"Mēs rēķinājām, cik plīvurpūču šogad varētu būt ieklejojušas Latvijā, un nospriedām, ka vairāki desmiti. Nav izslēgts, ka šoziem atradīsim vēl kādu," stāsta putnulapas putni.lv veidotājs Agris Celmiņš. Plīvurpūču atradumi ir tikai daļa no daudzajiem neparastajiem šārudens atradumiem. Vairākiem bridējputniem šogad ir vēlākie rudens novērojumi. Piemēram, kuitala līdz šim Latvijā nebija redzēta novembrī. "Visu laiku rekordi. Tas liecina, ka ar klimatu kaut kas notiek. Putni reaģē neticami ātri - paskat, cik strauji te ieviesās jūras kraukļi un baltie gārņi! Arī vidējo dzeņu un baltmugurdzeņu tagad ir daudz vairāk," priecājas A.Celmiņš.
Atrod jaunos
Latvija skaistajai pūcei ar garajām kājām un ļoti mīksto un pūkaino apspalvojumu ir izplatības areāla ziemeļu robeža. Tomēr Jelgavas apkārtnē gan pirms, gan pēc kara plīvurpūce ligzdojusi. Parasti tomēr to noķer gredzenošanas laikā rudeņos Papes putnu stacijā vai atrod beigtu. Vienu reizi atrasta arī plīvurpūces gaišā Rietumeiropas pasuga Tyto alba alba.
Lielākoties atrastie ir jaunie putni. A.Celmiņš tos sauc par izlūkiem, kas ielido un vēlas noskaidrot, vai šeit ir iespējams izdzīvot. Ziņots par manītām plīvurpūcēm šoruden Zviedrijas rajonos, kuros šie putni ir retums, tai skaitā Ēlandes salā. Tātad plīvurpūču migrācija ir diezgan plaša. Labā ziņa ir tā, ka šoziem padevies labs peļu gads, vismaz Vidzemē un Kurzemē peļu būs daudz, tātad ar iztikšanu lielu problēmu nebūs. Labos peļu gados visu sugu peļēdāji spējot apēst septiņus procentus peļu ražas, stāsta G.Graubics.
Nepareizā virzienā
Pūces G.Graubics ķer, atskaņojot disku, kurā ierakstīti pīkstuļa - bērnu rotaļlietas - pīkstieni. Pie tīkla uzlikts sensors. Ja tīklā kaut kas ieskrien vai paskrien tam garām, Graubica būdā ieskanas zvans, un ornitologs dodas pārbaudīt tīklu.
Noķerta plīvurpūce uzvedoties mierīgi. "Kad ņēmu no tīkla laukā urālpūci, tad gan nezināju, kas būs, bet arī tā gulēja mierīgi," G.Graubics stāsta, ka visvairāk spārnus plivina, ķer ar nagiem un mēģina knābt ausainā pūce. Graubicam plīvurpūce drusku ieķērusi rokā, kad gredzenota, bet cilvēkam, kurš gredzenojis ausainās pūces un no tām dabūjis rokās desmitiem caurumu, tas esot nieks.
G.Graubicam ir savs pieņēmums par plīvurpūču biežo parādīšanos: acīmredzot Vācijā un tai blakus esošajos reģionos, kur tās parasti dzīvo, ir bijis labs vairošanās gads. Viena no atrastajām pūcēm bija ar Vācijas gredzenu. Jauno plīvurpūču parādīšanos Graubics sauc par migrāciju nepareizā virzienā: "Savā ziņā viņas var saukt par pašnāvniecēm. Ja Latvijā decembrī, kā daži sola, būs 20 līdz 30 grādu sals, viņas aizies bojā, jo nav piemērotas dzīvei tādā salā." Arī konkurentu plīvurpūcei te netrūkst. Piemēram, ziemā kādā siena šķūnī var iznākt saķeršanās ar agresīvo meža pūci, kas plīvurpūci var pat apēst, ja spēj noķert. Atklātās vietās tās barības konkurente būs ausainā pūce. Ienaidnieku sarakstā var būt arī ūpji un caunas. "Tāpēc jau parasti tās te nav," rezumē G.Graubics.
Šķūņos un fermās
Plīvurpūce mēdz ligzdot blakus cilvēkiem - baznīcās, fermās, pilsdrupās. Tā ir vēl izteiktāka pilsētniece nekā meža pūce, kas sastopama kapos un parkos. Apzināti meklēt plīvurpūci Latvijā tomēr būtu ļoti grūti, saka A.Celmiņš. Varbūt tikai ziemas beigās un pavasara sākumā varētu mēģināt uz balsi - atskaņot un gaidīt atsaukšanos. Pirms pieciem gadiem, 2003.gada 8.martā, pie Aizputes viena plīvurpūce tikusi konstatēta tieši šādā veidā, atsaukdamās pretī skolnieku atskaņotam balss ierakstam, un redzēta tā arī netika. Toreiz plīvurpūce atsaucās uz meža pūces balsi. A.Celmiņš stāsta, ka plīvurpūces balsi ir grūti sajaukt ar citu pūču balsīm, ja vien, protams, tā kādreiz ir dzirdēta: "Gandrīz tā, it kā gaterī zāģētu baļķus, - tik skaļš, griezīgs un stiepts troksnis. Mūsu klasisko pūču balsis tādas nav." Celmiņš plīvurpūces balsi atklausījies Izraēlā. Kibucā, kur viņš uzturējies, kāda plīvurpūce klaigājusi katru vakaru - apakšā staigā cilvēki, viņa tup kokā un bļauj.
A.Celmiņš pieļauj, ka plīvurpūces iedzīvošanās perspektīvas Latvijā nemaz nav tik sliktas. Lietuvas dienvidos plīvurpūces ligzdo regulāri. Latvijā tai piemērotākā varētu būt Dienvidkurzeme: "Nav izslēgts, ka kāds pāris kaut kur jau ligzdo." Trīs reizes plīvurpūce novērota arī Igaunijā.
Ornitologi aicina par ieraudzītu vai atrastu plīvurpūci ziņot Dabas muzejam. Piemērotā vietā tai var arī izlikt ligzdas kastīti - vairāk horizontālu, ar caurumu no grīdas līdz augšai sānu sienā. Iekšā jābūt vidēji smalkai mizu mulčai. Protams, gaidīt var nākties ilgi, bet putnu vērotāji nesteidzas.