Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Zivs dzīves iepazīšana Tomes zivaudzētavā un cope Lobes ezerā

"Vai tad makšķere ar ir?" telefonsarunā prasa Māris, Aulaku laivu bāzes saimnieks, kad piesakos ciemos. Laikam jau, padzirdot skuķa balsi, kungs kļuvis bažīgs, ja tā jautā. "Makšķere man ir," atbildu. "Ha, ja man ir pildspalva, tas nenozīmē, ka māku rakstīt!" Pēc šīs atbildes sāk šķist, ka laivas izīrē tikai profesionāliem copmaņiem.

.. "Es jau nesaku, ka māku makšķerēt. Es arī nepretendēju uz desmitnieci. TVIzklaide šovasar aprakstījusi gan avenēs iešanu, gan sēņošanu, kāpēc lai negūtu jaunus iespaidus makšķerējot un ziemai nesagatavotos ar kādu maza zivju galerta bļodiņu?" Māris padomā. "Nu, labi, cikos būsiet?" - "Nu, kādos deviņos." Atskan iznīcinoši smiekli. "Kas tad tā par makšķerēšanu! Sešos jābūt." - "Būsim septiņos."

Salšana Lobē

Seši no rīta. Līņā. Vēss. Plus desmit grādu. Nekad neesmu sapratusi, cik ļoti tai copes lietai jāpatīk, lai tādā laikā sēdētu uz ezera. Mierinu sevi ar domu, ka šī nav mana pēdējā dzīves diena un būs labākas.

Kad sasniegts Lobes ezers, grādīzers nokrities līdz +8°C. "Labrīt, labrīt!" Māris ir možs un izrādās - jauks un apsviedīgs. Novērtē, kā mēs ģērbušies, kāds ekipējums, un novēl ne asakas, iedragājot pašapziņu ar Lobē noķerto lomu uzskaiti: līdaka 5,5 kg, brekši 1,6 kg. "Delfīni! Delfīni ir Lobes ezerā!" viņš smejas.

Sienot pavadiņu, sāk salt pirksti. Pirmais metiens ir neveiksmīgs, gandrīz trāpu fotogrāfam Uldim cepurē. Nākamais atvēziens ir prātīgāks. Ezers ir zāļains, ik pa laikam ķeksēju ārā Ziemassvētku eglītēm līdzīgus štruntus. Pagājusi stunda. Zivju nav. Uldis mierina, ka tas normāli. Sāku īdēt, ka vajag eholoti, lai redzētu, vai te zivis vispār ir.

Izmantoju kāda makšķernieka metodi "trīs niedru koncepcija", kas nozīmē spiningot tuvāk niedru čupām ezera vidū. Nekā.

Pūš draņķīgs vējš, sāk smidzināt. Atmosfēras fronte, gaisa spiediens, nokrišņu daudzums un viss pārējais šodien sazvērējies pret mums. Vīri spriež, ka nav copes diena. Es spriežu, ka neveiksmīgi makšķernieki allaž atrod veidu, kā attaisnoties. Viena no tipiskākajām runām pēc sliktas copes: "Nu, man jau tā daba galvenais, tā bija skaista…"

Vairs nav labi. Kļūst aizvien vēsāks. Vējš pūš, vizulis ielido zālēs. Uldis palīdz to izķeksēt, taču aukla ir samudžinājusies. Kamēr es piņķerējos, Uldim pieķeras līdaka! Slep, slop - tā mētā asti un cīnās ar vilcējspēku. Līdaka ir pārāk maziņa, tāpēc Uldis to nobučo un atlaiž ezerā.

Man joprojām nevienas piscis*. No dusmām un aukstuma kļūstu zila. "Turi rokas šekumā, tur vissiltāk!" Uldis iesaka, kad esmu jau metusi pie malas makšķerēšanu un laivas galā drebu.

Kad pulkstenis rāda desmit, arī šoferis Jānis, kurš pacietīgi stūrē laivu, sāk prasīties krastā. "Pag, piebrauc pie tiem doņiem. Nu, tik ātri ne, reku vēl tāds smuks klajumiņš. Tāds anklāvs," Uldis mudina Jāni. Zivis šai ezerā esot, viņam reiz liels loms esot aizgājis.

Basta! Negribu lietū makšķerēt! Peipusa aukstumu esmu izturējusi, bet šis ir lielāks vājprāts. Kā mierinājums ir ezers - kustīgais plazmas ekrāns mums parāda filmu Gulbja pacelšanās. Baltais skaistulis graciozi paceļas spārnos un aizlido. No ūdens debesīs. Fantastika!

Ikri kā pīlādži

Tālāk uz Tomi, kur zivis audzē dīķos, noķert vajadzētu būt vieglāk. "Tas jau nav interesanti - makšķerēt zivju dīķī. Nekāda azarta," nosaka Uldis. Bet kas cits atliek, ja no zivju galerta sastāvdaļām ir tikai želatīns? Latvijas zinju resursu aģentūras filiāle zivju audzētava Tome ir Latvijas zivīgākā vieta. Te to ir ap miljonu! Ivars Putviķis, Tomes zivaudzētavas vadītājs, stāsta, ka pirmos zivju mazuļus sāka audzēt 1929.gadā. Tolaik Latvijas upēs sāka izsīkt zivis, un valsts pieņēma lēmumu tās atjaunot. Vīri Latvijas ūdeņos ķēra ezera sīgas, upes sīgas, lašus, repšus, līdakas un taimiņus, pēcāk, ieguva no tiem ikrus. Pats prezidents Guntis Ulmanis esot dzīvojis Tomes zivaudzētavas mājā, kad te viss ierīkots.

Patlaban ikrus iegūst lielākoties no lašiem, storēm un forelēm. Laša ikrus ievāc šādi: oktobrī vīri dodas uz Daugavu, ķer zivis, pakar aiz žaunām un izslauc ikrus. No vienas zivs iegūst aptuveni 1,3 kilogramus ikru. Spilgti oranžus kā pīlādžu ogas. Savukārt taimiņus transportē uz audzētavu, kur viņus iemidzina, ūdenim piemetot speciālas zāles, un viņi pēcāk ir dzīvotāji. Arī storu mammas turpat audzētavā iemidzina.

Kad ikri iegūti, tos apaugļo - apjauc ar pieņiem. Lašu ikru inkubācija notiek no novembra līdz martam. Pa to laiku sievas ar pinceti izlasa ikrus, kas nav apaugļojušies. "Nez kāpēc senāk tie ikri ir izlasīti, sūcot ar salmiņu!" Ivars rāda uz kādu senu foto un viebjas - tie beigtie ikri taču esot smirdīgi!

Janvārī ikriem parādās acis: divi melni punktiņi. "Tik jocīgi, ka no tāda oranža maisiņa kāds uz tevi skatās," Ivars smej. Zivis līdz maijam pārtiekot no sava maisiņa, pēcāk tiek piebarotas un sāk izskatīties pēc zivīm.

Tomes "lidosta"

Ieejam audzētavā. Pilns vannu! Spa! Un pilnas dažādu zivju! Varavīksnes foreles, strauta foreles, sīgas, palijas, stores. Storu ikrus ieguva no mātes, kura esot svērusi ap 300 kilogramiem un dzīvojusi Astrahaņā. Četrus mēnešus vecie storu mazuļi ir mani favorīti. Skaisti. Ļoti, ļoti. Priecīgām acīm, muti kā haizivij, melnu muguru, kurai pa vidu ir pārtraukta līnija kā šoseja. Storu ir daudz, un peldot tās veido tādu kā lidmašīnu sastrēgumu lidostā. "Ganāmpulks," Ivars precizē, ka tā audzētavas zivis tiekot pierakstītas dokumentos.

Ejam makšķerēt dīķos. Gribu noķert stori. Mana cope beidzas, kad vējš iepūš Ivara doto veiksmes vizuli zālēs tā, ka ar raušanu ārā dabūt nevar. Atliek vien šajos plus astoņos grādos, nometot apģērbu, brist tam pakaļ.

"O!" kāds vīrs iesaucas. Noķēris stori, ar kuru cīnoties salūzis makšķerkāts. Arī Uldis noķer zivi. Divas! Viena forele man. Ik pa laikam īdu, ka zivtiņai sāp tas āķis mutē, ar otru savu es jau riju siekalas, domājot par foreļmaizēm.

Jampadracis beidzies. Zivi noķert ir jāmāk, pat ja tā danco acu priekšā. Man tas neizdevās, kaut cope bija. Nepiecirtu, kā nākas. Tomēr prieks ir. Par Ulda noķerto foreli, par to, ka pirmoreiz dzīvē redzēju zelta jeb dzintara foreli. Par to, ka neveiksmīgas makšķernieces cienīgi varu teikt: "Nu, man jau tā daba patika..." Pirmoreiz pamatīgi apskatīju dzilnas lidojumu un dzirdēju viņas dziesmu. Un 12 stundas pārbaudīju sevi, jo, kā saka kolēģis, makšķerēšana tādā laikā ir rakstura pārbaude. Tā gan.w *Piscis - zivs - latīņu val.

***

Zivaudzētava Tome

Ogres raj., Ķeguma lauku teritorija

Piedāvā makšķerēšanu. Forele 1 kg/Ls 3,80, 6,40

Info: 65038111

Laivu bāze Aulaki

Ogres rajons, Krapes pagasts

Piedāvā telšu vietas, ugunskura vietu, nakšņošanu mājiņās, laivu nomu Ls 5 dienā, makšķerēšanas licenci Ls 1

Info: 29178229

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko