Bez smaguma
Lauku ceļotājs apgalvo, ka katrs viesu mājas saimnieks uzskatot par goda lietu tecināt sulas un cienāt ar tām viesus. Internets "izmet" Krimuldas pagasta viesu mājas Klucīši piedāvāto organisma ģenerāltīrīšanu jeb bērzu sulu kūri 2007. Ja pavasarī izdzerot vismaz 10 litru tikko tecinātas bērzu sulas, no organisma tiekot izskaloti visi ziemā uzkrājušies sārņi. Visus aktimelus un kruasānus — ārā! Ārā, un lai nerādās! Turklāt sulas spēcina, tievina, nomet ziemas smagumu. Harmoniskas dzīves sākums? Bērzu sula! Ar ko sākt sezonu? Ar bērzu sulu! "Sāc jau šajā pavasarī un ieej vasarā skaista un starojoša!" rakstīts Klucīšu portālā. Izklausās maģiski. Gluži kā izraut lielo Smecta iepakojumu un dzīvot visu gadu bez spazmām. Klucīšu sulas kūrē brīvu vietu vairs nav, tāpēc veselīga dzīvesveida cienītāji jāmeklē citur. Turpat netālu ir viesu māja Brīvnieki. Gaujas nacionālā parka teritorijā dodamies pretim spēka dzirai ar zaļu krūzi rociņā. Saule, sniegpulksteņi, siltums, putnu čivī–čivī, un ir pilnīgi skaidrs — arī Jāņi būs drīz. Lai arī saimniece teic, ka viesu mājas dzīvesveids ir zaļš jo zaļš — sulas tek pa bleķa caurulīti, ne koka silīti. Uz labu visu vērš sula. Tā ir vēsa un spirdzina. Pretim vasarai dodamies jau daudz stiprāki.
Šinšillu pavasaris
Sautlāči ir mājas, kur mīt šinšillas. Māju saimniecei ir kāds sapnis — kā būtu, ja visas 450 šinšillas izlaistu no būriem un tās laimīgi ļepatotu pa zālienu… Skaisti būtu, jo šinšilla pati skaista. Tāds zvērs nemaz nevar nepatikt — ne trusis, ne vāvere un draudzīgs. Melnas, dzidras acis, kā melnie ikri. Garas, smalkas ūsas — divi pamatīgi kušķi. Kažoks tik mīksts, ka nevar just, kad roka tam pieskaras.
Šinšillas nav bailīgas, no rokām ārā neraujas. Hops, paķeru aiz astes un uztupinu uz pleca. Andu kalnu iedzimtā ir mīlīga un nekož. Viskoķetāk šinšillas mazgājas: ielien smilšu vannītēs, atkrīt augšpēdus un viļājas. Pati omulība. Kādā būrī mīt mamma ar dienu veciem šinšillēniem. Piedodiet, bet lieli tēviņi ir foršāki. Viņiem kupli vaigi. Tie, kuriem grūti domāt par to, kā zvēriņi kļūst par kažokiem, labāk neejiet blakus telpā. Tur ir ādiņas… Kādai madāmai būs silts kažoks. Saimniece sakās dzirdējusi, ka Krievijā pavasara modes kliedziens esot gultas pārklājs no šinšillu ādām.
Tuvumā atrodas Igates pils. Neorenesanse. Pirmoreiz rakstos pils minēta 1455.gadā, kad Idsels Dideriks Fītinghofs ciemu un muižu pārdeva Pēterim fon der Borham. Ap 1880.gadu Igates muižā uzcelta kungu māja neorenesanses stilā. Savulaik te bijis bērnunams, nu viesnīca. Pils interjers nav vēsturisks, tāpēc ekskursijas te nenotiek. Toties ko redzēt ir blakus esošajā Dzirnavu krodziņā. Aiz baltiem mežģīņu aizkariem cep un šmorē, un arī ēšana estētiska, jo turpat aiz stikla sienas notiek putraimu malšana. Pa ūdensdzirnavām var staigāt, cik tīk, un palīdzēt pacelties spārnos kādam streipuļojošam tauriņam.
***
Z/s Sautlāči
Vidrižu pagasts, Limbažu rajons
Iepriekš pieteikties: 26792029
Ekskursija vienai personai
Ls 0,50
Igates pils un Dzirnavu krodziņš
Vidrižu pag., Limbažu rajons
4062222
4062432
Bērzu sulu var nodzerties:
Viesu māja Klucīši, Krimuldas pagasts
Viesu māja Brūveri, Krimuldas pagasts