Vai skolas bērnam dot kabatasnaudu?

Kabatas nauda ir labs veids, kā bērns var iepazīties ar naudas vērtību, tā piešķir viņam neatkarību, un bērns pats var organizēt savus tēriņus. Iedoto naudas summu viņš var iztērēt tūlīt, bet var krāt arī lielākam pirkumam. Kabatas nauda iemāca plānot un regulēt savas darbības.

Kāpēc ir labi dot kabatas naudu
Naudas apgūšana un savu izdevumu plānošana ietekmē bērna pašapziņu, bērna lēmumu pieņemšanu un veicina viņa atbildības sajūtas veidošanos. Bērns sāk apzināti atbildēt par savu rīcību — ja iztērēju naudu, tad zinu, ka šobrīd tās vairāk nebūs, bet tāpat zinu, ka nākamajā nedēļā būs, es mācos rēķināties ar to. Tāpat bērns sāk mācīties apzināti plānot — ja nopirkšu šo lietu, tad nepaliks naudas, ja pirkšu citu lietu, tad atlikums būs tāds un tāds… Bērni sāk ņemt svešu naudu tad, ja pieaugušie viņiem nav iemācījuši un devuši iespēju to iegūt citādi — kā kabatas naudu, kā iespēju naudu nopelnīt …
Svarīgākais, kas vecākiem būtu jāievēro — konsekventi jāpaliek pie sākotnējās vienošanās ar bērnu — kāda ir kabatas naudas summa un kādiem mērķiem bērns to drīkst tērēt.

Diemžēl paši vecāki bieži šo robežu pārkāpj, piemēram, sāk kontrolēt bērna pirkumus, nosoda tos vai uzspiež savu viedokli, palielina/samazina naudas summu, neapspriežoties ar bērnu. Viennozīmīgi, ja vecāki bērnam dod kabatas naudu, tad tās izlietojums ir bērna personiskā izvēle, jo nauda tiek dota tērēšanai. Protams, mazi bērni mēdz kļūdīties, pārvērtē savas spējas organizēt naudas lietas, un tieši šajā jomā vecāki varētu būt labi palīgi izprast ne tikai naudas vērtību, bet arī bērna vajadzības. Tāpat vecākiem jāpaliek konsekventiem, ievērojot vienošanos ar bērnu — kabatas nauda nav atkarīga no bērna uzvedības, bērna sekmēm skolā, kā arī no vecāku garastāvokļa. Kabatas nauda var būt atkarīga no kopējā ģimenes budžeta un tā izmaiņām, par kurām jāinformē arī bērni viņu vecumam atbilstošā un izprotamā veidā.”

Kabatas naudas izsniegšanas biežums
Kabatas naudas lielums ir atkarīgs no bērna vecuma un ģimenes iespējām. Skolas vecums ir labs laiks, kad bērnam sākt dot kabatas naudu un svarīgi būtu vienoties ar bērnu par naudas summas lielumu, kā arī to, kādiem mērķiem tā ir paredzēta. Kamēr bērns nav iemācījies rīkoties ar naudu, nebūtu ieteicams uzreiz bērnam dot lielāku naudas summu, piemēram, vienu reizi mēnesī. Šādā gadījumā bērna tēriņiem paredzētos līdzekļus labāk sadalīt pa nedēļām.

Tāpat ieteicams skaidri norādīt, kādiem mērķiem nauda paredzēta, lai neveidojas situācija, ka bērns var tērēt sev to, kas paliek pāri pēc pusdienu samaksāšanas. Tātad, shēma varētu būt šāda — bērns mēneša sākumā saņem noteiktu summu sabiedriskā transporta izdevumiem un skolas pusdienu tēriņiem, bet katras nedēļas sākumā — noteiktu summu tēriņiem, par kuriem nav jāatskaitās.

Pie kabatas naudas bērns ir „jāpieradina”, sākot ar iespējami nelielu naudas summu, pakāpeniski un atbilstoši bērna vecumam to palielinot. Taču vienmēr ir jāpatur prātā ģimenes finansiālās iespējas, jo bērnam ir jāsaprot, ka arī ģimenē materiālā situācija var mainīties un tas attiecīgi ietekmē arī viņa ikdienas tēriņus.

Tomēr tas nenozīmē, ka obligāti un visās ģimenēs vecākiem būtu jāseko šādai praksei. Ir ģimenes, kurās kabatas nauda bērniem netiek dota vai tiek dota tikai kādos īpašos gadījumos, piemēram, ja bērns dodas uz kādu pasākumu vai ekskursijā.

Pieredzē dalās Sanita, divu bērnu (12 un 17 gadi) māmiņa un Swedbank pārstāve:
„Divpadsmit gadus vecajam bērnam mēs dodam 15 latu mēnesī, kas paredzēti ikdienišķiem, sīkiem tēriņiem un reizi nedēļā izsniedzam pusdienu naudu un naudu transportam. Vecākajai meitai kabatas nauda ir lielāka — 25 latu mēnesī. Dažkārt gadās, ka bērns pa visu kabatas naudu nopērk kaut ko sen kārotu, tad atlikušo mēnesi iztiek bez kabatas naudas.
Par kabatas naudu bērniem nav jāatskaitās, tajā pašā laikā es savā internetbankā redzu, kur bērns naudu ir tērējis.

Manuprāt, ir ļoti ērti, ja bērnam, kurš ir skolas vecumā, tiek ieviesta pašam sava maksājumu karte, kurā vecāki var ieskaitīt naudu. Pirms tam gan vecākiem ar bērniem ir jāvienojas, cik liela būs šī summa un kādiem mērķiem paredzēta. Ļoti normāla ir situācija, kad lielākam bērnam dod vairāk naudas, mazākam — attiecīgi mazāk.

Varbūt pirmajā kabatas naudas saņemšanas mēnesī bērnam var būt tāds kā šoks — redz, cik man daudz naudas! Tāpēc gadās, ka naudiņa tiek iztērēta visa uzreiz, turklāt ne jau plānotajiem mērķiem. Tomēr ar laiku rodas izpratne par to, ka naudas lietas ir jāplāno, rodas arī pieredze, kā nedaudz iekrāt, lai varētu atļauties lielākus pirkumus.

Turklāt kabatas naudu var dot dažādi — visu summu vienā reizē vai arī sadalīt pa nedēļām. Mūsu ģimenē pa laikam tiek runāts, kas ir saprātīgi tēriņi, cik kas maksā, kā labāk iekrāt un kā veiksmīgāk tērēt. Turklāt šādas sarunas būtu ieteicamas katrā ģimenē.”


Portālā mamma.lv/tetiem.lv reģistrēto vecāku viedokļi:
Līga Maleikina: „Kabatas nauda? Domāju, ka nevajag dot. Pirms pusdienām bērni pērk šokolādes, košļenes, saldējumu. Ir gadījumi, kad bērni nepaspēj apēst saldējumu, atskan zvans, tad saldējumu liek somā, un tad… saprotiet paši! Redzu, ka piektklasnieki dod naudu pieaugušiem, lai tie nopērk cigaretes, un tas ir šausmīgi! Labāk iedot bērnam līdzi sviestmaizīti.”

Guntars Meluškāns: „Manuprāt, kabatas nauda pati par sevi nav nekas peļams, ja vien to iztērē sakarīgi, nevis nopērkot čipsus. Mēs savam astoņgadniekam devām, bet prasījām atskaitīties, jo skolā viņam bija pieejami dažādi krāsainie, ķīmiskie mēsli, kas, protams, arī bija iekāres objekts. Centāmies arī ieviest pelnīšanas sistēmu — tev pienākas 1 lats, ja viss kārtībā, 2 lati par ļoti labu atzīmi un 0 latu, ja kaut kas savārīts, bet galu galā viņš par to kabatas naudu zaudēja interesi, laikam jau arī pārējiem klasesbiedriem tādas nav, un tad tas neliekas tik svarīgi. Šobrīd, es viņam pat reizēm piedāvāju, bet viņš atsakās, nevajagot viņam...”

Roberts Miķelsons: „Kabatas nauda ir labs variants kā iemācīt bērnam apieties ar naudu. Vislabāk būtu dot kabatas naudu regulāri un uz noteiktu termiņu, piemēram nedēļu. Tādā veidā bērns var mācīties pieņemt lēmumus.. pirkšu čipsus jeb jaunu rotaļlietu.. utt.
Prasīt atskaites var, bet tad būtu labi to darīt nenosodošā veidā, arī tad ja visa nauda košļenēs noēsta. Mācīties bērns var vislabāk caur pieredzi.”

Raksts tapis sadarbībā ar vecāku portālu mammamuntetiem.lv