Bratislava ir gan Slovākijas galvaspilsēta, gan, tēlaini izsakoties, arī šīs zemes vārti, jo atrodas uz divu valstu — Ungārijas un Austrijas — robežas. Sava neparastā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tāda tā ir vienīgā visā pasaulē. Ja uz Bratislavu dosieties no Ungārijas puses, visas ceļa zīmes jums norādīs virzienu uz Požoņu (Pozsony). Savukārt vācieši jau no XIII gadsimta līdz mūsdienām šo pilsētu spītīgi sauc par Presburgu!
Tagad Bratislavā dzīvo 8% visas valsts iedzīvotāju un pretstatā saviem ungāru kaimiņiem uzskata, ka prast vairākas svešvalodas pieder pie smalkā toņa. Ieejot muzejā, tās darbinieces pirmais jautājums bija — kādā valodā runāsim: vācu, angļu vai krievu? Šajā pilsētā jūs patiešām jutīsieties droši — ja kaut ko nespēsiet atrast vai radīsies kāda cita problēma, ar mierīgu sirdi jautājiet bratislaviešiem!
Vispirms kā putni
Parasti Slovākijas galvaspilsētas apskatei ceļotāji velta ne vairāk par dienu. Ja vien nav kādas īpašas intereses un vēlēšanās apskatīt muzejus, tas ir pilnīgi pietiekami. No pieredzes varu ieteikt un arī tūrisma ceļvedī norādīts, ka pilsētu vispirms ieteicams aplūkot kopskatā no augšas, uzkāpjot Bratislavas pils pakalnā. Kāpiens būs ilgs, bet tas ir to vērts! Raugoties no šīs virsotnes, lieliski var saskatīt vecpilsētas senos namus un mazās ieliņas, otrā pusē strauji plūstošo Donavas upi, Bratislavas jaunos dzīvojamos rajonus un pat ielūkoties Austrijas pusē, kuras galvaspilsēta Vīne atrodas vien nieka 60 km attālumā.
Ja ceļojat ar personīgo transportu, stundas laikā iespējams iepazīt
jauno Bratislavu — moderno un vienlaikus ar labu gaumi būvēto Petržalku
(tur ieteicams aizbraukt tās skaistā parka dēļ) un Ružinovu. Tieši
Petržalkā atrodas arī dzelzceļa stacija, kurā jāizkāpj, ja uz
Slovākijas galvaspilsētu braucat ar vilcienu. No Petržalkas stacijas
dodoties vecpilsētas virzienā, tieši Bratislavas pils būs pati pirmā no
šīs pilsētas ievērojamajām vietām, ko pamanīsiet savā ceļā.
Dziedinošais galvaskauss
Ja laika ir vairāk, noteikti nepaejiet garām Slovākijas Nacionālajai galerijai un arī Bratislavas pilsētas galerijai, kas atrodas viena otrai blakus vecpilsētas centrā. Vēl ir vērts apskatīt vēsturisko ekspozīciju vecajā rātsnamā. Taču, ja vairāk par gleznām jūs saista kas "tuvāks ikdienas dzīvei", aizejiet turpat, vecpilsētā, uz viduslaiku aptiekā iekārtoto farmācijas muzeju Pie sarkanā vēža vai Mihaļska tornī aplūkojiet ieroču kolekciju. Nelielais farmācijas muzejs ir viena no Bratislavas pašām interesantākajām vietām. Šo ēku kā muzeju atklāja 1960.gadā sakarā ar tās 650 gadu jubileju. Tieši pirms 650 gadiem nelielā aptieka pirmoreiz minēta rakstītos dokumentos, tādēļ šo laiku izvēlējās par aptiekas dibināšanas gadu.
Farmācijas muzejs nedaudz atklāj medicīnas vēsturi — no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat jauno laiku sākumam. Viens no muzeja visneparastākajiem eksponātiem ir kāds īpašs ārstniecības līdzeklis — galvaskauss ar caurumu vidū. Ar šīs lietas palīdzību senatnes burvji "izdzina ļauno garu". Turpat blakus vitrīnās akurāti salikti arī dažādu gadsimtu aptiekas trauki, priekšmeti, ko izmantoja, izgatavojot dažādus ārstniecības līdzekļus, kā arī pāris milzīgu koka skapju ar gandrīz vai simts mazām atvilktnītēm, kurās glabāja medikamentus un receptes.
Rāte dzīvojamajā ēkā?
Bez Bratislavas pils, kas neapšaubāmi ir Slovākijas galvaspilsētas zīmols, ceļotāju uzmanību noteikti piesaistīs arī Bratislavas vecais rātsnams. Tā ir viena no celtnēm, kas līdzīgi kā La Sagrada Familia katedrāle Barselonā ir vienreiz būvēta un simtreiz pārbūvēta. Rātsnama atsevišķo daļu arhitektūras stili norāda uz celtnes ļoti sarežģīto celtniecības attīstību. Ēkas rietumu spārnu uzcēla jau XIV gadsimtā. Tad uzbūvēja arī rātsnama torni, kas bija domāts apkārtnes novērošanai un aizsardzībai pret ienaidniekiem. Sākotnēji projektējot, celtne bija paredzēta kā dzīvojamā ēka, taču nākamajā gadsimtā to pielāgoja rātsnama vajadzībām. Tad ēku pārbūvēja vēlreiz. Toreiz izveidoja tagadējo pasāžu ar segmentu portālu, erkeru, kā arī vēl vienu līdzīgu pasāžu, bet to pēc četriem gadu simtiem vēlreiz pārbūvēja.
Pēc 1590.gada zemestrīces torņa jumtu izmainīja un gotiskā stila logus
nama otrajā stāvā nomainīja pret vēl tagad aplūkojamajiem renesanses
laikmeta logiem. Pēc 1733.gada ugunsgrēka tornim uzklāja jaunu jumtu un
to pārbūvēja baroka stilā. Savukārt rātsnamā var ieiet caur gotisku
portālu.
Vīna ceļi un neceļi
Ar Slovākijas galvaspilsētu nesaraujami saistās arī vīna kalni un vīns. Jau senie romieši, kas pirmajos gadsimtos pēc Kristus dzimšanas šeit bija izvietojuši savus leģionus, Mazo Karpatu dienvidu nogāzēs un mūsdienu Bratislavas apkārtnē sāka audzēt vīnogas. Hronikās rakstītais apliecina, ka kopš senatnes pilsētas iedzīvotāji nodarbojušies galvenokārt ar vīnkopību — vīna dārzu apstrādāšanu, vīna raudzēšanu un pārdošanu. Arī viduslaikos Presburgas vīniem bija labs noiets visos Eiropas tirgos. Daudz karalisko viesību, sevišķi kāzas, nebija iedomājamas tieši bez gardā Presburgas vīna. Lai degustētu šī reģiona vīnus, uz Bratislavu regulāri devās daudzu valdnieku un augstmaņu galmu pārstāvji no visas Eiropas.
Vīna tirgus Bratislavā bija aizsargāts ar likumu. Tas nozīmēja, ka, piemēram, XIII un XIV gadsimtā cita reģiona vīnu ievest pilsētā nedrīkstēja, jo to neļāva likums. Ar likumu bija aizliegts arī vīnu, kas nebija gatavots Presburgā, transportēt caur pilsētu. Savukārt XV gadsimtā izdeva vēl kādu likumu, kas aizliedza šo dzērienu nogādāt caur Presburgu un pat tās apgabalu Bohēmijā (tagadējās Čehijas daļa).
Arī mūsdienās Presburgas jeb Bratislavas apgabala vīndaru noslēpumi nav zaudējuši savu aktualitāti. Šī dzēriena eksports Slovākijai ir ievērojams peļņas avots. Savukārt, ja vēlaties par vīna ceļiem un neceļiem paši uzzināt ko vairāk, kā arī to nobaudīt, ieteicams apmeklēt kādu šī apgabala vīna darītavu un pašam parunāties ar vīndari!