Spēle Populists, par kuru jau iepriekš rakstījis arī portāls Diena.lv un žurnāls SestDiena, ir lomu spēles galda spēle, kas izstrādāta ar mērķi atraktīvā veidā mācīt kritisko domāšanu un izvairīšanos no loģikas kļūdām. Spēle sastāv no vairāk nekā 70 pazīstamu politiķu, mākslinieku un slavenību citātiem, kā arī ikdienišķās sarunās saklausāmiem citātiem. Spēles galvenais uzdevums ir likt padomāt, kritiski izvērtēt un uzdot jautājumus par informāciju, ar kuru diendienā saskaramies ik uz soļa. Spēles autoru skatījumā kritiskā domāšana ir funkcionējošas Eiropas demokrātijas neatņemama sastāvdaļa un - ka Eiropas nākotne pieder informētiem un izglītotiem pilsoņiem.
"Cilvēki mēdz pieņemt, ka viņiem ir dabiski izveidojusies kritiskās domāšanas prasme, lai gan nesen veikti pētījumi norāda, ka bez pienācīga treniņa vairums cilvēku ir neziņā par aizspriedumiem savā lēmumu pieņemšanas procesā, it īpaši laikā, kad ir novērojams nepatieso ziņu uzliesmojums. Tādēļ savu aktualitāti pierāda galda spēle Populists, kas šo problēmu risina divos veidos. Pirmkārt, ir pierādīts, ka cilvēki ir spējīgi uztvert sarežģītākus konceptus, izmantojot spēles. Otrkārt, spēles saturs aizrauj spēlētājus, intriģējot tos ar politiķu un slavenību apgalvojumiem. Taču neskatoties uz vēlmi risināt kritiskās domāšanas trūkumu sabiedrībā, viņš neapgalvo, ka ir atrisinājis Eiropas dezinformācijas problēmu, bet izveidojis vienkāršu rīku, kas iepazīstina cilvēkus ar kritiskās domāšanas teoriju," norāda viens no projekta autoriem un projekta pieteicējs Edgars Klētnieks.
Lasi vēl:
Šogad Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvas Latvijas žūrijas locekļi bija Kārlis Šadurskis (Eiropas Tautas partija grupa / EPP (ETP)), Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa / ECR) un Emīls Anškens (Latvijas Jaunatnes padome).
Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvas mērķis ir veicināt Eiropas apziņas veidošanos jauniešu vidū un viņu līdzdalību Eiropas integrācijas projektos. Balvu piešķir jauniešu projektiem, kas sekmē saprašanos, veicina kopīgas eiropeiskās identitātes izjūtas veidošanos un sniedz praktiskus piemērus par eiropiešu kā vienas kopienas locekļu dzīvi.
Katru gadu nacionālās žūrijas 28 ES dalībvalstīs nosaka uzvarētāju valsts līmenī. Pēc tam tos vērtē Eiropas žūrija. Visiem 28 valstu uzvarētājiem ir iespēja ar savu projektu iepazīstināt plašu, starptautisku auditoriju apbalvošanas ceremonijā Āhenē, Vācijā.