Sunim epilepsija. Ko darīt?

Piemirsu pateikt, manuprāt, ļoti svarīgu lietu - lēkmes laikā es viņu ne tikai turu, bet arī intensīvi (tiešām visu laiku, nepārtraukti) masēju savilktās vietas - ķepiņas, galvu, muguru. Īpaši jau galvu, jo tas palīdz atiet savilktajam žoklim un suns var normāli paelpot.

Arī manam sunim (labradors retrīvers) ir epilepsija. Parasti reizi mēnesī, un arī ap pilnmēnesi sākas lēkmes... vidēji ir 4 piegājieni (lēkme kādas 20 min., tad atlaiž, pāris minūtes miera un atkal sākas no sākuma) Lielākoties prosess ilgst no vienas līdz divām stundām. Arī es esmu novērojusi, ka lēkmes izraisa negaidīts nervu saspringums - parasti tas ir zvans pie durvīm, kas iztraucē no miega. Es gan nevaru no malas noskatīties, kā nabags kratās, tāpēc vienmēr viņu turu un runājos (patiesībā pat kliedzu) ar viņu, jo suns tajā brīdī ir pilnīgi atslēdzies un sķiet, ka mana balss viņam palīdz atiet, kā arī viņš pats ir tik pārbijies, ka, manuprāt, zemapziņā viņš jūt, ka nav viens un ka esmu viņam blakus. Bet, kad lēkme pāriet, tad gan laižu vaļā, lai pastaigā un atrod ērtāku vietu. Nekādas zāles nedodu. Kādu brīdi devu daktera ieteiktus nomierinošos līdzekļus, kas atslābina nervus un suns it kā paliekot par dārzenīti, tādējādi pasargājot viņu no liekiem satraukumiem, taču ar manu suni tas nenostrādāja - kāds bija traks un aktīvs, tāds palika :) Parasti suns pats pasaka priekšā, ka varētu tā diena tuvoties, jo viņš paliek tāds "jocīgs" - neraksturīgi mierīgs, pazūd ēstgriba, ir miegains. Tagad ir divu mēnešu pauze, esmu ļoti priecīga, bet ar bažām gaidu nākamo pilnmēnesi.