Visvieglāk pamanāmas ir zīdastes, jo tās nevairās no apdzīvotām vietām, arī pilsētām. Zīdastu maigais sirr- sirr šoruden Rīgā pirmo reizi atskanēja jau septembrī, taču masveidā tās parādījās, kā ierasts, oktobrī. Zīdastes pārtiek no dažādām ogām un augļiem, piemēram, āboliem, taču visiecienītākās tām ir pīlādžogas. Pa ceļam nokopdami pīlādžu ražu, zīdastu bari pamazām virzās no savām ligzdošanas vietām uz dienvidiem un atkarībā no ražas bagātības Latvijā uzturas ilgāku vai īsāku laiku, dažkārt pat visu ziemu.
Šoruden medijos izskanēja ziņa par 20 zīdastu bojāeju, iesitoties logos Kuldīgā (visticamāk, tās bēgušas no zvirbuļvanaga uzbrukuma). Droši vien daudzi Latvijas iedzīvotāji pirms tam nezināja, ka ir tādi putni - zīdastes. Kad lapas nobirušas, zīdastu bariņi ir pamanāmi kā koku galotnēs ievilkti trekni punkti. To, cik krāšņa ir zīdaste, tā īsti var saprast tikai tad, ka izdodas to ieraudzīt, nolaidušos baroties kādā pīlādzī, vilkābelē vai citā ogu krūmā.
Pie mājas iestādīts pīlādzis dos lielāku iespēju iepazīt citas putnu sugas nekā pie loga iekārtota putnu barotava. Ar pīlādžogām labprāt mielosies zīdastes, svilpji, mežastrazdi, varbūt paveiksies ieraudzīt pat tik retu ieceļotāju kā ziemeļu svilpis. Ziemām kļūstot arvien maigākām, arvien vairāk agrāk tipisko gājputnu ziemu nolemj pavadīt tepat, jo nav vajadzības aizceļot. Acīmredzot laika apstākļi ļauj šiem putniem atrast ziemā barību, kas ir galvenais priekšnoteikums dzīvības saglabāšanai, jo putniem siltums nāk no iekšienes - tiem ir ļoti strauja vielmaiņa, tādēļ bieži jāatjauno enerģijas resursi.
Ziemeļu putni mēdz būt daudz drošāki par mūsu platuma grādos ligzdojošiem, jo tie nezina, kas īsti par sugu ir cilvēks. Tādēļ tos nereti var aplūkot diezgan tuvu.
Steidzoties savās ikdienas gaitās, paceliet acis uz pīlādžiem!