20.gadu beigās pēc turku sieviešu prasības no pilsētas tika padzīti visi krievi, jo zilacainās blondīnes draudēja iznīcināt visas morāles normas: pārāk jau nu atklāti viņas ģērbās. Krievi aizbrauca, bet patvāri palika. Tiesa, turki tūlīt pat sāka ražot viltojumus, jo tā izrādījās ejoša prece. Īstos tagad var pazīt pēc daudzajiem uzslāņojumiem iekšpusē. To nekādi nevar iznīcināt, bet viltotajos — izveidot.
Arī pati Stambula atgādina daudzslāņainu patvāri, kādu mākslīgi nevar izgatavot. Nekas tajā nav viennozīmīgs vai skaidrs: paskrāpē ar nagu musulmaņu mēnesi, atradīsi kristiešu krustu. Ar vienu kāju Eiropā, ar otru — Āzijā. Valsts modernizētāja Ataturka (pirmais Turcijas prezidents, kuram parlaments piešķīra titulu "turku tēvs") pieminekļi un apburoši vecmodīgās turku sievietes.
Kontrastu un uzslāņojumu nekur nav tik daudz kā Svētās Sofijas katedrālē, par kuru musulmaņi un pareizticīgie cīnījušies gandrīz pusotru tūkstoti gadu. 917 gadu tā bija Bizantijas impērijas un visas pareizticīgās pasaules galvenā baznīca, bet pēc osmaņu iekarojumiem tā jau 481 gadu ir mošeja.
Tūkstošiem gadu ilgajā vēsturē pār šo pilsētu valdījuši 10 romiešu un 82 Bizantijas imperatori, kā arī 30 osmaņu sultāni. Bizantija, Jaunā Roma, Konstantinopole, Cargrada, Stambula… Tie visi ir vienas lielpilsētas vārdi un veidoli. Tāpēc, vienreiz šeit atbraucot, gribas atgriezties atkal un atkal.
All inclusive
Neviena cita pasaules pilsēta neatstāj tik visaptverošu iespaidu: vilinošie aromāti, visu laiku un stilu arhitektūra, garšīgais ēdiens, bezgalīgi plašie, pa visām ielām izlijušie tirgus laukumi, dienvidnieciskais, bet ne svelmīgais laiks, reliģiozitāte un laicīgā uzdzīve, Melnā un Marmora jūra (bonusā vēl Bosfora šaurums), Eiropa un Āzija… Un pat cenas: ja kaulēsies, dabūsi lēti, ja ne — samaksāsi gan par sevi, gan to, kurš kaulējās. All inclusive!
Man kā fotogrāfam Stambula šķiet fotogēniskākā pilsēta pasaulē (varbūt tikai Parīzei varētu atdot priekšroku). Cilvēki droši skatās kameras "stobrā", taču nebojā kadrus, nejaucas tajos. Viņu iekšējo brīvību neskar ārējā apvalka nolaupīšana. Šķiet, turki vispār nejauc abus jēdzienus. Tas laikam no reliģiozo senču gēniem. Kopumā tauta ir ļoti sadzīviska un, par spīti hidžabiem, sarunās ļoti atvērta. Vienīgie eiropieši, kuros nemana snobismu.
Stambula neprasa nekādus trikus vai manipulēšanu ar kontrastiem. Nevajag ķert ne ubagus uz krāšņu piļu fona (kaut netrūkst ne pirmo, ne otro), ne skūpstīšanos uz ielām. Vienkāršā un vētrainā pilsēta tā vien gulstas kadrā ar savu piesātinātību. Ejiet, skatieties, tirgojieties, bet pēc tam apsēdieties kafejnīcā, dzeriet tēju no tulpes formas glāzes un pļāpājiet! Bet vislabāk — ņemiet par paraugu kaķus, kuri neiedomājamā skaitā klīst no ēstuves uz ēstuvi, no kebabu ceptuves uz tējnīcu, no kukurūzas tirgoņa pie svaigi spiestas granātābolu sulas pārdevēja… Viņi ir izsalkuši, bet neatkarīgi, lepni, bet atsaucīgi, viltīgi, bet vienkārši. Tādiem arī jābūt Eirāzijas pilsētā Stambulā.
Minimālā programma pirmajai REIZEI
Pa taisno uz Sofijas katedrāli, kur teju var salauzt kaklu, mēģinot aplūkot neaptverami milzīgo kupolu! Pa estakādi uzkāpt līdz "otrajam stāvam", lai ieskatītos Kristus izteiksmīgajās acīs. Bet pie izejas līdzīgi daudzajiem japāņu tūristiem iebāzt pirkstu staba iedobē, kur reiz no janičāriem slēpies mācītājs, un iedomāties vēlēšanos — protams, atgriezties Stambulā.
Iesēsties kuģītī Eminenas piestātnē un doties uz Āziju — Uskjudaru jeb Zelta pilsētu. Vispirms piesēst slavenajā piekrastes ķidu kebabu — kokoreču — ēstuvē, pēc tam aizstaigāt līdz Jaunavu tornim. Atgriezties Eminenā, kur nenoturēties un šūpojošās laivās apēst kādu zivju kebabu.
Saņemties drosmi un apmeklēt autentisko turku pirti Gedik Ahmet Pasa Hamami, kur jūs noguldīs uz marmora galda un ilgi, ilgi ieziedīs ar putām, līdz āda atkal kļūs maiga kā zīdainim.
Pastaigāties pa Galatas tiltu pāri Zelta raga līcim, cenšoties neuzķerties uz daudzo vietējo makšķernieku āķiem. Nobraukt vienu pieturu senajā pazemes metro Tunel un iznākt uz Stambulas eiropeiskākās ielas Istiklalas.
Apmeklēt seno bazilikas cisternu Yerebatan, kurā reiz glabājās pilsētas ūdens krājumi. Pēc 336 kolonnu saskaitīšanas aiziet līdz medūzas Gorgonas galvai. Ieskatīties viņai tieši acīs un droši doties tālāk.
Slavenajā Lielajā tirgū nopirkt turku lukturīti. Pēc stundas kaulēšanās un dažu tējas glāžu izdzeršanas sajusties pilnīgi laimīgam. Un doties gulēt līdz ar pēdējo muedzina kliedzienu.