Valsts labklājības pamatā godbijība pret dzīvību

Atbrīvotājas no ciešanām

Pavasara pusē kāda sieviete no Latgales piezvanīja Dzīvnieku aizsardzības biedrības Nepērc – adoptē vadītājai Jeļenai Vidēvicai, sakot, ka viņas mājā pieklīdis stipri savainots suns. Vidēvica ar  brīvprātīgo glābēju Jeļenu Rumjancevu aizbrauca uz Latgali. Izmisušais kucēns jau bija samierinājies ar savu likteni, sāpes viņam neļāva ne dzīvot, ne nomirt.  

Kopš tās tikšanās laukos pagājis laiks. Jeļena Rumjanceva runā, bet Badijs, tas Latgales puses suns, guļ viņai pie kājām. 
"Tajā šķūnī mēs nekavējoties injicējām viņam atsāpinošās zāles, un tad jau suns mūs uztvēra kā atbrīvotājas no ciešanām. Pa ceļam uz Rīgu sazvanījos ar veterināro klīniku Amis, sūtīju fotogrāfijas, kurās bija redzama savainotā priekškāja, kas teju vai karājās cīpslās. Veterinārārsti, vērtējot situāciju, uzreiz teica, ka kāja vairs nav glābjama."

Jeļena ar pateicību piemin klīnikas ārstu Māra Valtiņa, Diānas Ivanovas, Alda Želtkovska, Ingrīdas Urbānes morālo atbalstu, uzmanību un profesionālismu, palīdzot Badijam. Dienu pēc kājas amputācijas suns nokļuva pagaidu mājās pie Jeļenas Rumjancevas, kur jau dzīvo piecus gadus vecā Dora un divi kaķi.

Pirmā nakts bija vissmagākā, mājā neviens negulēja. Sunim pēc narkozes rādījās murgi, viņš sāpēs kliedza. 

Ļena atceras: "Nākamajā dienā iznesu Badiju dārzā, un viņš neveikli sāka spert pirmos solīšus. Turpmāk bieži braucām uz klīniku uz pārsiešanām, injekcijām, masāžām, un ārsti kā viens teica – Ļena, Badijs ir tavs suns! Es arī to jutu un nolēmu, ka viņš paliks pie manis vienmēr. Februārī Badijam būs gads. Viņš ir atkopies, ziņkārīgs, labsirdīgs, ņiprs un, uz trim kājām ļēpatojot, pat iemanās rakt zemi."

Viens Anglijā, otrs pilī

Pēc mēneša DzAB Nepērc – adoptē atkal atskanēja zvans no Stružāniem – tur atrasts cits suns, šoreiz ar sadragātu pakaļkāju. Notriekto uz Rīgu atveda Rēzeknes patversmes brīvprātīgais Ruslans Gusevs. Uzreiz bija skaidrs, ka atvestais ir Badija brālis, jo abi ir līdzīgi kā ūdens lāses. Tofiku operēja dakteris Ģirts Drapče veterinārajā ambulancē Toto. Pēc pakaļkājas amputācijas arī Tofiks nokļuva Jeļenas Rumjancevas pagaidu mājās. Glābēja neslēpj: "Manai ģimenei tas nebija viegls laiks – divi invalīdi ar amputētām kājām un vēl pašai savs suns, divi kaķi, visas ārstēšanās procedūras, medikamenti, aprūpe utt."

Taču melnai svītrai parasti seko arī gaišā. Stāstu par suņiem invalīdiem portālā Facebook izlasīja jauna sieviete Marina Anglijā. Viņai mājās četri bērni un divi mazsunīši. Sieviete nolēma palīdzēt Tofikam, kurš pie Jeļenas tolaik dzīvoja jau trīs mēnešus. Pēc pārrunām Jeļena Rumjanceva ar Tofiku lidoja uz Parīzi, no turienes ar mašīnu cauri Lamanšam un vēl četras stundas pa Anglijas ceļiem līdz jaunajai dzīves vietai.