Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Pa Kurzemes ziemeļu piekrastes mazajiem ciemiem

Šoreiz dabas izpētes braucienā dodamies pa Kurzemes ziemeļu piekrastes mazajiem ciemiem un Engures ezera dabas parku, kur mīt savvaļas govis, zirgi un milzum daudz dažādu putnu. Šo visu krāšņumu var aplūkot, dodoties pa Orhideju taku vai kādu citu no parka dabas takām. Trīsarpus kilometru garā Orhideju taka izrādās pietiekami gara, lai pamostos no nogurdinošā ceļa, bet ne tik ļoti, lai nogurtu no jauna.

Pagaidām gan nevienu no solītajām 22 orhideju sugām neieraugu, tāpēc iznāk vien pastaiga pa it kā parastu meža taku — bez orhidejām. Taču mums līdzi ir Lauku ceļotāja gids Juris Smaļinskis. Un viņš jau nu māk tik gudri apcerēt vai katru sūnas kumšķīti, ka pat parasts mežs vairs nemaz nešķiet tik ikdienišķs.

Dabas pazinēja

Tagad es gribu palielīties, jo šķiet, ka pamazām kļūstu par dabas eksperti. Varbūt Smaļinskis un citi gudrinieki par manis teikto pasmiesies, bet citi pilsētnieki jau nu gan novērtēs, ka pēc ceļojuma pa Engures ezera dabas parku zinu, ka dobjā skaņa, kas atgādina kāda asociāļa pūšanu pudelē, patiesībā ir purvu putna lielā dumpja dziesma. Izdevās dzirdēt arī dzeņa riesta dziesmu, kas izklausās pēc mazā putniņa sajukšanas prātā, jo viņš klaudzina pa koku daudz, ātri un neatlaidīgi, radot garam trrrrrrrrrrr līdzīgu skaņu. Un vēl zinu, kāds izskatās ķērpis usneja, kas ar savu klātbūtni apliecina, ka apkārtnē ir ļoti tīrs gaiss. Latvijā kopumā ir ap 500 ķērpju sugu. Un vispār ķērpji izrādās ļoti interesanti, jo apvieno sevī gan sēni, gan aļģi… Bet ķērpju tēma esot jāapgūst jau 5.klases dabasmācībā, saka Smaļinskis. Netieku gudra, vai esmu par ķērpjiem visu aizmirsusi vai nekad neesmu mācījusies (jo nevar atcerēties to, ko neesi zinājis, vai ne?), taču gribētu ieaudzēt šo usnejas ķērpi uz palodzes, lai aug, un būs man mājās tīrs gaiss. Diemžēl tas neesot iespējams, jo ķērpis ir kā termometrs — tas liecina par gaisa stāvokli, nevis pats to rada. Tātad manā pilsētas miteklī tas nobeigtos. Žēl gan.

Skaistā savvaļa

Ejot pa taku, tālumā ieraugām savvaļas zirgus. Pareizi tos esot jāsauc par savvaļai pielāgotiem mājdzīvniekiem, tāpēc tos nedrīkst ne glaudīt, ne aicināt sev klāt, ne barot, jo dzīvniekiem jājūtas kā savvaļā, nevis piemājas aplokā. Savvaļas dzīvnieki nepieciešami dabai, lai palīdzētu saglabāt palienu pļavas pie Engures ezera, kas pamazām aizaug. Kad skaistie pūkainie purniņi tuvojas dzeloņstiepļu žogam, rokas novaldīt kļūst pavisam grūti, turklāt pie žoga cits aiz cita nāk vesels bars zirgu ar tādām… ieinteresētām acīm. Viņi neizskatās pēc īstiem savvaļas zirgiem un šķiet jau pieraduši pie cilvēkiem. Domāju, ka daži parka apmeklētāji noteikti nenoturas un iedod pūkainajiem skaistuļiem arī ko garšīgu. Bet mēs ejam tālāk uz putnu vērošanas torni. Tālumā atkal redzu savvaļas kustoņus. Brūnus un baltus. Savvaļas govis! Brien pa ūdeni, sazinās savā starpā ar tādu pašu mūūūūū kā piemājas pļavu iemītnieces un nemaz neizskatās priecīgas par mūsu apciemojumu. Kad fotogrāfs tuvojas mazam, pūkainam govs bērniņam, sīkais pēkšņi izdod visai iespaidīgu skaņu. Tūlīt no purva tālākā stūra iznāk milzene — balta pinkaina mamma, kurai brūnais teliņš brien pretī un saticis izskatās atvieglots un nomierinājies. Jāatzīst, ka savvaļā govis ir skaistas. Tādas pūkainas, rozā purniņiem!

Pankūku paradīze

Kad Orhideju taka ir galā, var doties pie jūras, taču pagaidām vēl saule un piekrastes vējš nav tie jaukākie, tāpēc peldi un velobraucienu pa pludmalei paralēlo meža ceļu atstāju vasarai. Siltākā laikā šeit noteikti vērts atgriezties arī Rideļu dzirnavu dēļ. Pēc aizraujošas ekskursijas pa vēsturi un dzirnavu tehnoloģiju laižam uz pankūku copi turpat pāri ceļam. Krodziņā (vai kafejnīcā Cope ar naktsmājām otrā stāvā) gatavo tik garšīgas pankūkas, ka šķiet — nekad mūžā tādas vēl neesmu ēdusi. (Un pankūkas, starp citu, nemaz nav mans mīļākais ēdiens, izņemot bērndārznieka laika rauga pankūkas, kas savulaik bija labākais saldais ēdiens uz planētas.) Šeit pankūku cepšanai izmanto speciālas virsmas, kam nevajag tradicionālo eļļas pilno pannu, tāpēc pankoki izdodas tik sausi, gardi un mīksti, ka tās mierīgi var ēst bez sajūtas, ka vēders tūlīt, tūlīt padosies cīņā ar zemes pievilkšanas spēku. Liepziedu tēja un pankūkas patiesi ir labākā balva pēc ķērpju, putnu un dabas taku mācību stundas!

***

Engures ezera dabas parks

Engures ezers ir lielākais Latvijas piejūras ezers

Engures ezera dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija (dibināts 1957.gadā kā ornitoloģiskais liegums, kopš 1998.gada ir dabas parks)

Parkā konstatētas 44 Eiropā apdraudētas putnu sugas, piecas zivju sugas, trīs augu sugas, kas iekļautas ES direktīvu "Par dabisko biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību" pielikumos

Aug 40 Latvijā retas un Sarkanajā grāmatā ierakstītas augu sugas

Vairāk informācijas un Engures ezera dabas

parka karte: www.eedp.lv

Rideļu dzirnavas

Dzirnavās var iepazīties ar miltu malšanu, bet, pārejot pāri ielai, krogā Cope nobaudīt no vietējo dzirnavu miltiem ceptas pankūkas

Pieejamas arī naktsmītnes un laivu noma.

Ekskursija – Ls 0,50 pieaugušajiem, Ls 0,20 skolēniem

Divas pankūkas ar ievārījumu – Ls, 1,05

Zāļu tēja – Ls 0,70

Kontakti: Ingūna Jātniece, Tukuma raj. Engures pag. Tel. 29120190

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko