Zinātnieki apgalvo, ka bioloģiskā pārtika maz ietekmē sabiedrības veselību
Pētījuma autoru uzdevums bija izanalizēt un apkopot daudzu citu agrāk veiktu pētījumu secinājumus. "Vairākums pētījumu bijuši balstīti uz hipotēzi, ka bioloģiskā pārtika ir veselīgāka. Taču, caurskatot atzinumus, kas publicēti pēdējos 50 gados, mēs secinājām, ka nav neviena pārliecinoša pierādījuma tam, ka bioloģiskā pārtika tik tiešām ir labāka," avīzei The Guardian komentē viens no pētījuma autoriem Alans Dengūrs no Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas. Viņš piebilst — lai gan zinātnieki pamanījuši nelielas atšķirības bioloģisko produktu un parasto produktu barības vielu sastāvā, maz ticams, ka tas ietekmē sabiedrības veselību.
Pētījumu pasūtīja un finansēja britu valdības Pārtikas standartu aģentūra (PSA). Tā no savas puses nesteigsies apgalvot, ka pirkt bioloģisko pārtiku tik tiešām nav vērts. "Mēs neesam ne par, ne pret bioloģiskajiem produktiem. Mēs apzināmies, ka cilvēki to izvēlas dažādu iemeslu dēļ — vieniem rūp dzīvnieku labturība, citi uztraucas par vidi," komentē Džila Faina no PSA. "Mēs gribējām pievērst uzmanību apgalvojumam, ka bioloģiskā pārtika ir veselīgāka. Izrādās, ka nav."
Protams, šāds paziņojums vispirms izraisīja apmulsumu, bet daudzus cilvēkus pat saniknoja. Bioloģiskās pārtikas aizstāvji norāda uz acīmredzamiem pētījuma trūkumiem, piemēram, tas pievērsis uzmanību barības vielu sastāvam dažādos produktos, bet ignorējis mākslīgā mēslojuma un pesticīdu paliekas. Nav arī pievērsta uzmanība tam, kādu iespaidu uz cilvēka veselību atstāj, piemēram, antibiotikas vai augšanas hormoni, kas tiek izmantoti lielfermās.
Bioloģiskie nepadodas
Samersetas grāfistē dzīvojošais zemnieks Robs Valronds bioloģiskajai lauksaimniecībai pievērsās pirms astoņiem gadiem. Četrdesmit hektāros viņš kopj cūkas, aitas, govis un vistas un audzē astoņdesmit dārzeņu šķirņu. Robs nekad nav uzskatījis, ka ražo "superpārtiku", taču ir pārliecināts, ka bioloģiskā gaļa, piens un olas ir labāki. "Skaidrs, ka tā ir veselīgāka, jo mūsu lopi ēd tikai zāli un lopbarību. Mēs nelietojam pesticīdus un tādējādi neuzkrājam problēmas nākotnei, par to esmu pārliecināts," viņš stāsta avīzei The Times. "Paši esam pamanījuši, ka pēdējos gados pļavās ir vairāk cīruļu. Arī vairāk piekūnu, grauzēju un tauriņu. Mums pat atkal ir savvaļas orhidejas, jo nelietojam mākslīgo mēslojumu. Es ceru, ka cilvēki arvien vairāk domās, kā tiek ražota pārtika un kas nonāk viņu vēderā. Varbūt tad arī mūsu precei būs lielāks noiets, bet pagaidām mēs aizvien esam ātro un lēto uzkodu nācija."
Naudas jautājums saistībā ar jauno pētījumu nav mazsvarīgs. Jādomā, katrs taču ir pamanījis, ka bioloģiskie produkti ir dārgāki. Aptaujas liecina, ka bioloģiskajai pārtikai priekšroku dod 8% britu. Iespējams, pēc jaunā pētījuma būs vairāk to, kas veikalā sāks prātot — vai tik tiešām ir vērts piemaksāt vairāk par bioloģisko pārtiku, ja reiz zinātnieki saka, ka tai nav acīmredzamu priekšrocību? Lauksamniecības ekoloģijas profesors Karlo Leiferts no Ņūkāslas Universitātes apgalvo: bioloģiskajā pārtikā ir vairāk vitamīnu un antioksidantu — vielu, kas palīdz organismam cīnīties pret audzējiem un asinsvadu slimībām, — un mazāk toksisku ķīmisku vielu un metālu, piemēram, kadmija un niķeļa.
Ir pārāka
Arī latviešiem ir savs viedoklis par bioloģisko pārtiku. Diētas ārsts Andris Brēmanis apgalvo: "Bioloģiskā pārtika ir tāda, kuras ražošanā nav izmantoti minerālmēsli, ķīmija, pesticīdi un herbicīdi, tāpēc varbūtība, ka galaproduktā būs šīs vielas vai to pārstrādes pēdas, ir neliela. Šajā ziņā bioloģiskā pārtika ir pārāka par pārējo pārtiku. Taču attiecībā uz uzturvielām, vitamīniem un mikroelementiem viss lielā mērā ir atkarīgs no augsnes, jo, kādi mikroelementi augsnē, tādi būs arī produktā. Zināmā mērā pētījuma veicējiem ir taisnība, uzturvielas produktā ir neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav bioloģisks."
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes locekle Dzidra Kreišmane saka: "Šis ir tendenciozs pētījums, jo jautājums ir ne jau par to, kas labāks vai kas sliktāks. Jautājums ir par ķimikāliju atliekām, kas atrodamas produktā, par minerālmēslu un pesticīdu atliekām, kas atrodamas konvencionālajos produktos un kā nav bioloģiskajos produktos. Otrs jautājums ir par vides aizsardzību — kādu kaitējumu mēs nodarām videi, audzējot produkciju konvencionāli. Bioloģiskajā vidē šāda kaitējuma nav. Es nezinu, kā minētais pētījums veikts, taču varu apgalvot — izteikumi, ka bioloģiskā pārtika nav veselīgāka, ir tendenciozi. Savukārt apgalvojumam, ka nav pierādījumu, ka bioloģiskā pārtika tiešām ir labāka, daļēji varu piekrist, bet tas ir tikai viens aspekts, kurā nav ņemta vērā vides aizsardzība.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.