Savukārt ir kuces, kam VG pazīmes nenovēro nekad. Parasti VG klīniskās izpausmes parādās diezgan atšķirīgos laikos, t. i., 3–12 nedēļas pēc meklēšanās. VG pazīmes – apātija, ēstgribas samazināšanās, sune vairāk guļ, negrib iet staigāt, viņai piebriest piena dziedzeri, tajos parādās piens.
Sune sāk veidot migu, it kā rakt, kādreiz var kļūt neiecietīga, pat agresīva, nelaiž migai nevienu klāt, nēsā apkārt spēļmantiņas un uzskata tās par saviem bērniņiem. Dažreiz VG beigās kuce pat imitē dzemdības (visa trīc, vēders saspringst, it kā notiek kontrakcijas, dzīvnieks stipri elso). Daļēji novērst vai mazināt VG simptomu izpausmi var, cenšoties sunei psiholoģiski novirzīt domas par iedomāto kucēnu auklēšanu. Dzīvniekam jānodrošina pietiekama fiziskā slodze (pat ar varu vedot viņu ārā staigāt), nevajag ļaut veidot migu, jānoņem visas spēļmantiņas – bērniņi –, kādu laiku jācenšas samazināt šķidruma daudzumu barībā. Nedrīkst ļaut sunei sevi atslaukt, t. i., laizīt piena dziedzerus, jo tas paildzina laktācijas periodu. Ja atslaukšana notiek ļoti intensīvi, dzīvniekam jāuzliek tā sauktā Elizabetes apkakle vai jāuzvelk kāds vecs krekliņš, lai viņa netiek pupiņiem klāt. Pie vieglākām VG formām neiesaku lietot hormonu preparātus.
Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka kucei jāļauj vismaz vienu reizi piedzemdēt, tad dzīves laikā nekādu problēmu ar reproduktīvajiem orgāniem vairs nebūšot. Tas ir maldīgs uzskats, jo arī kucēm, kuras tiek izmantotas vaislā, sastop viltus grūsnības problēmas. Vienīgais risinājums, kā izvairīties no VG simptomu attīstības, ir censties jau laikus tos novērst ar jau minētajām darbībām vai arī dzīvnieku kastrēt (dzemdes un olnīcu izņemšana). Dzīvnieka sterilizācija (olvadu nosiešana) VG klīnisko izpausmju norisi nemazinās.
*Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārārste