Tur bijis Renārs Kaupers un Prāta vētra un abi neatkarīgās Latvijas prezidenti ar dzīvesbiedriem. Tur pērnā gada nogalē atklāja Piena muzeju, kas nu atjaunots pilnībā. "Tur" ir Kuldīgas rajona Kalnamuiža, saukta arī par Berghofu. Turp dodamies arī mēs, jo redzēt sakoptas un restaurētas ēkas allaž ir prieks, jo īpaši, ja skats pa automašīnas logu sagādā prieku: zied katra ceļmala. Zied arī dendroparki, un šajā nedēļas nogalē tajos var klausīties koncertus.
Paslaukt Helēnu
Kalnamuiža ieslēpusies mežmalā netālu no Skrundas un raisa pietāti. Skaisti griestu gleznojumi, spožs parkets, un četros gados, kopš muiža atjaunota, tā neizskatās cietusi no kāziniekiem un dzīrotājiem. Pagraba mūros darbojas restorāns, darbdienā tajā kafiju rāmi dzēra brāļi lietuvieši.
Kā apdzīvota vieta Berghofa rakstos minēta XVI gadsimtā, taču tagadējo izskatu ieguvusi 1906.gadā, kad baronu Mēdemu dzimta pasūtīja atjaunošanas projektu. Mēdemi gribēja, lai muižas dizainā būtu redzama cauri gadsimtiem izgājušas ēkas attīstība. Tā nu Kalnamuižas arhitektūrā ir šis tas no rokoko, klasicisma un ampīra. Savulaik te bijusi gan Sieksātes pamatskola, gan atpūtas un mācību bāze, jo Kalnamuiža bija Liepājas Piena kombināta piena savākšanas punkts. Tā vadītājs Mārtiņš Seska arī turējis rūpi par Piena muzeju, kas darbojies līdz 1991.gadam. Nu tas atjaunots. Apskatāmi piena ražošanas piederumi un arī ulmaņlaika koka kastes, kurās uz ārzemēm eksportēja sviestu. Uz kurām valstīm — to gide Ina nezina. Nesaņemu atbildes arī uz citiem jautājumiem, kas, iespējams, ir pārāk izzinoši: kāpēc savulaik uz sviesta etiķetes rakstīja vārdu "nesālīts"? Vai tas bija sviests, kam derīguma termiņš bija dikti īss? Kā eksporta sviests nesaskāba, kuģojot tālu ceļu? Kas tā par pudeli ar uzrakstu "Siera krāsa"? Cik E vielām tas koncentrāts atbilda? Vai to sieru ar pindzeli krāsoja? Šie jautājumi esot jāvaicā Mārtiņam Seskam, kurš arī vadot ekskursijas.
Mani saista albums ar senām piena produktu etiķetēm. Bērnība! Cik patiess savulaik bijis šokolādes sieriņa nosaukums — Barojošais sieriņš. Tā teikt, nav ko slēpt patiesību. Piena produktu var reklamēt arī bez vārdiem "svaigāks ilgāk" vai "vēl vitaminizētāks" — ulmaņlaikā bijusi grāmata ar lakonisku nosaukumu Piena svētīgais iespaids cilvēka uzturā.
Sierotavā patiks bērniem, jo par trim latiem (kopā ar ekskursiju) māla bļodā var uzkult sviestu. Var paslaukt arī Helēnu — objektu jeb pusgovi, pa kuras tesmeni tek ūdens. Un droši var kāpt govs pļekā, jo tā nav svaiga. Muzejs strādā katru dienu no 11 līdz 17, izņemot pirmdienas un otrdienas.
Gurķis un strelīcija
Tālāk uz dendrodārzu Saldus rajonā. Pētot karti, priecē vietvārdi: te ir otrs Tukums, te arī Zoslēnu atsegumi. Pamanu krucifiksu, kas rada latgalisku atmosfēru. Kad sasniedzam Kalnus, šķērsojam upi Losis un turamies pa labo roku, līdz atrodam norādi Rožkalni. Mājas pagalmā puķes zied pat zaļajā moskvičā. Balstoties uz spieķa, iznāk saimniece Dzidra Smiltniece. Sirdsgudra sieva. Viņa stāsta, ka nesen pasūtījusi Japānas sarkanlapu kļavas stādus un šodien tiem vajadzētu būt klāt. Dārgi sanācis. 200 latu. "Zinu, zinu — domājat, pensionāri to nevar atļauties. Var. Nevajag tikai visu naudu apēst! Es sakrāju, jo bērni lieli un apgādāt nevajag, un man brauc lielie autobusi ekskursijās, pat divstāvīu bija, un šo to iemet ziedojumu kastītē."
Dārzs ir debešķīgs. Kadiķi mijas ar meža hiacintēm, Kanādas zelta melleni, āmuli, dzeltenām fritilārijām un savvaļas tulpēm, kas izplaukušas izskatoties kā zvaigznes. "Te lilijas ziedēs. No Nīderlandes. Ziedi būs lieli kā šķīvis." Kādā dārza stūrī aug dažādas egles. Lielas, leknas, zari līdz zemei. Dzidra stāsta, ka vairāki selekcionāri savulaik uzdāvinājuši stādus, jo "tie, kuri kaut ko audzē, ir labestīgi cilvēki. Nav skopi un skaudīgi."
Šī nav ekskursija pa dārzu, bet sekošana skaistam mūžam. Dzidra nesen nosvinēja 80.gadu jubileju. Dārzu viņa iekopusi, kad bērni bija mazi. Tagad viņi mammai sakot, lai taču padomā par sevi un sašaurina dārzu, jo vairs nespēj izravēt, taču velti. Arī māja pilna augu, uz palodzēm zied antūrijas. Nesen Dzidra pasūtījusi strelīcijas un sarkano gurķi, kas garšojot pēc kivi.
Kad dārzs izstaigāts, Dzidra paver kādas mūra mājas durvis. "Savulaik te gotiņai kūtiņa bija, tagad — izstāžu zāle." Pie sienām pašaustas segas, cimdi un tamborētas apkaklītes. Cimdu rakstus saimniece adījusi gan pēc grāmatas, gan noskatījusi autobusos.
"Kāds ir laimīgs un apmierināts cilvēks?" Rožkalnu viesu grāmatas ierakstā jautā kāda ģimenes draudzene. Un arī atbild: "Tie ir Dzidriņa un Arnolds."
***
Ko vēl darīt šonedēļ?
Ceriņos ar Žoržu Siksnu
Latvijas Valsts augļkopības institūta ceriņdārzā Dobelē šosestdien, 23.maijā, plkst.17 koncerts Dziesma ceriņziedā. Muzicēs Žoržs Siksna, vīru koris Dziedonis, saksofonu kvartets Next, operdziedātāji Inese Jasmane-Rūrāne, Rudīte Ruško un Nauris Indzers. Ieejas maksa Ls 4, senioriem un studentiem Ls 2, skolēniem Ls 1.
Rododendri
LU rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā Babītē šosestdien var klusi un mierīgi pastaigāties pa priežu mežu un izpētīt spilgtos un spirgtos rododendrus. Koncerts būs 6.jūnijā: spēlēs Dita Krenberga, dziedās Ingus Pētersons. Ieejas maksa Ls 1, skolēniem un pensionāriem Ls 0,50, pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem un LU studentiem bez maksas.
Magnolijas
Limbažu rajona Lēdurgas dendroparkā šosestdien, 23.maijā, plkst.12 rododendru svētki. Iespējams izbraukt ar zirga pajūgu, kurināt ugunskuru, šaut ar kaķeni, griezt laimes ratu un, protams, apskatīt bagātīgo parku ar ziedošo lepnumu — magnolijām. Ieejas maksa Ls 1, skolēniem Ls 0,60.