Arī dabas vērotājs Vilis Bukušs prognozē, ka līdz Mārtiņiem 10. novembrī varētu pieturēties silts laiks, tiesa gan pēc tam viņš prognozē pirmo sniegu. "Novembra otrajā pusē aptuveni - 25. novembrī sals varētu sasniegt mīnus 10 grādus. Uzsnigs sniegs, ūdenstilpnes pārklāsies ar ledus kārtu," pieļauj V. Bukušs.
V. Bukušs atzina, ka pie šādām laika prognozēm nonācis, vērojot procesus dabā, piemēram, gājputnu migrāciju un koku lapu dzeltēšanu. Par dziļu sniegu ziemas pirmajā pusē liecina daudzie rieksti lazdās, kā arī ozolzīles. Savukārt koku dzeltēšana no apakšas norādījusi, ka būšot garš un silts rudens un mērena ziema. Par salīdzinoši siltu ziemu liecina arī dzērvju kāši, kuru atzari dienvidu pusē bijuši garāki, kā arī gulbji, kuri vairāk lidojuši rīta pusē. Putnu migrācija šoruden bijusi salīdzinoši lēna, nesteidzīga, kas nozīmē plūdenu un pakāpenisku ziemas iestāšanos.
Dabas vērotājs skaidro, ka šai ziemai būs raksturīgs svārstīgums un nenoturīgums, jo ik pa brīdim salu nomainīs atkusnis. "Novembra otrā puse būs visai ziemīga, tad atkušņi un tad decembra otrā puse būs atkal ziemota. Šai ziemai būs raksturīgi trīs četru dienu aukstuma viļņi. Atkušņu varētu būt vairāk. Sniega varētu būt mazāk, jo atkušņi sniegu noplicinās," pauda V. Bukušs.
Kopumā sniegota būšot ziemas pirmā puse, taču februāra beigās laika apstākļi kļūšot pavasarīgāki. V. Bukušs prognozē, ka pavasaris būšot agrs, garš un turpināsies līdz pat Jurģiem 23. aprīlī.
Tomēr līdz ziemas atnākšanai prognozējams silts rudens, jo, kā norādīja meterologs A. Vīksna, gaisa temperatūra būšot virs normas un saglabāsies sausāks un siltāks laiks.
Sinoptiķi norāda, ka īstā Latvijas ziemā vidējā gaisa temperatūra no decembra līdz februārim parasti mīnus 4 grādi. Visaukstākā ziema bijusi Otrā pasaules kara gados - 1941. un 1942. gadā, kad vidēji bija mīnus 9, 8 grādi, bet siltākā - 1924. un 1925. gadā, kad gaiss iesila līdz vidēji plus 1 grādam.