Tāpēc amerikāņi saviem vīniem sāka izmantot pazīstamu Eiropas vīnu nosaukumus: ja pircējs grib kādu no Eiropas slavenajiem Chablis, Champagne vai Porto, tad viņam tas ir jādod, tikai uz vietas Amerikā gatavots.
Tirgū parādījās California Chablis un tā līdzinieki. Tie gan tikai attāli atgādināja savus Eiropas radiniekus, jo amerikāņi ar šiem nosaukumiem apzīmēja vīna stilus, bet ne izmantotās vīnogu šķirnes vai, vēl jo vairāk, to izcelsmi.
60.–70. gadi – jaunas metodes
Vīna darīšana nopietni sāka atdzimt tikai 1960.–1970. gados, kad par līderiem vīndarīšanā kļuva tādas leģendāras personības kā Roberts Modavi, Džozefs Heics un citi. Šie vīri ieviesa jaunākās metodes – fermentācijas temperatūras kontroli, malolaktisko fermentāciju un citus svarīgus jauninājumus, kas palīdzēja atjaunoties Amerikas vīndarīšanai.
Visapspriestākā degustācija
Būtisku popularitātes pieaugumu ASV vīni piedzīvoja 1976. gadā, kad tika organizēta degustācija, kas vēsturē iegājusi kā visvairāk apspriestā un publicētā degustācija pasaules vīndarīšanā.
Tolaik neapšaubāmi līderi vīnu pasaulē, arī Amerikā, bija francūži. Ikviens Amerikas prezidents, sākot no Džordža Vašingtona un beidzot ar Džonu Kenediju, pieņemšanās pasniedza tikai franču vīnus.
Visu mainīja Stīvena Spurjē lēmums organizēt degustāciju. Šis vīrs, pēc tautības anglis, nodarbojās ar vīna tirdzniecību Parīzē. Viņam Parīzes centrā piederēja izmeklētu vīnu veikals un tika nodibināta arī vīna skola L’Académie du Vin. Skolas apkaimē atradās vairāki Amerikas firmu pārstāvniecību biroji, tādējādi par vīna skolas studentiem kļuva arī amerikāņi.
Spurjē saintriģēja vairāki Kalifornijas Cabernet Sauvignon un Chardonnay vīni, kurus no Amerikas bija atveduši viņa studenti. 1976. gadā par godu 200. gadadienai, kopš tika parakstīta Neatkarības deklarācija (tā noteica Amerikas neatkarību no Anglijas), Spurjē kungs nolēma sarīkot vīnu sacensību – degustāciju starp Bordo Grand Cru sarkanvīniem un Kalifornijas Cabernet Sauvignon sarkanvīniem, kā arī starp Burgundijas un Kalifornijas Chardonnay baltvīniem.
Tā kā Spurjē bizness bija augstākā līmeņa franču vīnu tirdzniecība, tad viņa ideja bija skaidra – parādīt Francijas vīnu pārākumu pār Kalifornijas vīniem un gūt papildu publicitāti. Lai arī uz pasākumu tika uzaicināts kupls skaits mediju pārstāvju, ieradās tikai viens žurnālists – Džordžs Teibers no Time. Šis pasākums šķita tik nenozīmīgs, jo uzvarētājs taču nepārprotami zināms! Tika degustēti 10 baltvīni un 10 sarkanvīni. Taču notika neparedzamais. Gan baltvīnu, gan sarkanvīnu kategorijā pirmās vietas ieņēma kalifornieši. Vīna pasaulē tas radīja efektu, ko laikam var pielīdzināt bumbas sprādzienam klusā naktī. Tas radīja nekustamā īpašuma bumu Napas ielejā un apkārtējos vīna reģionos, Sonoma apgabalā un Mendocino. Tika atklātas neskaitāmas vīna darītavas Kalifornijā un visā pārējā Amerikā.
2008. gadā tika uzņemta mākslas filma Bottle Shock, kas balstās uz notikumiem ap 1976. gada degustāciju. Vienīgais žurnālists, kurš piedalījās šajā degustācijā, ir sarakstījis grāmatu Judgment of Paris.
Mūsdienu Kalifornijas vīni
Kalifornijā tiek gatavoti apmēram 90% no kopējā vīna daudzuma Amerikā. Okeāns, kalni un apakšreģionu dažādais ģeogrāfiskais novietojums neļauj runāt par kopējo klimatu Kalifornijā, jo tas ir ļoti atšķirīgs. Tomēr kopumā Kaliforniju līdz iekšzemes ielejām var salīdzināt ar Vidusjūras klimata zonu. No okeāna nākošie mitrie vēji regulē vidējo gaisa temperatūru piekrastē un, satiekoties ar lielo saules gaismu piekrastē, veido miglu, kas pasargā vīnogulājus no pārkaršanas. Šīs miglas rada siltas dienas un vēsas naktis, kas paildzina vīnogu nobriešanas laiku, tādējādi veidojot labu skābes un cukura balansu ogās.
Taču ir reģioni (Lodi, Sakramento u. c.), kur klimats ir vairāk kontinentāls un kur ražu būtiski ietekmē karstās dienas. Tur lielu lomu spēlē vīna dārzu izvietojums kalnu nogāzēs. Lielākās briesmas vīnogulājiem Kalifornijā ir sausums un pavasara salnas. Sausumu vīnkopji ir iemācījušies uzvarēt, ierīkojot apūdeņošanas kanālus un sistēmas. Arī ar pavasara salnām viņi tiek galā – izmantojot vēja mašīnas, krāsnis un citas palīgierīces.