Un ziniet, bērniņi, tajos laikos Zolitūde bija viena izcili nomaļa vieta. Tur, kur tagad slejas 80.gados celtā mikrorajona deviņstāvenes, bija tikai liels, klajš un smilšains lauks gar Jūrmalas dzelzceļu, kurā notika šādas tādas motobraukšanas sacensības, bet aiz šā lauka esošās padangātās ieliņas bija kā aizaugušas upes, pa kurām braucot nebija īsti skaidrs, vai tām ir arī otrs gals vai arī tās šādi, cauri krūmājiem un kokiem locīdamās līdz ar grāvjiem abās malās, turpināsies līdz pat jūrai. Šķiet, šodien līdz Roņu salai var tikt vienkāršāk, nekā tolaik varēja atrast vajadzīgo adresi šajā Zolitūdes ielu bezgalībā.
Taču ikviena cilvēka radīta bezgalība izrādās iluzora un galīga. Zolitūdes robustais padomju mikrorajons tagad visās malās apaug ar jaunlaiku dzīvokļmāju un noliktavveikalu projektiem, un nomaļās ieliņas, ja arī dažas vēl ir palikušas, acīmredzami dzīvo savus pēdējos mirkļus. Dažā labā vēl te var pamaldīties, bet daudz vairāk maldīties iznāk starp jaunajām adresēm. Tā arī Mu Mu, jaunais un vienīgais Zolitūdes (stingri ņemot, arī vienīgais Imantas) restorāns, ir viegli atrodams tad, kad tas vienreiz ir atrasts. Tad tu zini, ka tirdzniecības centra priekšā var ļoti ērti atstāt automašīnu (vismaz tā bija svētdienā; varbūt darbdienās ir grūtāk) un ka arī restorānu tirdzniecības centrā atrast nav grūti. Var braukt pa Apūzes ielu garām Šēnberga Nezinīša un viņa draugu stila šķībmājām, turpat aiz tām jau būs meklējamais IXO, bet var arī no citām pusēm.
Zolitūdes un Imantas vienīgais ir Oskara Skaras dizainēts ģimenes restorāns, kurā ir īpaša ēdienkarte bērniem un liela picu un grilētu ēdienu izvēle pieaugušajiem. Kā minēts, interjera lielais pluss ir lielie logi un skats pa tiem - tas neveras blokmājas mūrī, bet daudz gaumīgākā ainavā. Ēdieni ir pagatavoti it kā vienkārši, bet katrā ir sava knifa rozīne, turklāt tie, jāteic, šefpavāram izdodas stipri garšīgi, kamēr cenas samērā ar centra cenām nav nekādas lielās. Noēsties var gan dažu labu interesantu otrēdienu, piemēram, Marokas ragū, gan garšīgas kūciņas un saldējumu. Patīkami, ka attīstība šajā Pārdaugavas kaktā nu saistās ne tikai ar veikaliem un dzīvojamajām mājām, bet arī ar mājīgu un rāmu restorānu, kurš vismaz pašlaik ir brīvs no daudziem citiem nomales krodziņiem raksturīgā paviršības un pārspīlētas pašapziņas sajaukuma.