Oficiāli pirmo reizi Zvejnieksvētki svinēti 1936 .gadā, bet plašas svinēšanas aizmetņi, kā liecina tā laika preses materiāli, redzami jau 20. gadsimta divdesmitajos gados. Sākotnēji šie svētki svinēti, lai popularizētu zvejniecību un veicinātu vietējo zvejnieku, zivju cehu darbinieku un vietējo iedzīvotāju kopā sanākšanu, taču līdz mūsdienām tie kļuvuši par plaši svinētiem svētkiem, gandrīz vai vieniem no populārākajiem latviešu vasaras svētkiem, kuru organizēšanā joprojām iesaistās arī zvejnieku ģimenes, kaut to skaits ar katru gadu sarūk.
Kā atceras vietējie iedzīvotāji, visvērienīgāk Zvejnieksvētki mūsdienu izpratnē tika atzīmēti tieši padomju laikos. Zvejnieki, kam par godu tika organizēti svētki, atceras, ka svētkos godāja vecos zvejniekus un iesvētīja jaunos. Dažiem vēl šodien glabājas Zvejnieksvētkos izsniegtie diplomi vai godalgas.
Tolaik pirms svētkiem zvejnieki sacentušies par vislielākajiem lomiem – tika rīkotas spartakiādes un tradicionālās sacensības jeb tā saucamās zvejnieku spēles – zābaka, riņķa un sviedlīnes mešana, virves vilkšana. Šajā laikā arī radās tradīcija godināt Neptūnu, kas pirms tam svētkos netika pieminēts.
Carnikavas novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus portālam Diena.lv norāda, ka mūsdienās svētku svinēšanas formāts ir krietni mainījies, bet iedzīvotāji mēģinot saglabāt kādreizējās tradīcijas, lai spodrinātu vietējo zvejnieku tēlu. Piemēram, Carnikavas Zvejnieksvētkos joprojām var satikt zvejniekus, kuri stāsta īstas jūras vilku teikas un citiem māca savas prasmes stellēšanā, tīklu lāpīšanā un mezglu siešanā.
"Arī mūsdienās ar Zvejnieksvētku pasākumu mēs godinām vietējās piekrastes tradīcijas un izrādām cieņu zvejniekiem, kuru skaits ar katru gadu strauji sarūk," skaidro Rinkus. Pēc Latvijas Jūrniecības savienības datiem Latvijā ir ap 13 tūkstoši aktīvo jūrnieku, un desmit tūkstoši no tiem strādā uz starptautiskiem tirdzniecības kuģiem, savukārt pavisam Jūras administrācijas Kuģu reģistrā reģistrētas vien 611 jūras laivas, un ne visas no tām tiek izmantotas komerciālai zvejniecībai.
Vieni no ievērojamākajiem Zvejnieksvētkiem tradicionāli tiks svinēti arī Ventspilī, kas tur tiek saukti par Jūras svētkiem.
Rojā – ar saukli Dos pa bundžām vis’ dien’ un nakt tiks atzīmēti jau 70. Zvejnieksvētki, priecējot apmeklētājus gan ar izstādi Lielas zivis, mazas zivis Rojas muzejā, gan ūdensskrējienu un citām dienas aktivitātēm, noslēdzoties ar vakara balli Rojas pludmalē, kur uzstāsies Labvēlīgais Tips, Bermudu Divstūris, Ozols, Ivo Fomins un citi pazīstami mūziķi.
Līdzīgi svētki tiks svinēti arī Pāvilostā, kur svinības rīta pusē sāksies ar mājražotāju un amatnieku tirgu, bet vakaru ar koncertu noslēgs grupas Līvi, Deficīts un Rumbas kvartets.
Mērsragā Jūras svētku svinības sāksies jau plkst. 6.30 ar Neptūna kausa izcīņu, bet pēc tam lustēšanās turpināsies visu dienu līdz pat vakaram..
Lapmežciemā svētku apmeklētājus ar priekšnesumiem priecēs Dailes teātra ansamblis Ilga, GACHO, Rīgas Viļņi un Lustīgais Blūmīzeris. Balle norisināsies līdz pat rītausmai.