Nu, kā, — esi laimīga? — decembra pirmajā dienā Rīgā pēc atgriešanās no Ēģiptes kūrortpilsētas Šarm eš Šeihas man taujā kolēģi un draugi. O, jā, — cits kontinents, eksotika, svelmaina saule, gaiss +32, silta un sāļa Sarkanā jūra un tai pievienotās nozīmīgās vērtības — snorkelēšana un niršana neticami dzidrajā ūdenī (+26) tikai dažas dienas pēc milzīgā sniegputeņa Rīgā — sapnis!
Par mājvietu uz piecām dienām bija kļuvusi eiropeiskā stilā iekārtotā viesnīca Hilton Sharm Waterfalls Resort. Te bija jāiemācās dīki vaļoties, jo atbraucu nevis iepazīt Ēģipti, faraonu kapenes un piramīdas, bet izsildīt kauliņus un izbaudīt Sarkanās jūras sāļumu. Tas izdevās pilnībā. Vaļošanās māku apguvu jau otrajā dienā. Kā nu ne — pastiepies pēc somas, bet to jau kāds pasniedz, pludmalē mēģini savu lažiņu pabīdīt saulei tieši vaigā, bet piesteidzas kalpotājs un korekti norāda, ka lēdija to nedrīkst darīt, — jums vajag te, vai šeit būs labāk? Ātri vien saulē izplēnēja domas par vēl neuzrakstītiem rakstiem, drīz ādu klāja brūns iedegums, izbaudījām ēģiptiešu, itāļu, libāniešu virtuves garšu, taizemiešu masāžas burvību, Sarkanās jūras viļņu skaujas un pieradām pie tā, ka saulriets bez krēslas ievada tumšo dienvidu nakti.
Šeiha līcis
Tagad atmiņas par negaidītajām brīvdienām karstajā kontinentā lieku mozaīkā citu pie citas kā krāsainus un siltus akmentiņus. Šarm eš Šeiha tulkojumā nozīmē "šeiha līcis". Vēl stundu pirms nosēšanās bagātās kūrortpilsētas lidostā, nekas neliecina par sapņu zemes tuvumu. Zem lidaparāta spārniem plešas izdedzis tuksnesis, neviena dzīvnieka, neviena putna! Tad apakšā parādās neticami zilzaļš ūdens klajums.
Lidostas formās tērpto darbinieču ar lakatiem segtās galvas liecina, ka esam ieradušies musulmaņu zemē. No lidostas līdz mūsu viesnīcai ir 22 km. Plata un gluda šoseja virzās cauri kūrortam. Par pilsētu to grūti nosaukt, jo zaļumos slīgstošas viesnīcas nomaina klaji putekļaini smilšu lauki, kur slienas jaunbūves vai atrodas tukši, vēl nepārdoti zemes gabali, bet aiz tiem — sarkani kalni. Vietās, kur pret zilajām debesīm redzamas greznu villu un hoteļu jaunbūves, vērojam, kā top zaļās oāzes — zemē tiek guldīti stādi un palmas, un ikkatram no tiem, kā vēl patstāvīgi dzīvotnespējīgam jaundzimušam bērnam inkubatorā, tiek pievienoti vadi, caur kuriem visu mūžu augs saņems stingri reglamentētu nepieciešamo valgmes devu. Pie viesnīcām zaļo lekni mauriņi, krāšņi zied puķes un krūmāji. Puķes ir tik skaistas, ka šķiet mākslīgas. Pat aptaustīju — nē, īstas, tikai nesmaržo.
Šarm eš Šeihas lielākais dārgums ir ūdens. Kūrortā nav ne piles no zemes dzīlēm nākuša saldūdens. Sarkanās jūras krastā darbojas lielas ūdens atsāļošanas iekārtas, tās nav lētas, tāpēc ūdens tiek taupīts. No krāniem tek ļoti mīksts ūdens. Rokas pēc mazgāšanas paliek kā ieziepētas, bet dzert krāna ūdeni neiesaka. Iekšējai lietošanai paredzēts atvestais ūdens. Vēl labāk dzert svaigi spiestās sulas vai minerālūdeni. Par taupīšanu un dabas saudzēšanu delikāti atgādināts viesnīcas bukletā. Tajā arī aicina nebarot putnus un zivis, bet jau bargāk brīdina nepostīt koraļļu rifus. Par nolauztu koraļļa gabaliņa izvešanu no valsts draud nopietns sods, jo skaistie koraļļu rifi nezināmu iemeslu dēļ gadu no gada samazinās.
Jaukais cilvēciskais faktors
Turpceļā kolēģe stāstīja par ēģiptiešu uzmācību uz ielas un veikalos Hurgadā, kur nesen bijusi. Neko tādu nemanīju Šarm eš Šeihā. Toties pārsteidza viesnīcas personāla delikātā laipnība, uzmanība un smaidi. Arābu puisis Mohameds Alī, kurš slaucīja acij neredzamus gružus uz celiņiem, sveicināja, ikreiz satiekot. Mohameds mazliet zināja krievu valodu un teica, ka darbs viesnīcā padarījis viņu par godājamu cilvēku ģimenē. Lai iegūtu prestižo darbu, viņš izturējis konkursu un mēnesi garas mācības. Viņš dzīvo viesnīcas piešķirtā istabiņā, nedēļu strādā, pēc tam divas dienas var pavadīt mājās. Katrai apkalpotāju grupai savas krāsas formastērpi — dārzniekiem un numuru uzkopējiem, zaļi, dvieļu izdalītājiem pie baseina — pelēki, tējas iznēsātājiem — oranži, trauku novācējiem — gaiši pelēki, pavāru komandai — sniegbalti.
Sarunu valoda viesnīcā lielākoties ir angļu un krievu, un tās lielākā vai mazākā mērā pārvalda viss personāls. Viesnīcas projektu menedžeres Jeļena un Marina, viena no Tambovas, otra no Pēterburgas, te strādā jau trešo gadu. Marina uz Šarm eš Šeihu pārcēlusies kopā ar četrus gadus vecajiem dvīņiem, kuri apmeklē starptautisko bērnudārzu. Menedžeres dzīvo ārzemniekiem paredzētās kotedžās un divas reizes gadā apmeklē dzimteni. Darbu abas šeit atradušas pēc sludinājumiem internetā. Viesnīcai viņas vajadzīgas, jo aptuveni puse no atpūtniekiem Šarm eš Šeihā ir krievi.
Pārsteidza, ka tālo ceļu uz kūrortu mēro jauni pāri — zviedri, vācieši, krievi, šveicieši ar tikai pāris mēnešu vai dažus gadus veciem bērniem. Mazulīši tver vitamīnus Eiropas aukstajai ziemai.
Par bērniem katrā hotelī padomāts īpaši. Vecāki uz visu dienu var nodot
viņus gādīgās rokās — auklītes pakalpojumi, zīmēšana, dejošana,
peldēšanas mācības, zīmējumi uz ķermeņa — knēveļiem par mammu domāt nav
laika. Viesnīcā atļauts uzturēties arī ar mājdzīvniekiem, ja viņi
netraucē cilvēkiem.
Zem ūdens vēl skaistāk
Mūsu grupā ir žurnāliste Helenija no Tallinas. Pateicoties viņai,
iepazīstamies ar niršanas instruktoru igauni Olavu. Viņš agrāk četrus
gadus strādājis Izraēlas kūrortā Eilatā, bet tagad jau četrus gadus
apmeties Šarm eš Šeihā. Saka — darba pietiekot, sezonas laikā viņam
esot tikai sešas septiņas brīvdienas, jo izbraucieni jūrā ir ļoti
iecienīti.
Olavs ar savu balto kuģīti un četru cilvēku apkalpi (trīs no viņiem, ieskaitot Olavu, ir niršanas instruktori, ceturtais — kapteinis Huseins Muhammeds Alī) ved mūs jūrā, vispirms noenkuro pie skaistiem koraļļu rifiem vienā vietā, kur jau mudž no tūristu kuģīšiem un snorkelētājiem, tad pārbraucam uz citu. Olava instruktāža tiem, kuri vēlas nirt, pārvēršas saistošā stāstījumā par Šarm eš Šeihu, Sarkano jūru un tās iemītniekiem.
Par Sarkano jūra nosaukta tāpēc, ka tajā spoguļojoties Sinaja pussalas sarkanīgie kalni. Zvejnieku ciematu, kas atradās tagadējā kūrorta vietā, pirms divdesmit gadiem zinājis retais. Ciemats bija pasaules hipiju iecienīta pulcēšanās vieta. Tagad te strauji aug viens no dārgākajiem un greznākajiem kūrortiem pasaulē. Ēģiptes valdība ir gana gudra — zemes gabali šeit netiek pārdoti mūžīgā lietošanā, bet gan iznomāti uz 99 gadiem.
Olavs smej — Šarm eš Šeihā eiropiešiem ziemā pieejama lētākā karstā saule, dzidrākais ūdens un skaistākā zemūdens pasaule. Sarkanā jūra neticamā dzidruma dēļ ir viena no iecienītākajām niršanas vietām uz planētas. Olavs informē, ka ģeogrāfiski jau esam iestūrējuši Āfrikas ūdeņos. Kartei otrā pusē redzamas jūrā sastopamās zivis. Olavs saka — zivis jūs neaiztiks, kaut daža izskatās pabriesmīga, jūs tām neesat interesanti. Viņš norāda uz kādu satriecoši skaistu zivi un brīdina — ja sastapsiet, šai grieziet ceļu, tās spuru glāsts ir nāvīgs. Instruktors iepazīstina ar žestu valodu, kāda tiek lietota zem ūdens.
Tad uzvelkam hidrotērpu, svina jostu, balonus un pleznas, uzliekam masku. Smagi un mazliet baisi šajā aprīkojumā lēkt ūdenī no kuģīša, taču katru iesācēju pavada instruktors. Pēc divdesmit savā mūžā pirmo reizi zemūdens pasaulē pavadītajām minūtēm atgriežamies uz kuģa, uz mūžu kļuvuši atkarīgi no niršanas brīnuma. Atvilkuši elpu, ar milzīgu apetīti līdz pēdējam kumosiņam notiesājam komandas sarūpētās gardās pusdienas un baudām saules glāstus uz augšējā klāja.
Lētāk nekā viesu mājā
Vakaros dodamies tautās. Naama Bay ir populārākā izklaides vieta Šarm eš Šeihā. Promenāde stiepjas gar jūras krastu — veikali, restorāni, kazino, diskotēkas un gājēju aleja. Tās malās atklātās kafejnīcās izvietojušās kompānijas, kas sūc ūdenspīpes un vēro gājējus. Valodu jūklis kā Bābelē. Elektrība netiek taupīta, viss mirdz kā Rīga valsts svētkos. Turku kafija ir karsta kā mīlestība, ūdenspīpe mazliet mulsina un reibina. Kolēģi Ievu savaldzina kāds drogu veikaliņa turētājs, un viņa drosmīgi ļaujas baltas tumīgas maskas uzklāšanai uz sejas. Kad "kosmētiķis" uzzina, ka esam no Latvijas, par pakalpojumu naudu neprasa, tikai buču uz vaiga. Otrā rītā šķiet, ka Ieva tiešām staro.
Pie vakariņu galda rēķinām, ka atpūta dienvidu saulē Šarm eš Šeihā ar ģimeni un bērniem maksā tikpat, cik Latvijā viesu mājā, jo, kas pie mums maksā latos, tas Šarm eš Šeihā — dolāros vai eiro. Turklāt airBaltic čarterreiss aizvizina uz kūrtortpilsētu gan uz dažām dienām nedēļas sākumā, gan tās nogalē. Vīzas nav nepieciešamas. Pievienotā nemainīgā un neapmaksājamā atpūtas vērtība — karstā saule, sāļais un siltais ūdens. Latvijā ne katru vasaru kaut ko tādu sagaidīsi. Sirdi silda arī dienvidnieku izcili noslīpētā apkalpošanas kultūra.
Kad, atgriežoties Rīgas lidostā, uz slīdlentes parādījās mans koferis, uz brīdi samulsu — pēc tā nesniedzās neviena palīdzīga roka. Bija vien jānes pašai. Pasaka bija beigusies.