Līkumojot pa balti grantēto lauku ceļu, garām pabraukt grūti - Mārtiņš mājas lievenī jau iztālēm māj ar roku. Līdzi līgojas dārzs. Klusi skan vēja zvani vecā ābelē, uz nebēdu čivina putni.
Virtuve dārzā
"Bērnībā es te katru koku esmu izložņājis, zinu, cik kurā ābelē
augstu var kāpt," Mārtiņš stāsta par māju, kuru vecvecāki nopirka
pēc atgriešanās no Sibīrijas. Šī vasara Mārtiņam saimnieka godā te
pirmā: "Doma dzīvot Dikļos piecus gadus formējās, kamēr
noformējās." Tagad "stratēģiski svarīgākais ir nesačakarēt to, ko
vecāki un vecvecāki dārzā jau izdarījuši", smejot skaidro pavārs.
"Jāskatās, kas kur izaug, šitādās dobēs ir ļoti daudz kas. Nezinu,
kurā gadā un kurā brīdī kas līdīs laukā," Mārtiņš rāda uz lapu
pudurīšiem, kuri izklaidus uzdīguši ap māju.
Tepat zālienā uz restēm Mārtiņš, baltiem dūmiem vijoties, cep gaļu - dārza pārvēršana par virtuvi un ēdamistabu šādā vidē ir pašsaprotama. Tepat arī zaļumi, kurus saplūkt salātiem, piejaukt olīveļļu - gatavs!
"Estragons, timiāns, te vēl dīgst majorāns," namatēvs rāda uz paša veidotiem akcentiem - smaržīgiem puķupodiem pie durvīm. Dobēs burkāni, dilles, romiešu salāti, da figa spināti, parastie un sarkanie salāti, redīsi, Parīzes burkāni... Kas tie tādi? "Nu, viss, kas ir maziņš un apaļš, saucas Parīzes," smejas Mārtiņš. Daudzgadīgs pārsteigums izdīdzis pašā salātu dobes vidū - izrādījās nevis puķe, bet lakšu paveids, pavārs sniedz lapu, kas garšo kā lociņi.
Piedzērušies gliemeži
"Kādreiz to darīju ar diezgan lielu riebumu, bet tagad... laikam
gadi nāk virsū," saimnieks rāda tālākās garās vagas. Tajās Mārtiņš
gaida patisonus, brokoļus, ziedkāpostus, kāpostus, salātus, sviesta
pupiņas, sīpolus, papriku, pa ķirbim un citus gardumus, kas
saplānoti uz divām A4 lapām, "lai ir no rokas mutē".
Pagaidām te lielākie ir zemeņu puduri, kuri mijas ar ķiploku lakstiem. "Konsultējos ar profesionālu agronomi, kura braukā pa ārzemju kongresiem. Viņa teica, ka ķiploku stādīšana pie zemenēm ir mīts." Eksperte ieteikusi citu gliemežu apkarošanas recepti, kuru Mārtiņš izmēģināšot: "Konservu bundžu ierok zemē, pielej ar aliņu. Tad gliemeži apdzeras un nosprāgst. Bet nevar jau labu alu tur liet!"
Starp dobēm slejas neliela siltumnīca, kurā aug baziliks, cukīni un vairāki tomātu ceri: "Man patīk tie mazie, kroplīgie plūmjtomātiņi. Kaimiņos tantei ir arī vērša sirdis, mums tāda kopdarbība. Pavāram nedrīkst būt mīļākā garšviela, produkts... Kad baziliks ir labākais, tad arī mīļākais.