Zināju, ka būs jāsautē ilgi un uz lēnas uguns, ja gribu, lai sautējums sagādātu baudu, nevis kļūtu par treniņu žokļa muskulatūrai. Izmantojot Anglijas vidienes briežu audzētāju recepti, pagatavoju sātīgu, sulīgu sautējumu, kas ļāva gaļas garšai izpausties pilnā mērā. Panākumu pacilāts, nedēļu vēlāk draugiem pagatavoju boeuf bourguignon - liellopa sautējumu. Recepte bija līdzīga iepriekšējai - gaļa ilgi jāmarinē sarkanvīnā un viena no sastāvdaļām ir svaigi vārīts, koncentrēts buljons. Sautēšana arī šoreiz gāja no rokas, un es nospriedu, ka sautējums ir izcili veiksmīgs atradums - man pašam garšoja (sātīgs un tumīgs, ar bagātīgu gaļas devu, biezu garšu - tas viss man iet pie sirds), arī viesi to nesmādēja, un pat sieva, kura nekad nav bijusi liela gaļēdāja, atzina, ka sautējums ir ļoti smeķīgs.
Vēl kādu nedēļu vēlāk draugs palūdza izdomāt recepti vakariņām, ar kurām pārsteigt svarīgus viesus. "Jā, protams," es atbildēju un nekavējoties metos pētīt pavārgrāmatas. Interese par sautējumiem nebija zudusi, un tā nu es Alises Votersas Chez Panisse Café Cookbook izvēlējos recepti, kas šķita cerīga - "Sautēta jēra gaļa ar tomātiem un ķiplokiem". Recepte bija ļoti gara (divas lappuses!), un man bija slinkums lasīt līdz beigām. Ātri pārlaidis acis ievada rindkopām, sapratu, ka pamata sastāvdaļas ir jēra gaļa, burkāni, sīpoli, puravi, lauru lapa un timiāns, ka tas viss ir jāliek vienā katlā un jāsautē vienlaicīgi. Ideāli! Palēkdamies aiztraucos uz tirgu, nopirku visu nepieciešamo un lēnām devos mājās, izbaudīdams pirmo pavasara saulīti. Te pēkšņi pār mani atausa gaisma - šī recepte nav savienojama ar silto gadalaiku! Zilas debesis, silta saule, patīkama vēsmiņa un smagnējs ziemas sautējums? Katastrofa! Tā vietā vajadzēja pirkt spinātus un lasi un pagatavot kaut ko pavasarīgu. Ar smagu sirdi kāpu augšā, uzliku sautējumu karsēties un apsēdos, lai turpinātu receptes lasīšanu.
Un tad sekoja negaidīta atpestīšana. Izrādās, pēc vairāku stundu sautēšanas gaļa no katliņa jāizņem, buljons jānokāš, lai pēc tam pievienotu daudz vasarīgākas sastāvdaļas - ķiplokus un tomātus. Grāmatā bija ieteikts mērci pasniegt ar svaigi pagatavotu pastu. Rezultāts - viegls un gluži pavasarīgs ēdiens, izcils nobeigums siltai un saulainai aprīļa dienai.