Izņēmums ir jaunās paaudzes gāzbetona bloki, piemēram, Aeroc vai Itong ar biezumu ne mazāku par 375 mm, un keramiskie bloki, piemēram, Latvijā ražotie Keroterm ar biezumu ne mazāku par 440 mm, kas pietiekami labi uzņem viena un divu stāvu ēku slodzes un no kuriem sienas var mūrēt bez siltumizolācijas slāņa, stāsta J.Noviks. Izmantojot gāzbetona blokus ar mazāku biezumu, vajadzīgs arī 50 mm biezs siltumizolācijas slānis, vēlams no ārpuses, norāda Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Viņš stāsta, ka šobrīd Latvijā iecienīti arī Fibo keramzītbetona bloki un betona bloki, piemēram, Columbia - Kivi, kas spēj uzņemt arī lielāku slodzi nekā gāzbetona bloki, bet Fibo bloku sienām, siltinot no ārpuses, vajag minimāli 80 mm, praksē liek 100 mm biezu siltumizolācijas slāni. Savukārt, mūrējot vienslāņa ķieģeļu sienas (250 mm biezas), siltumizolācijas slānim jābūt 100-150 mm.
Guļbūves
Sienu konstrukcijas veido no baļķiem vai šķautņiem, kas tēsti ar rokām vai mehāniski un novietoti horizontālā stāvoklī. "Būvējot guļbūves sienas, jau projektēšanas laikā jāņem vērā, ka tās sēdīsies, baļķi žūstot saraujas, kļūst tievāki, kā rezultātā sienas augstums samazinās," stāsta Latvijas Amatniecības kameras viceprezidents Kārlis Apinis. Vidēji guļbūves sienas nosēstas par 80 mm uz vienu metru. Piemēram, ja sienu būvē 2,40 metrus augstu, tad jārēķinās, ka tā nosēdīsies apmēram par 16 mm zemāk. Tāpēc virs durvīm, logiem un arī starpsienām, ja tās būvē no citiem materiāliem, jāatstāj vajadzīgā brīvā vieta.
Ja agrāk guļbūves siltināja tikai ar baltajām sūnām, ievietojot tās horizontāli starp baļķiem, tad atbilstoši šodienas ēku siltumtehniskajām prasībām guļbūves sienām vajadzētu veidot siltināšanas slāni arī gar sienu virsmu, lai māju varētu ekspluatēt visu gadu.
Koka karkasa
Tās sastāv no nesošā koka karkasa, ko parasti aizpilda ar akmens vai stikla vati, kas reizē veic arī siltumizolācijas funkciju, un no abām pusēm nosedz ar apdares slāni. No ārpuses sienas visbiežāk apšuj ar koka vai plastikāta dēļiem. Šādas konstrukcijas sienas ir vislētākās, turklāt nav sarežģītas, tāpēc var uzbūvēt arī pašu spēkiem, norāda J.Noviks.
Mīnuss ir tāds, ka šādām sienām no iekšpuses obligāti jāveido tvaika izolācijas slānis, citādi sienās kondensēsies mitrums, taču tas padara sienas neelpojošas. Tāpēc vajadzīga arī ventilācija - gaisa šķīrējslānis starp siltumvates un apdares kārtu, turklāt vate jānosedz ar vēja barjeru citādi gaisa plūsma var samazināt siltumizolējošo efektu, skaidro J.Noviks.
Monolītās un paneļu
Pēdējos gados Latvijā ir parādījušās putupolistirola-betona sienas, kur putupolistirola elementi betonēšanas laikā izpilda veidņu funkciju, bet pēc betona masas sacietēšanas kļūst par sienas sastāvdaļu un nodrošina siltinājumu, stāsta J.Noviks. Taču putupolistirola virsmas stiprība nav augsta, tāpēc sienu ekspluatācijas laikā bieži rodas dažādi bojājumi.
Paneļu jeb vairogu sienas ir saliekamas konstrukcijas, kas izgatavotas rūpnieciski un būvlaukumā tikai jāsamontē, tāpēc tās ir ātri uzslienamas. Katrs panelis sastāv no koka karkasa ar siltumizolācijas aizpildījumu un jau gatavu iekšējo un ārējo apšuvumu. Tomēr no paneļiem grūti veidot sarežģītas konfigurācijas sienas, salaiduma šuves ne vienmēr izdodas pietiekami noblīvēt un sienām vajadzīga arī tvaikizolācija.