Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Vecais kā jauns

Daugavpils Vienības ielas deviņstāvu nama iemītniekiem vairs nebūs jādrebinās vēsos dzīvokļos, saņemot nesamērojamus rēķinus par apkuri, — pagājušā gada nogalē nams nosiltināts no pagraba līdz pat jumtam, ieguldot renovācijā 175 000 latu. Piektdaļu izmaksu sedza Daugavpils dome, viena no pirmajām sekotājām Valmieras pašvaldībai, kurā daudzdzīvokļu namu renovācijas pieredze skaitāma tuvu 10 gadiem.

Tikai dažām pašvaldībām ir mājokļu attīstības programmas, un ieguldītājus renovācijā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr šim procesam jākļūst aktīvākam, īpaši lielākajās Latvijas pilsētās, kur vairākums iedzīvotāju mīt tehniski novecojušās padomjlaika sērijmājās. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra šogad laiž klajā rokasgrāmatu māju renovācijā, kura būs brīvi pieejama visiem interesentiem. **Jūtams efekts** Daugavpils siltinātās mājas iedzīvotājiem par dzīvokļa kvadrātmetra apkuri novembrī bija jāmaksā Ls 0,51, pie tam temperatūra dzīvokļos bija pat +23, +24 grādi. Turpat blakus tādas pašas deviņstāvu mājas iemītniekiem rēķins par kvadrātmetra apkuri bija gandrīz divreiz lielāks — Ls 0,94, Dienai stāsta domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Lāčplēsis. "Tā ir koridoru tipa māja, kur ir daudz koplietošanas telpu, tāpēc no izmaksu viedokļa tās siltināšana nav pati efektīvākā, tomēr rezultāti ir pietiekami pārliecinoši. Ekonomija no apkures iedzīvotājiem pilnībā nosedz kredīta izmaksas." Vidējā kredīta summa uz vienu dzīvokli šajā namā ir 1500 lati, iedzīvotāji šo summu varēja samaksāt uzreiz vai arī dzēst 15 gadu laikā. Daugavpils pašvaldība izstrādājusi līdzdalības programmu daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes pasākumu veikšanai 2007.—2010.gadam, piešķirot no budžeta 863 000 latu. Šī summa varētu vēl palielināties, jo, energoresursu cenām augot, namu siltināšana būs ļoti svarīga, teic J.Lāčplēsis. Energoefektivitātes programma sadalīta trijos etapos: vispirms jāveic mājas energoaudits, nosakot, kurās vietās ir siltuma zudumi, tad jāizstrādā tehniskais projekts, un tikai pēc tam var ķerties pie renovācijas. **Rēķini liek domāt** Vienas mājas energoaudits maksā 350 latu, projektēšana — ap 2000 latiem, bet renovācijas izdevumi ir atkarīgi no tā, vai iedzīvotāji izvēlas pilnu vai tikai daļēju nama siltināšanu, stāsta programmas koordinators, Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma (DzKSU) vadītājs Vjačeslavs Širjakovs. Pašvaldības atbalsta apjoms atkarīgs no iedzīvotāju aktivitātes — mājām, kas programmai pieteicās pērn, energoaudits un tehniskais projekts pilnībā tiek apmaksāts par pašvaldības līdzekļiem, bet turpmāk atbalsts būs mazāks. Pašvaldība segs 20% renovācijas izdevumu, taču ne vairāk par 20 000 latiem vienam projektam. Līgumi ar energoaudita veicējiem, projektētājiem, būvniekiem, kā arī kredīta ņemšana bankā ir namu apsaimniekotāja ziņā. Kā atzīst J.Lāčplēsis, līdz šim daugavpiliešu interese par namu siltināšanu bijusi minimāla, pilsētā nav īstenots neviens valsts atbalstīts namu siltināšanas pilotprojekts. Šajā apkures sezonā situācija krasi mainījās, jo Daugavpils — pēdējā no lielajām pilsētām — pārgāja uz siltumenerģijas apmaksu pēc skaitītājiem. "Iedzīvotāji bija šokēti, jo rēķini krasi palielinājās, viņi būs spiesti domāt, kā tos samazināt. Te gan ir paradokss — no mājām, kur siltuma patēriņš ir vislielākais, nav nekādas intereses par siltināšanas pasākumiem. Domāju, ka šī apkures sezona daudz ko mainīs," paredz speciālists. **Pagaidām maz** Māju renovācijas un siltināšanas pioniere Latvijā ir Valmieras pašvaldība, kurai arī ir vislabākie rezultāti īpašumu uzturēšanā un sakārtošanā, Dienai stāsta Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras projektu, plānošanas un informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte. "Kuldīgai, Ventspilij un Jūrmalai ir mājokļu attīstības programmas, tomēr renovācijai līdz ar apkures izmaksu pieaugumu un dzīvojamā fonda novecošanos būtu jākļūst par vienu no galvenajiem risināmajiem jautājumiem lielajām pašvaldībām," vērtē eksperte, norādot, ka drīzumā internetā būs pieejama aģentūras gatavotā rokasgrāmata māju renovācijā. Šogad kārtējo reizi izsludināts konkurss daudzdzīvokļu māju energoauditam. Valsts atbalsts pieejams īpašā programmā Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi, kurā pašvaldības var pieteikt līdz 2007.gada 1.jūlijam veidotus sociālos namus, informē aģentūras Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanas departamenta direktore Ilze Apine. Vienai sociālajai mājai maksimāli pieļaujamais struktūrfondu atbalsta apjoms ir 140 000 latu, kopējais pieejamais finansējums — teju septiņi miljoni latu. **Saprātīgi un mērķtiecīgi** "Dzīvojamo māju atjaunošanas nepieciešamība mums liekas pašsaprotama, ja cilvēks izsver visus izdevumus un plāno dzīvi nākotnē," Dienai saka Valmieras domes nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Dzintra Stračinska. Nopietna daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas programma, ietverot māju atjaunošanas atbalstu, Valmierā notiek kopš 1999.gada. "Palīdzējām iedzīvotājiem veidot apsaimniekošanas sabiedrības, ja mājā bija privatizēti vairāk par pusi dzīvokļu. Esam ne tikai rīkojuši mājās īpašnieku sapulces un skaidrojuši, kā veidojama apsaimniekošanas sabiedrība, kā vadāma māja, esam arī ieteikuši risinājumus un vērtējuši procesu, būtībā pozitīvā veidā piespiežot cilvēkus domāt par savu daudzdzīvokļu māju kā par savu īpašumu, saprast, ko viņi zaudēs, ja namu nekops." Tikpat mērķtiecīgi veicināta namu atjaunošana — pašvaldība no privatizācijas fonda izsniedza bezprocentu aizdevumus māju labošanai, kuri bija jāatmaksā četros gados. "Šim nolūkam naudu budžetā paredzam joprojām, un sistēmā cirkulē tie līdzekļi, ko sabiedrības atmaksā," skaidro speciāliste. Pirmie labojumi bija jumti, ieejas durvis un vestibili, pēc tam arī sadzīves tīkli un siltināšana. Šādus aizdevumus renovācijai Valmierā izmantojušas 68 mājas. 30 mājām pirms tam veikts energoaudits, ko atbalstīja gan Mājokļu aģentūra, gan pašvaldība. **Svarīga izglītība** Tagad Valmierā 80% māju apsaimnieko vai nu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, mazākas mājas — pārvaldnieks, vai arī tās nodotas SIA Valmieras namsaimnieks pārziņā. Arī atlikušajās mājās drīz būs skaidra apsaimniekošana, jo to iedzīvotāji redz labos rezultātus pārējos namos, stāsta Dz.Stračinska. Valmieras pašvaldība reizi ceturksnī rīko apsaimniekotāju sanāksmes, lai pārrunātu jaunumus, likumdošanu, labākos risinājumus. Interese ir liela, vienmēr ierodas vismaz divas trešdaļas namu pārstāvju, stāsta Dz.Stračinska. Pašvaldība gan stingri kontrolē budžeta naudas izlietojumu — nekustamā īpašuma pārvalde pati rīko konkursus un naudu izmaksā tieši izvēlētajiem darbu veicējiem, kuriem speciālisti uzticas un kuri garantē labu kvalitāti. Līdztekus siltumnoturībai Valmieras dome finansē māju savilkšanu, kas prasa vismaz 30 000 latu katram namam. "Valmiera celta uz Gaujas attekas, tāpēc daudzas mājas plaisā. Jau esam savilkuši 6—7 namus, šo programmu turpināsim. Esam sākuši arī liftu sakārtošanu — vienai deviņstāvu mājai vajadzīgi 40 000 latu, un pašvaldība piešķir naudu ar 10% pašu nama iemītnieku finansējumu," stāsta Dz.Stračinska. Svarīga ne tikai energoefektivitāte, bet arī ēkas un cilvēku drošība, viņa uzsver. **Iesaistās privātie** Ar jaunu iniciatīvu nākusi klajā ekonomisko namu segmentā strādājošā SIA Arida — firma piedāvās pašvaldībām sadarbību māju renovācijas un ekonomiskās klases mājokļu būves projektos. "Latvijā 85—90% dzīvojamā fonda ir pirmskara un padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas, daudzas no tām ir uz kapitālā remonta robežas," šo soli pamato firmas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sotņikovs. "Iegādāties dzīvokli, kura mūžs labākajā gadījumā skaitāms uz abu roku pirkstiem, nav prātīgi, tādēļ tuvākajos gados novecojušā dzīvojamā fonda problēma kļūs arvien aktuālāka." Balstoties uz publiskās un privātās partnerības principiem, Arida piedāvās trīs variantus problēmas risināšanai — renovēt māju un pārdot ekonomiskās klases dzīvokļus, nojaukt ēku un tās vietā būvēt jaunu māju, abos gadījumos līdzšinējiem iedzīvotājiem saņemot kompensācijas cita mājokļa iegādei, vai arī būvēt jaunu dzīvokļu māju tajā pašā mikrorajonā uz pašvaldības zemes, piedāvājot iedzīvotājiem par līdzīgu cenu pārvākties uz līdzvērtīgu dzīvokli jaunajā mājā. Pēdējā variantā veco māju var gan renovēt, gan nojaukt un tās vietā būvēt jaunu. Šāds risinājums dod iespēju padomju laikā celto dzīvokļu īpašniekiem iegādāties jaunu dzīvokli par līdzīgu cenu un vienlaikus radīt jaunu dzīvojamo fondu, skaidro A.Sotņikovs. Šos risinājumus plānots piedāvāt pirmām kārtām Rīgai, jo te dzīvojamā fonda novecošanās ir īpaši aktuāla.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko