Par atvaļinājumu ar iBiroju sāk blogot Toms Grēviņš: Kad beidzas festivāls?

Varu atzīties, ka personīgi satiku gandrīz pilnīgi visus festivāla dalībniekus, taču tā arī neredzēju it nevienu koncertu!Salacgrīvā kopā ar draugiem un radio komandu ieradāmies jau ceturtdienas pēcpusdienā, lai pārraidītu vakara šovu, bet vēlāk turpat "backstage" teritorijā uzslietu teltis, iekurinātu grilu un atklātu festivāla kultūras programmu ar "Texas Chainsaw Massacre" 70. gada oriģināla noskatīšanos! Vēl nākamajā dienā vairāki festivāla darboņi atzina, ka motorzāģa un kliedzošas sievietes radītie trokšņi tukšajā Salacgrīvas zvejnieku parkā atbalsojušies lielā attālumā un izklausījušies īpaši sireāli...Piektdienas rītā ap pusdeviņiem mūs pamodināja zāles pļāvēja troksnis un skaļš lūgums ātri aizvākt teltis, lai festivāla viesi varētu pārvietoties pa glītu mauriņu. Plāns par izgulēšanos izzuda kā nebijis...Daudz saules, daudz skaļi trokšņi un basi, maz miega, neskaitāmas intervijas - nākamās divas diennaktis aiztraucās milzu ātrumā. Es necenšos ik vasaru apmeklēt katru Latvijas festivālu, taču agrā sestdienas rītā ap četriem pirmo reizi šajā pusē novēroju britu festivālu cienīgu skatu - visa teritorija aizvien ir piepildīta ar cilvēkiem, kurus nenomāc nogurums un kuri ir gatavi ballītei līdz pat pēdējo spēku izsīkumam.Festivāla spožākie ārzemju izpildītāji un viņu satikšana intervijās nekādus pārsteigumus neradīja. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka "sliktais zēns" Pīters Dohertijs ir parasts Londonas puika ar nelielu narcisma piešprici un fantastisku menedžmenta aizmuguri. Tāpat Mobijs gluži kā vienmēr ieturēja nepieejamā īpatņa stāju un uzvedās gluži kā pusaudzis, vienīgi intervijai beidzoties uzslavēja MGMT t-kreklu, kas man bija mugurā.Daudz vienkāršāki un sirsnīgāki izrādījās jaunie britu folkmūziķi The Leisure Society, kas uzzinājuši, ka viņu pirmo singlu drillēju pa radio jau vairāku mēnešus, paši pieteicās radio teltī nospēlēt akustisku mini koncertu!Atceros, kad pirms septiņiem gadiem apmeklēju savu pirmo ārzemju festivālu jūnijā, kaut kādus secinājumus par to spēju izdarīt tikai dažus mēnešus vēlāk. Vājprātīgs nogurums, kas sajaucas ar bezmiegu un unikāliem iespaidiem ir ļoti bīstams pārdzīvojums. Un no šīm sajūtām izriet secinājums, ka tu nekad īsti nevari būt drošs kurā mirklī festivāls ir sācies un kurā mirklī tas beidzas...