Dzīvnieku bioloģijas izpēte un ekspozīcijas iekārtošana
Zooloģiskā dārza galvenais uzdevums un mērķis ir sugu saglabāšana un aizsargāšana, attiecīgi ļoti svarīgi ir rūpēties par dzīvnieku labsajūtu. Iekārtojot dzīvnieku ekspozīciju, ir rūpīgi jāizpēta konkrētā suga, lai saprastu, kas dzīvniekiem ir nepieciešams, kāda ir viņu uzvedība un savstarpējās attiecības. Katrai sugai ir savas vajadzības, un pirms katra dzīvnieka ievešanas tiek izpētīts, kā tas ir dzīvojis iepriekšējā zoodārzā. Un ne tikai sugai ir savas vajadzības, bet arī katram īpatnim – viens ir bailīgāks, otrs drošāks, vienam patīk rotaļāties, otram nepatīk. Katra dzīvnieka mītne nepārtraukti mainās, vērojot viņa uzvedību un vajadzības, meklējot labākus risinājumus. Spilgts piemērs tam ir Amūras tīģeru pāris Taiga un Augusts. Ja Augusts ar sajūsmu izmanto ūdens baseinu un atpūtas platformu, aizrautīgi rotaļājas ar plastmasas mucām, virvēm un citiem priekšmetiem, tad Taiga visus šos vides un uzvedības daudzveidīgošanas mēģinājumus pilnībā ignorē un pat atturas no tuvošanās apmeklētāju skatu laukumam.
Zoodārzā vissvarīgākais ir nodrošināt katram dzīvniekam tādus apstākļos, kas pēc iespējas līdzinās dabiskajai videi. Iekārtojot ekspozīcijas, prioritāte nekad nav izpatikt cilvēka acij. Ir svarīgi, lai mītne izskatās sakārtota, bet galvenokārt tai ir jābūt dzīvniekam drošai. Kāda ir droša mītne? Tajā dzīvniekam ir jāsniedz iespēja aiziet prom no publikas, ir jābūt vietai, kur paslēpties, ir jāsniedz iespēja justies kā mājās. Ir svarīgi, lai dzīvnieks mītnē nevar satraumēties – lai nekur neiesprūst galva, ragi vai kājas.
Protams, iekārtojot mītni, ļoti būtiski ir ņemt vērā apmeklētāju uzvedību. Piemēram, kamieļiem barotava nekad nebūs pie žoga, kur cilvēks var tikt klāt, lai tas neradītu dzīvniekam lieku kārdinājumu. Kamieļiem ļoti patīk grauzt cietus zarus un zāli, līdz ar to aplokā esošajām priedēm apkārt tiek likti dēļi, ko tiem grauzt. Zinot šo kāri, ir skaidrs, ka aplokā ir jābūt šādam inventāram. Žirafēm barotavā vienmēr būs svaigi zari, un barotava būs iespējami tālāk no apmeklētāja, lai žirafēm nemaz nerodas doma nākt klāt pie cilvēkiem, jo tās ir ļoti jūtīgas pret apmeklētāju sniegto cienastu.
Zoodārzs ir vieta, kur cilvēks nāk apskatīt dzīvniekus, tā viņam ir sava veida izklaide, tāpēc ir svarīgi, kā ekspozīcijas izskatās vizuāli. Kad cilvēks nāk uz zoodārzu, viņam ir jābūt pārliecībai, ka dzīvniekam klājas labi. Ir lietas, kas dzīvniekam ir pilnīgi vienaldzīgas, piemēram, vai režģi ir nokrāsoti, vai stikli ir notīrīti. Dzīvniekam jā, bet cilvēkam tas nav vienaldzīgi.
Prioritāte – dzīvnieku labsajūta, nevis cilvēku estētiskais baudījums
Bieži vien no apmeklētājiem var dzirdēt pārmetumus par nesakoptu dzīvnieku mītni, kaut arī katrai lietai ekspozīcijā ir sava nozīme, arī nenopļautajai zālei. Piemēram, kazuāru ģimenes mītne ir ļoti aizaugusi un krūmaina, tajā pa vidu ir dubļu peļķe, kas varbūt no apmeklētāja puses neizskatās skaisti. Bet kādēļ tas tā ir? Kazuāru ģimene ne vienmēr dzīvo saticīgi, it sevišķi, kad tuvojas pārošanās laiks, jo mātīte kļūst agresīva. Ja šeit nebūs krūmu, tad tēvam nebūs iespējas aizbēgt vai paslēpties, kā rezultātā dzīvnieki var viens otru savainot. Kazuāri ļoti mīl ūdeni. Kad dubļu lāmā ielīst lietus, tad tie abi labpatikā veldzējas šķietami neestētiskajā peļķē.
Apmeklējot Rīgas Zooloģisko dārzu, lūšu mītnē varēs redzēt saliktas meijas speciāli mazuļiem, lai viņi aiz tām var paslēpties, ja no kaut kā sabīstas. Jāatzīst, ka jebkuri zari vai bluķi ekspozīcijās tiek nolikti tā, lai, dzīvniekam aiz tiem paslēpjoties, cilvēks viņu kaut daļēji var pamanīt, un tādējādi tiek sniegts gan prieks cilvēkiem, gan drošības sajūta dzīvniekiem. It sevišķi jaunatvesto dzīvnieku mītnēs ir svarīgi padomāt par priekšmetiem, aiz kuriem viņi varētu justies droši, jo pretējā gadījumā no savas naktsmītnes viņi, iespējams, iznāks tikai tad, kad apkārt nebūs neviena apmeklētāja.
Pekaru aploku ir ļoti svarīgi veidot uz smilšainas virsmas. Tie ir dzīvnieki, kuri brīvā dabā nepārtraukti rokas un meklē barību zemē. Tāpat šajā aplokā ļoti svarīgas ir siekstas, lai pekari varētu berzēt sev sānus, ko arī pirms dzīvnieka ievešanas zoodārzā ir ļoti svarīgi zināt, lai radītu viņiem atbilstošus dzīvošanas apstākļus. Arī no Mežaparka odiem viņi mēģina glābties, savu kažoku pieziežot ar dubļiem un smiltīm, pēc tam to visu noblietējot, berzējoties pret siekstām.
Intereses radīšana kā būtisks faktors
Veidojot ekspozīciju, īpaši tiek piedomāts pie tā, lai dzīvniekam tajā būtu interesanti. Ja ir iespējams, tad tiek ievietotas dažādas rotaļlietas, piemēram, briedim siekstas, ko viņš var badīt. It sevišķi rotaļīgajiem mazuļiem ir jābūt kaut kam nestabilam, ko viņi var pārvietot, uz kā viņi var uzlēkt, uzkāpt, rotaļāties.
Tāpat Rīgas zooloģiskais dārzs dažādo barības pasniegšanas veidus, to nevis pasniedzot bļodiņā, bet gan izmantojot dažādus interesantus risinājumus, lai dzīvniekiem pašiem būtu jāmedī. Piemēram, savvaļas kaķim manulam ir izveidota īpaša kaste ar caurumiem apmēram ķepas resnumā, kurā tiek ielaistas iekšā pelītes. Ķerot peles, viņam ir interesanti, un tajā pašā laikā nepazūd dabiskais medību instinkts. Tāpat lemuriem riekstiņus saber iekšā dobā bluķī. Visvienkāršākais dzīvnieku aktivizēšanas veids ir barības izkaisīšana vai paslēpšana pēc iespējas dažādās vietās.
Ja šeit visu pasniegtu bļodiņās, tad sekas būtu aptaukošanās, kūtrums un apātija. Ir jādara viss, lai dzīvnieki pēc iespējas vairāk kustētos. Ekspozīcijās ir jāievieto tādi elementi, kas dzīvniekam radīs labsajūtu un interesi: neatkarīgi no tā, vai tīģeru mītnē sagrauztā muciņa cilvēkam šķiet vizuāli pievilcīga, dzīvniekam tā ir izklaide, medību imitācija un kustība, kas zoodārzā ir ļoti, ļoti svarīgi.
Dodies uz Rīgas Zooloģisko dārzu un aplūko ekspozīcijas ar citām acīm, pievēršot uzmanību ne tikai dzīvniekiem, bet arī videi, kurā viņi dzīvo. Apskati, kas katram dzīvniekam šķiet interesants, palūkojies, kā viņi sevi ikdienā nodarbina, un pats galvenais – ja neredzi dzīvnieku, pavēro cītīgāk, ļoti iespējams, ka tas ir aizslēpies aiz dobā bluķa vai meijas zara un vēro apmeklētājus no vietas, kur jūtas droši.
Projekts “Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālās nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru” tiek realizēts ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu, un tā mērķis ir attīstīt valsts vides monitoringa un kontroles sistēmu, pilnveidojot atbildīgo iestāžu tehnisko nodrošinājumu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā, modernizējot nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centrus un īstenojot sabiedrības iesaistes pasākumus.