Vārdu sakot, neparastie brendiji ir pacietīgs, garš izmēģinājumu, neveiksmju, eksperimentu un visbeidzot veiksmes stāsts. Šajos destilātos (patiesībā arī pārējos) vienmēr būs, ko uzlabot, taču burvība slēpjas iespējā atklāt kaut ko jaunu gan no tehnoloģiju, gan jaunu garšu un aromātu viedokļa.
Radošākie un novatoriskākie austriešu brendija destilētāji ir izmēģinājuši gatavot destilātus no mango, pasifloras augļa, arbūziem un datelēm. Katram no šiem destilātiem piemīt savs eksotiskais aromāts.
Gan no čiekuriem, gan topinamburiem
Bruņojušies ar zinātkāri, aizrautību un augļkopības grāmatām no iepriekšējā gadsimta, šie netradicionālie destilētāji izmanto savas gadiem ilgi krātās zināšanas par savu arodu, lai izmēģinātu veiksmi, gatavojot destilātus no laimiem, egļu čiekuriem, pienenēm, koriandra, baravikām un topinamburiem.
Ja vienreiz roka iemēģināta, ziņkārība un radošums ņem virsroku – gribas pamēģināt vēl un vēl citu veidu augus. Ir bijuši mēģinājumi gatavot destilātus no magonēm, akmeņnozolu (aslapu īleksa) augļiem, ingvera un mežrozītēm.
Vācijā Hesenes reģionā tiek ražots arī bārbeles paveida mahonijas destilāts. Mahonijām ir tēraudzilas, it kā nosarmojušas zirņa lieluma ogas – skābeni sulīgas, ar tumši sarkanu mīkstumu.
No šīm ogām tiek gatavots piesātināts brendijs zemes toņos, mazliet līdzīgs labai genciānai.
Grauzdētu riekstu brendijs
Lai gan iespējams destilēt augus, kuriem daudzi dzirdējuši varbūt tikai nosaukumu, pat nezina, kā tie izskatās, tas tomēr nenozīmē, ka beigās no destilācijas aparāta iztecēs kaut kas, ko uzskatīsim par baudāmu dzērienu. Piemēram, eksperimenti ar ķiplokiem devuši tik savdabīgus rezultātus, ka vācu destilētāji teic – pat negribas par tiem atcerēties.
Neatlaidība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai daudzu eksperimentu rezultātā beidzot tomēr izdotos iegūt dzērienu ar patīkamu aromātu un garšu.
Piemēram, kad Hesenes brendija ražotāji nolēma gatavot destilātu no lazdu riekstiem, pirmajos mēģinājumos gatavajā dzērienā vispār nevarēja just riekstu aromātu. Kad viņi izmēģināja destilēt grauzdētus riekstus, panākumi bija jau labāki. Taču vēl bija jāatrod pareizā grauzdējuma pakāpe, un to varēja izdarīt nekā citādi, kā tikai eksperimentējot, eksperimentējot un vēlreiz eksperimentējot.
Vācietis, Hesenes reģiona destilētājs Arno Dirkers kādā senā grāmatā bija izlasījis, ka lazdu rieksti nav destilējami. Tomēr ziņkāre urdīja viņu to izmēģināt pašam. Senais autors gan nebija melojis, taču Arno Dirkeram bija draugs konditors, kurš deva padomu – riekstus vajag apgrauzdēt.
Pievienojot vaniļas un kakao piedevu (abus attaukotus), beidzot Dirkeram izdevās radīt riekstu brendiju Haselnussgeist ar elegantu nugas niansi, ar piena šokolādes aromātu buķeti. "Tas nav domāts dzeršanai," saka pats Dirkers. Viņš iesaka, ka šis brendijs lieliski iederas pie vaniļas saldējuma, kūciņām un espresso.
Dūmotu kastaņu brendijs
Savukārt itālis Domeniko Šuketi gatavo dūmotu kastaņu brendiju Kastanie. Tas notika 2003. gadā Alpos. Kastaņus šim brendijam Domeniko Šuketi bija kaltējis tradicionālā veidā dūmos, lai pēc tam samaltu tos Graubindenes dzirnavās Šveicē tikai akmens sviediena attālumā no Itālijas robežas. Šis destilāts smaržo pēc kūpinātu kastaņu miltiem, smagnēji, mazliet atgādinot kūdrainu skotu viskiju ar aptiekas aromāta niansēm. Tā garša ir maiga, ar pārsteidzoši dūmakainām niansēm, ko pavada pavisam smalka, neuzbāzīga nots.
Īleksa ogu brendijs
Francijā tiek ražots īleksa (akmeņozola) augļu brendijs. Viduseiropas mežos īlekss aug kā koks vai krūms. Savu tumši zaļo, gar malām adataino lapu un sīko, sarkano augļu dēļ tas ir iecienīts kā dekoratīvs augs, īpaši Ziemassvētku laikā.
Lai gan īleksa augļus uzskata par indīgiem, senos laikos šos augļus grauzdēja un lietoja kā kafijas aizstājējus. Elzasā zināšanas par īleksa augļu labajām īpašībām ir tikpat senas kā tradīcija destilēt brendiju no tiem. Šim nolūkam 100 kg augļu macerē 15 litros 96% tilp. stipra alkohola. Dzēriena garšu un aromātu buķetē jaušama mitru lapu un trūdzemes smarža.