Pirms aiziešanas dekrētā Ieva strādāja pie Kirova Lipmana par palīdzi, un viņas pēdējais lielais darbs bija pienākumi pasaules hokeja čempionāta izpilddirekcijā. Pagaidām Ieva vēl nestrādā — mājās audzina dēliņu. Taču tagad viņa gatavojas pārvākties atkal. Ja attīstītājs SIA Dzimtā sēta nekavēs termiņus, tad vasaras beigās viņa tiks pie «kompakta trīsistabu dzīvoklīša ar dienvidu sauli logos» jaunā piecstāvu mājā Mežciemā. Tikai 70 m2, bet trīs istabas. Ieva saka: «Dzimtā sēta ir uzķērusi, ka dzīvokļi jāprojektē cilvēkiem, nevis miljonāriem. Daudzos citos projektos 70 m2 ir studijas tipa dzīvokļiem, bet trīsistabu mājokļu platība sniedzas pāri 100 m2. Rezultātā jāmaksā dārgs kredīts, bet normālam cilvēkam nemaz tik lielas istabas nevajag.»
Iepriekš gan Ieva bija rezervējusi dzīvokli topošā projektā pavisam citā Rīgas pusē — Mārupē Vecozolu namos. Kāpēc tur? «Iemesls pavisam vienkāršs. 2005.gada beigās viens m2 Purvciemā maksāja daudz dārgāk nekā Mārupē. Purvciemā nevarēju atļauties, Mārupē varēju.» Taču, kad piedzimis bēbis, Ieva sapratusi, cik tas ir vērtīgi, ka stāvu zemāk dzīvo mamma. «Es baroju mazuli, viņa baroja mani.» Mamma arī vienmēr bija gatava pieskatīt mazo, kad Ievai vajadzēja tikt ārā no mājas. «Sāku domāt — kā būs? Mamma taču uz Mārupi katru brīdi neizbraukās.» Turklāt, kad Ieva gribējusi dēlu Mārupē pierakstīt bērnudārza rindā, atklājies, ka to nav iespējams izdarīt — jo māja, kurā viņa gatavojās dzīvot, vēl nav nodota ekspluatācijā.
Tagad Ieva savu rezervāciju Vecozolu namos gatavojas pārdot. Viņa spriež, ka zaudētāja nebūs, jo Mārupes cenas pa šo laiku uzkāpušas līdz Purvciema cenām. Toties abus savus Purvciema dzīvokļus viņa gan nepārdos. «Pārdot nav izdevīgi, izdevīgi ir izīrēt.» Ieva rēķina, ka par abiem dzīvokļiem kopā viņa varētu saņemt ap Ls 300 īres maksu mēnesī, un tas ir apmēram tik, cik ikmēneša kredīta maksājums par jauno dzīvokli Mežciemā.