pašlaik neviens ekoloģiskais tilts nav projektēts, tie arī esot ļoti dārgi. "Novērtējot ietekmi uz vidi, ir noteikts, kurās vietās, turpinot izpētes projektu tālāko attīstību skiču projekta un tehniskā projekta stadijās, būtu paredzama to izbūve," saka D.Mežapuķe. Tiesa, šie drošības pasākumi attiecināmi tikai uz ātrgaitas ceļiem.
Latvijā ekoloģisko tiltu izbūve varētu būt problemātiska, ja tilts jāceļ līdzenumā - dzīvnieku nepiespiedīsi kāpt tiltā augšā un tad lejā, saka J.Ozoliņš. Viens no risinājumiem varētu būt esošo tiltu pagarinājumi, ņemot vērā, ka upes un grāvjus dzīvnieki atzinuši par labām migrācijas vietām.
Kad ziemā uz Latvijas ceļiem sāk kaisīt sāli, daudzi pārnadži, jo īpaši stirnas, dodas to laizīt. Lai atturētu alņus no došanās pēc sāls uz ceļiem, Zviedrijas autoceļu pārvalde pērn centās izvēlēties tādu sāli, kas dzīvniekus neinteresē. Sāls testētāji bija nebrīvē dzīvojoši aļņi.
Ja noticis ceļu satiksmes negadījums un uz ceļa notriekts dzīvnieks, autovadītājam jāizsauc ceļu policija.