Uz Kestheju divreiz
Jau labu laiku pirms došanās uz Kestheju šķita, ka programma, kā tur pavadīt laiku, ir pilnīgi skaidra — jāapskata baroka stilā celtā Feštetiča pils, viena no greznākajām būvēm visā Ungārijā, ar tās milzīgo ieroču un medību trofeju kolekciju, Balatona muzejs, Bakha vīnu muzejs, varbūt arī lielākais leļļu muzejs Viduseiropā un vēl dažas tikpat vilinošas vietas. Taču, jau veroties pa vilciena logu uz vairākām pie Balatona ezera iekārtotajām pludmalēm, kam turpceļā pabraucām garām, plāni sāka nedaudz mainīties.
Un patiesi — nespējām noturēties pretī kārdinājumam un uzreiz devāmies tai pašā virzienā, kurp ātrākā vai lēnākā solī gāja gandrīz visi no mūsu vilciena izkāpušie pasažieri. Izrādās, tikai pārsimt metru attālumā no Kesthejas dzelzceļa stacijas atrodas norobežota pludmale ar lieliski iekārtotu peldvietu. Lai tur tiktu iekšā, jāmaksā 800 forintu, kas mūsu naudā atbilst aptuveni 2,40 latiem.
Gods kam gods — šī maksas pludmale izkārtota, domājot par ērtībām. Ja pavisam atklāti, tad ne Liepājas, ne Jūrmalas Zilā karoga pludmales ne tuvu nelīdzinās tam līmenim, kāds tas ir Kesthejā. Īpašas kabīnes, tai skaitā arī privātās (tās var noīrēt visai sezonai), kur pārģērbties un kas vairāk atgādina istabiņas, tualetes, dušas, kur noskaloties pēc peldes ezerā, ērti guļamkrēsli tiem apmeklētājiem, kuri vēlas laiski gozēties saulītē, neskaitāmas mazas kafejnīciņas un veikaliņi. Savukārt pavisam netālu no Balatona ezera, pludmales otrā galā izveidots neliels termālo ūdeņu baseins, kura abas malas savieno mazs koka tiltiņš un kura siltajos ūdeņos pārsvarā plunčājas bērni.
Savukārt, lai tiktu peldēties Balatona ezerā, ir divas iespējas — vai nu iekāpjot ūdenī pa trepītēm, kas laikam paredzētas cimperlīgākiem atpūtniekiem, vai arī kopā ar pusaugu bērniem un dažu labu pieaugušo ezerā mesties, lielā ātrumā slidinoties pa slīdkalniņu.
Gan minēto ērtību dēļ, gan, protams, fantastiskās ainavas, siltā ūdens, kas septembrī ir vēl ap 20 grādiem silts, un patīkamās, bezrūpīgās atpūtas dēļ, kāda iespējama, gozējoties siltajā saulītē, nolēmām, ka nekur citur neiesim, taču, lai iepazītu Kesthejas pilsētu ar visiem tās muzejiem, turp acīmredzot jādodas vēlreiz, turklāt gadalaikā, kad sauļoties un peldēties nav iespējams!
Publika Balatona ezera pludmalē ir visdažādākā — pārsvarā ungāru
ģimenes ar bērniem, tūristi no Austrijas un citām Rietumeiropas
valstīm, savukārt tuvojoties vakaram, kad par ieeju pludmalē vairs
nav jāmaksā un norobežojums tiek noņemts, jo šī vieta kalpo arī par
promenādi un tur bieži organizē dažādus nakts pasākumus, uzrodas pa
kādai prostitūtai un citādu izpriecu alkstošiem apmeklētājiem.
Atpūtnieku paviljons
Pārsvarā latvieši, atgriezušies no Ungārijas, stāsta, kādus vīnus baudījuši un ar kādiem ēdieniem mielojušies. Jāatzīst, tie patiešām ir gardi — kaut vai īpašā, tumīgā gulaša zupa vai saldie ēdieni, kādus prot gatavot tikai ungāru saimnieces. Savukārt piknikos iecienītas ir grillētas desas un gaļa. Prātā nāk vēl cita asociācija ar šo valsti — ungāru gaume, iekārtojot dabas parkus, pludmales, promenādes un arī oficiālo iestāžu iekštelpas. Tādu augu un puķu pārbagātību laikam var redzēt tikai dienvidu zemēs. Itin visur — vai tā ir gājēju ieliņa, baseina telpa, vai paviljons, apmeklētājus priecē milzīgos puķu podos sastādītie augi un ziedi, kuriem lielākā daļa tūristu nemaz nezina nosaukumus. Šķiet, ka Kesthejas kūrortā nodarbināti vismaz pieci dārznieki, jo vienam cilvēkam rūpēties par tik daudz augiem nebūtu iespējams. Piemēram, šai ezera krastā pludmale nav vis smilšaina vai akmeņaina, bet gan apaudzēta ar mauriņu.
Pirms gatavojāmies doties atpakaļ uz dzelzceļa staciju, nolēmām tuvāk apskatīt kādu pavisam neparastu, nelielu, it kā apļa veidā celtu ēku ar diviem tornīšiem, kas izveidota uz ezera! Tā gan neatrodas norobežotās pludmales teritorijā, bet nedaudz tālāk. Izrādās, šis savdabīgais namiņš, uz ko var tikt, ejot pa ceļu, kas līdzinās garai laipai, ir 1912.gadā celts paviljons.
Var tikai gara acīm iztēloties, kā pirms pasaules kara šeit pastaigājušās augstdzimušas dāmas ar saulessargiem. Pa laipiņu ejot, tūristus visu laiku uzmana liels gulbju un pīļu bars.
Paviljona iekšpusē, kas atgādina iekšējo pagalmu, pašā vidū izveidots liels puķu rundālis ne tikai ar ziedu kompozīciju, bet arī ar pamatīgu, adatainu koku, līdzīgu agavei. Iecienīta fotogrāfēšanās vieta Kesthejā tūristu izklaidei tiek piedāvāta ne tikai atpūta pludmalē un peldēšanās gan ezerā, gan termālo ūdeņu baseinā, bet arī vizināšanās ar kuģīti. Izejot cauri paviljonam, nonākam pie vairākām kuģu piestātnēm. Jau pa gabalu pamanāmais informatīvais plakāts vēstī — ja vēlas pavizināties stundu ar kuģīti, jāmaksā 1250 forintu, kas atbilst nepilniem četriem latiem. Un tādu atpūtnieku, kas to vēlētos, patiešām netrūka. Katru dienu notiek četri reisi ik pēc divām stundām. Jāpiebilst, ka šie tūristu kuģīši bija kā no pasaku grāmatas — košām krāsām nokrāsoti, tīri, ar lepni plīvošu Ungārijas karogu.
Atceļā uz staciju vēlreiz jādodas garām neskaitāmiem saldējuma kioskiem un kafejnīcām. Lai arī nemaz nav tik vēls, ļaužu kļuvis mazāk un rosība apsīkst. Laikam pirmās rudens vēsmas skārušas arī šo kūrortu.