Kaut vai tādēļ, lai ietaupītu sāli, kas noteiktās vēstures situācijās var noderēt pašam. Vai arī tādēļ, lai neatmestu ar roku šim pasākumam, nerodot atbildi uz jautājumu, vai putnu barībai nepieciešama eļļas vai sviesta piedeva, vai tā pirms pasniegšanas jāuzsilda, vai noteikti barošanas un barības veidi tikai nesaasinās sociālo nevienlīdzību dažādu ziemotāju putniņu starpā.
Dažādiem maciņiem
Turklāt jāatceras, ka ar putniņu barošanu var nodarboties jebkurš, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un iegribām. Var dalīties ar zīlīti pēdējā saulespuķu sēkliņā, bet var arī, kā jau dažkārt aprādīts, šo nodarbi apvienot ar vērienīgu ekonomikas stimulēšanu. Proti, iegādājoties kādu nekustamo īpašumu tādā vietā, kur būtu cerība pie barotavas sagaidīt ne tikai lielās zīlītes un zilzīlītes, bet varbūt pat tādu retumu kā nupat Ērģemē un Cēsīs redzēto ziemeļu svilpi, tik rāmu putniņu, ka tas dažkārt, paņemts rokā, nekur nelaižas prom, bet dzīvojas rāmi pa plaukstu kā Parex uzticamākais noguldītājs. Vislabākās putnu vērošanai ziemas barošanas laikā ir vecas muižas un pilis ar lieliem parkiem apkārt, vēlams ar labības šķūņiem, kur ziemā var sagaidīt laukirbes, tātad nepieciešami arī algoti laukstrādnieki... Tā kā Latvijas rietumu galā var būt plusi, kamēr Vidzemes augstienē jau turas kārtīga ziema, putnu vērošanas saimniecības ieteicams iekopt vairākas - vārdu sakot, tu vari būt bagāts nekā nupat vēl Latvijas bagātākais cilvēks, bet visus putnus tik un tā nepabarosi/nenovērosi.
Tas arī nav vajadzīgs, jo putniņu barošana cilvēkam nepieciešama vairāk nekā mazajiem lidoņiem, kas ir izdzīvojuši arī pirms miljoniem gadu, kad cilvēki vēl nepazina naglas barotavu stiprināšanai. Tomēr, ja esi sācis barošanu, pieklājība prasa, lai tu nesagādātu pārsteigumu putnam, kurš pie šīs piebarošanas vietas ir pieradis. Īpaši bargā ziemas dienā, kad dziļš sniegs, putnam tiešām tavs dāsnums var izrādīties ļoti svarīgs.
Kas nāk, kas jādod
Visbiežākie viesi putnu barotavās ir lielās zīlītes un zilzīlītes, mājas un lauku zvirbuļi, melnie meža strazdi, mājas baloži, žagatas un sīļi. Ārpus lielajām pilsētām, it īpaši mežu un lielāku parku tuvumā, putnu barotavas paretam mēdz apciemot gandrīz visas pārējās Latvijā ziemojošo putnu sugas.
Vispiemērotākā ir barība ar augstu tauku saturu, un noteikti bez sāls! Sauso barību, piemēram, auzu pārslas vai sadrupinātu maizi, ieteicams izmērcēt taukos vai eļļā. Tauki, speķis: zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem. Melnās saulespuķu sēklas: piemērotas lielākajai daļai putnu, kas apmeklē barotavu. Zemesrieksti: zīlītēm, zaļžubītēm, lauku zvirbuļiem, dzilnīšiem un dižraibajiem dzeņiem. Auzu pārslas, kaņepes, linsēklas, kā arī miežu putraimi, grūbas, prosa, novārīti zirņi un pupas u.c.: daudziem putniem. Kaltēti augļi: melnajiem mežastrazdiem un pelēkajiem strazdiem. Āboli, bumbieri un citi augļi: strazdiem, zīdastēm un zīlītēm. Sadrupināta maize: tikai nelielā daudzumā, jo tās enerģētiskā vērtība ir zema.
***
barot, sargāt
Kā barotavā neielaist baložus? Barotavas ieejas izmēriem jābūt
ne lielākiem par 6-7 cm.
Vai jāpiebaro zvirbuļi?
Tas nav obligāti. Zvirbuļiem ir vieglāk atrast barību nekā zīlītēm, viņi ēd, piemēram, maizi.
Vai zvirbuļvanags var uzbrukt barotavai?
Var. Lai putnus pasargātu, ir labi, ja barotavas tuvumā ir kāds biezs krūms vai eglīte, kur putniem noslēpties. Biežņu var izveidot arī mākslīgi, piemēram, no pāris pēcsvētku eglītēm.
Līdz kuram stāvam ir vērts rīkot barotavu?
Augstākiem stāviem putnus var mēģināt pievilināt, izliekot uz lodžijas, piemēram, koka zarus ar kādu piestiprinātu speķa gabalu, pīlādžogām. Labi, ja tuvumā ir kāds koks, no kurienes putniem zarus ar barību ieraudzīt.
Vai putni var atnest kādu slimību?
Teorētiski var, piemēram, salmonellu, tāpēc jāievēro higiēna, darbojoties ap barotavu.
Kā būvēt barotavu?
Padomi barotavu izgatavošanā sniegti, piemēram, www.lob.lv un www.dabasdati.lv.