Šogad VUGD ir dzēsis gandrīz divreiz lielāku kūlas ugunsgrēku skaitu nekā pagājušajā gadā. Aizvadītajā gadā reģistrēti 1093 ugunsgrēki, bet šogad - 2054 ugunsgrēki. Ugunsgrēkos, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana, šogad nopostītas 109 ēkas, bet 2008.gadā - 11 ēkas.
Šis gads laika apstākļu ziņā salīdzinoši bija līdzīgs 2006.gadam, kad laiks bija vēss un sauss, līdz ar to jaunā zāle auga lēnām. Ja 2006.gadā bija reģistrēts rekordliels kūlas ugunsgrēku skaits - 7083, un šajos ugunsgrēkos gāja bojā seši cilvēki un nopostītas 472 ēkas, tad salīdzinoši šogad šie skaitļi nav tik traģiski. Tātad tas ļauj domāt, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kūlas dedzināšanu tomēr mainās, un netiek uzskatīts, ka tas ir vienkāršākais un labākais veids kā sakopt savu apkārtni. Tas darbs un līdzekļi, kuri tiek ieguldīti lauku sakopšanā un kaut vai zāles nopļaušanai ap ēkām, būs daudzkārt mazāki nekā tad, ja nodegs mājas, no degošās kūlas aizdegsies mežs.
Šogad kūlas ugunsgrēku dzēšana VUGD izmaksāja 19 854 Ls - tā ir iztērētās degvielas cena un 16 bojāto speciālo ugunsdzēsēju automašīnu labošana. Turklāt šogad degviela īpaši tika ekonomēta – pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien iespējams, šos ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, bet cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz citiem ugunsgrēkiem.
Šobrīd ir grūti prognozēt, cik silts un sauss būs pavasaris - tātad cik ilga būs "kūlas degšanas sezona", tāpat, kādas būs VUGD iespējas izbraukt un dzēst visus kūlas ugunsgrēkus.
VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu lielo kūlas ugunsgrēku skaitu.