Lielie nogaida
Meklēdami ziņas par to, kā ķeras Igaunijas lielākajā ezerā, pieredzējušo makšķernieci Ināru Kohu vakar sazvanījām "notikuma vietā" - uz Peipusa ledus pie Mustvē piecus kilometrus no krasta. "Normāli," situāciju vērtēja Ināra, kura ir slavena ar to, ka savulaik Peipusā tālu no krasta makšķerējusi arī mīnus 25 grādu salā un spēcīgā ziemeļvējā. "Ledus ir stabils, 30-40 centimetrus biezs, kā kurā vietā. Ķeras visu laiku, viens pakaļ otram, gan agri no rīta, gan pa dienu. Vienīgais trūkums - nav izmēra. Neteikšu, ka ķeras maziņi asari - maziņi tie nav, par pirksta garumu ir lielāki, sākas no simtgramīgiem. Taču nav arī lieli." Varbūt lielie asari vēl nebarojas, pieļauj makšķerniece. "Ir tādi brīži, kad asari ņem, ņem un tad pēkšņi hops! Klusums. Sajūta tāda, ka apakšā pienācis lielais skatīties, kas te notiek. Pēc brīža cope atkal atsākas - atkal ķeras mazie. Sīkie nāk viens pakaļ otram. Vienu brīdi nedēļu atpakaļ gar visu Peipusa piekrasti ņēma ļurbas - vēdzeles, acīmredzot tāpēc, ka viņām beidzās nārsts. Pašlaik vēdzeles vairs neķeras." Tālākie makšķernieki šajās dienās redzami kādus astoņus deviņus kilometrus no krasta. Līdz dažos pēdējos gados iecienītajām copes vietām pie pašas Krievijas robežas padsmit kilometru no Peipusa krasta makšķernieki vēl vesti netiek. Daži, kas bija aizbraukuši tālāk, meklējot lielos asarus, stāsta, ka viscaur ķeras tādi paši kā dažus kilometrus no krasta - līdz 200 gramiem svarā: "Man lielāku nav, un visā mūsu kompānijā arī nevienam nav nekā lielāka." Raudas pagaidām ķeras ļoti maz. Ināra Koha pieļauj, ka pēdējos gados iecienītā braukšana ar automašīnām uz ledus šoziem varētu vēl tikt atļauta: "Stabils 30 cm ledus, kāpēc lai neļautu?"
Pavērusies apkārt, Ināra stāsta, ka apkārt redzami daudzi makšķernieki. Iecienītākais ciems, kura apkārtnē notiek iziešana uz Peipusa, esot Kallaste - tur makšķerēšanas vietas ir tuvāk krastam un arī asari esot lielāki. Mustvē var atrast viesnīciņas, kuras makšķerniekus ezerā ved ar sniega motociklu.
Pērnavā švakāk
Pērnavas līcis makšķerniekus ziemā vilina ar nostāstiem par milzīgiem asaru lomiem - pat līdz 50 kilogramiem dienā - un iespējām nopelnīt, nododot saķertos asarus. Pēdējās ziņas no Pērnavas tomēr tik rožainas nav. Rīgas ūdens preses sekretārs Artūrs Mucenieks, kurš uz Pērnavu dodas regulāri, stāsta, ka labo lomu laiks bijis pirms mēneša. Tad asari labi ķērušies jau puskilometru no krasta. Pēc tam zivis nācies meklēt arvien tālāk. Pašlaik pa dienu varot salasīt labi ja trīs līdz piecus kilogramus asaru un arī tas izdodoties tikai lieliem līča pazinējiem. "Var saķert pāris kilogramu salaku, kurām arī vēl nav pienācis labākais ķeršanās laiks," Artūrs iesaka mazliet pagaidīt, kad zivis Pērnavā sāks ķerties labāk. Peldēšana ar ledus gabalu notikusi tāpēc, ka līcī ledus biezums nav vienmērīgs. Iecienītākajās makšķerēšanas vietās pie Liu bākas un pie Tīsamē 42.kilometrā labs ledus veidojas tikai pašlaik, rezultāti pagaidām necili. Otrām kārtām ļoti slikti ķeras uz mormiškām, labāk uz tā saucamajām Pērnavas bļitkām. Asari ir sīki, pannenieku - 200 līdz 300 gramu smagu asaru - ļoti maz (asarus, kas īsāki par 19 centimetriem, Pērnavā nedrīkst paturēt, citādi var iznāk maksāt lielu sodu). Tīklos Pērnavā ir labi zandartu lomi, bet makšķernieki tos noķert vairāk nekā vienu divus pa dienu nav iemācījušies. Asarus nodot Latvijas iedzīvotājiem vairs nav atļauts, iemesli ekoloģiski un ekonomiski.
Kur jāmaksā
Lai makšķerētu Igaunijā, jāmaksā bankā (viena diena - 15 kronas, nedēļa - 25 kronas). Maksājuma uzdevums šāds. Saņēmējs: Rahandusministeerium (Finanšu ministrija). Konta Nr. (IBAN): EE82101022003480---0017 SEB vai EE932-2002-21-0237-78606 Swedbank. Norēķina nr.:2800077794. Paskaidrojums: "tasu harrastuspŅŅgiļiguse eest (samaksa par makšķerēšanu amatieriem), vārds, uzvārds, personas kods vai dzimšanas dati personai, par kuras makšķerēšanas atļauju tiek maksāts". Sīkāk: www.kalastusinfo.eeu