Vēstule no svešuma: Par radiem un karaļiem

Paldies, Laima, par rakstu - bija interesanti un iedvesmojoši. Priecājos, ka jūties labi par savu izdarīto izvēli. Lai veicas arī turpmāk! Un par komentāriem - jā, grūti mums tiem latviešiem ar atšķirīgu viedokļu pieņemšanu.. pat 21. gadsimtā. Iespējams, ka patiesi - mums iet tieši tā, kā esam pelnījuši. Ja jau tikai samazgas esam gatavi uz savu tautiešu galvām izliet, tad droši vien tieši tik pieķēzītā valstī arī būs jādzīvo. Savāda tā latviskā mentalitāte - kur var tik daudz nenovīdības sasmelties! Jādomā, ka, ja agresīvie komentētāji būtu sekojuši Laimas ieteikumam par vecāko radu apciemošanu, paliktu mazāk laika un enerģijas negatīvisma vairošanai... Katrs mēs izvēlamies, kādu realitāti ar savām domām un vārdiem radīt.. Tādēļ - lai visiem mums (gan tiem, kas LV, gan tiem, kas izvēlējušies citu ceļu, aizbraucot) gaiši un labestības pilni Valsts svētki!

Ja nevarat izlasīt tekstu, kas garāks par 140 zīmēm, palieciet tviterī un nevemiet dienā! Es ar interesi lasu par Turcijas sadzīvi, ja to saistoši apraksta talantīga literāte, mani nesaista glamūrīgi tūrisma aģentūru tekstiņi, kas neizsaka neko. Un Keita vispār izklausās pec nelaimīga padomju cilvēka... nekā personīga, bet kategoriska atteikšanās uzzināt ko jaunu un izprast citu tautību vai ticību ir tikai un vienīgi aprobežotības pazīme.