Pagājušajā reizē stāstīju par fiziem un kolinsiem. Šoreiz par citiem kokteiļiem.
Džulepi ar piparmētrām
Džulepi ir izteikti silto vasaras mēnešu kokteiļi. Tie ir kā radīti baudīšanai atvaļinājuma laikā pie ezera, jūras vai dārzā. Tie ir garo malku dzērieni, kurus pieņemts dzert no lielām glāzēm. Pasniedzot paplāti ar džulepiem, vairs nav jāuztraucas par saviesīgas gaisotnes radīšanu. Džulepi smaržo pēc svaigas piparmētras, burbona dūmakainā saldenuma, tekilas sīvuma vai ruma sīvā saldenuma.
Līdz pat šai dienai piparmētru džuleps ir ASV dienvidu štatu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, tas ir Kentuki derbija (zirgu skriešanās sacīkstes) simbols. Ikgadējās zirgu sacīkstēs dzēriena pagatavošanai tiek sastampāta vairāk nekā tonna svaigu piparmētru.
Nosaukums "džuleps" esot radies no arābu vārda julap un nozīmē ‘rožūdens’. Tikai nav zināms, kā šis vārds nokļuvis līdz kokteilim.
Klasisku džulepu vienmēr gatavo no svaigām, sastampātām piparmētru lapiņām. Vispirms glāzē iepilda 2–3 bārkarotes cukurniedru sīrupa, tad dažus piparmētras zariņus. Ar piestiņu piparmētru nedaudz saspaida, lai labāk izplatītos tās garša un smarža. Dažās receptēs piparmētru atstāj glāzē, citās izņem ārā. Tad glāzi piepilda ar sasmalcinātu ledu un stipro alkoholu. Alkohola daļa džulepos parasti ir 40 ml. Dzēriena gatavošanas beigās glāzē iepilda nelielu daudzumu dzeramā ūdens. Gatavo džulepu grezno ar piparmētras zariņu, kā arī ar augļiem vai to daļām, kas dzērienam piešķir patīkamu krāsainību. Pasniedz kopā ar šķīvīti, kur likt augļu atliekas, un salvetēm.
Starp citu, Kubā izgudrotais slavenais kokteilis Mojito ir tikai nedaudz pārveidots piparmētru džuleps. Tur šo kokteili pasūtīja amerikāņi, kuri pagājušā gadsimta pirmajā pusē glābās no sausā likuma, dodoties ekskursijās uz Havanu.
Smeši – sakratīti šeikerā
Smešu nosaukums cēlies no angļu vārda smash, kas tulkojumā nozīmē ‘sagraut, sadauzīt, satriekt’.
Smešs no džulepa atšķiras ar to, ka smešu gatavo nevis glāzē, bet šeikerā un rotā ar lielu augļu devu. Turklāt smešam beigās pielej arī mazliet gāzētas limonādes, kas šo kokteili padara vēl atspirdzinošāku un vēl vairāk piemērotu karstām vasaras dienām.
Smešs pamatā sastāv no stiprā alkohola, cukura, gāzētā ūdens un/vai limonādes, kā arī aromatizētām piedevām. Radniecībai ar džulepu šīs piedevas visbiežāk ir piparmētras lapiņas. Tieši tās kopā ar ledus gabaliņiem rada svaiguma efektu. Cukuru var aizstāt ar saldu liķieri, bet piparmētras vietā pievienot augļus.
Smešus gatavo šādi: cukuru kopā ar piparmētru un alkoholiskajām sastāvdaļām šeikerā enerģiski sakrata. Gatavo dzērienu caur sietu iepilda glāzē, kas līdz trīs ceturtdaļām piepildīta ar ledu. Pēc tam reizēm pievieno nelielu dzeramā ūdens vai limonādes piedevu.
Smešus dzer no lielām glāzēm (t. s. tumbleriem), taču reizēm izmanto arī citas garo dzērienu glāzes.
Cenšoties panākt iespējami jauktu krāsu kontrastu, dzērienu dekorē ar piparmētras zariņu un augļiem vai to daļām. Tāpat kā džulepiem, pasniedzot izmanto šķīvīšus, kur likt augļu atliekas, un salvetes.
Krustas ar cukura maliņu
Krustas ir pie mums mazāk zināmi kokteiļi. Kā galveno atšķirību no iepriekšminētajiem var minēt šo kokteiļu izmēru – šie ir XXXL izmēra dzērieni. Tos raksturo daudz ledus, daudz šķidruma un daudz alkohola.
Šo kokteiļu recepte ir tradicionāla: parasti tos gatavo no džina vai brendija ar citrusaugļu (visbiežāk citrona) sulu un cukuru.
Krustām raksturīga cukurota glāzes maliņa. Cukurs uz glāzes jāuzklāj stundu pirms dzēriena pagatavošanas, lai pasniedzot tas jau būtu cieti nožuvis un izveidojis garoziņu. Parasti rīkojas tā: vispirms glāzes maliņu noziež ar citrusu sulu. Pēc tam to iemērc brūnajā cukurā un atstāj nožūt.
Vēsture liecina, ka pirmās krustas tikušas gatavotas ASV dienvidu štatos. To gatavošanā parasti kā vispiemērotākais stiprais alkohols tika izmantots vietējais burbons – kukurūzas viskijs.