Turklāt autovadītāji, lai arī norāda, ka viņiem rūp auto nodarītais kaitējums apkārtējai videi, tomēr ne vienmēr ir informēti par sava auto CO2 izmešu daudzumu un iespējām ekonomēt degvielu.Autovadītāji Baltijas valstīs lielākoties atbalsta ekonomisku un videi draudzīgu braukšanu un auto izmantošanu. Vissvarīgākie šie aspekti ir lietuviešiem (gandrīz 75% autovadītāju), kamēr Latvijā un Igaunijā par auto ietekmi uz apkārtējo vidi satraucas vien 52% un 62% autovadītāju. Tomēr reālā situācija apliecina pretējo - tikai retais no autovadītājiem zina, cik daudz CO2 izmešu rada viņa automobilis. Vislabāk informēti ir lietuvieši - katrs piektais autovadītājs Lietuvā var pateikt precīzu viņa auto radīto CO2 izmešu daudzumu, kamēr Igaunijā tie ir 13%, savukārt Latvijā - vien 8% autovadītāju.
Turklāt, iegādājoties jaunu auto, vairāk nekā 90% autovadītāju daudz būtiskāka par auto radīto CO2 izmešu daudzumu, ir cena un degvielas patēriņš. Iespēja ekonomēt degvielu joprojām ir ļoti aktuāla autovadītājiem visās Baltijas valstīs. Aptuveni 60% autovadītāju visās Baltijas valstīs ir pārliecināti, ka, izmantojot ekonomiskāku automobili, viņi varētu būtiski samazināt tēriņus par degvielu, tādējādi ģimenes budžetā ietaupot līdzekļus. Tikai katrs desmitais aptaujātais autovadītājs nesaskata iespēju ietaupīt, ikdienā braucot ar ekonomiskāku auto.
Kā viens no lielākajiem "degvielas zagļiem" - iemesliem, kas ievērojami palielina auto ikmēneša degvielas patēriņu, tiek uzskatīta sēdēšana sastrēgumos. Puse no visiem Latvijas autovadītājiem ik dienu sastrēgumos pavada vismaz 15 minūtes, savukārt katrs ceturtais – pat vairāk nekā pusstundu. Līdzīga situācija ir arī abās kaimiņvalstīs, taču Latvijā ir krietni vairāk to autovadītāju, kas ik dienu sastrēgumos "nosēž" vairāk nekā pusstundu. Sastrēgumu problēma aktuālāka ir tieši galvaspilsētās un lielajās pilsētās, kur šoferīši katru dienu "korķos" pavada vidēji 30 minūtes, kamēr reģionos autovadītāji aizkavējas vien maksimums 15 minūtes. Turklāt vīrieši sastrēgumos pavada ievērojami vairāk laika nekā sievietes, kas skaidrojams ar to, ka arī ikdienā vīrieši pie stūres redzami daudz biežāk.
Bez tam tieši stiprā dzimuma pārstāvji ir tie, kas mēnesī ar automobili nobrauc vairāk kilometru nekā sievietes-autovadītājas. Kopumā Latvijā trešdaļa šoferīšu katru mēnesi ar auto nobrauc vismaz 1000 kilometru, savukārt katrs desmitais autovadītājs pie stūres mēro vairāk nekā 1500 kilometru. Pētījumā secināts, ka vīrieši ar mašīnu mēnesī mēro lielākus attālumus, nekā sievietes. Stiprā dzimuma pārstāvji ik mēnesi vidēji nobrauc vismaz 1000 kilometru (aptuveni 30% respondentu), kamēr gandrīz 40% sieviešu mēnesī nemaz nepārsniedz 600 kilometru robežu.
Savukārt aptuveni piekto daļu autovadītāju Latvijā var dēvēt par "neekonomiskiem" braucējiem, jo viņi ikdienā ar auto pārvietojas vieni paši. Puse aptaujāto autovadītāju parasti vienā auto brauc kopā ar vēl kādu pasažieri, savukārt vien 10% šoferu plāno savus braucienus tā, lai auto būtu vismaz trīs un vairāk pasažieri. Domājot par degvielas ekonomiju, taupīgākas ir Latvijas sievietes. Tieši vairums (gandrīz 90%) daiļā dzimuma pārstāvju parasti izvēlas auto braukt kopā ar vēl kādu pasažieri, kamēr katrs ceturtais vīrietis-autovadītājs auto pārvietojas viens pats.