Kā iedala Amerikas vīnus
Vīnu klasifikācijas sistēma ASV tika izstrādāta tikai XX gadsimta beigās. Tika noteikti konkrēti ģeogrāfiskie reģioni, kas apzīmēti ar AVA (American Viticulture Area). Ja neskaita ģeogrāfiskās izcelsmes kontroli, vēl amerikāņu klasifikācijas sistēmā ir šādi ierobežojumi:
- vīnogu šķirne tiek uzrādīta uz etiķetes, ja vismaz 75% vīna gatavots no šīs šķirnes;
- ražas gads tiek uzrādīts, ja vismaz 95% vīna ir gatavots no attiecīgā gada ražas,
- ja uz etiķetes tiek uzrādīta AVA (piemēram, Russian River Valley), tad vismaz 85% vīnogu ir jābūt no šīs zonas;
- ja tiek uzrādīts konkrēts vīnogulājs, tad vismaz 95% vīnogu ir jāizmanto no šī vīnogulāja.
Oregona
Uz šī reģiona vēso klimatu norāda fakts – šeit ļoti labi jūtas kaprīzā, bet vēsumu mīlošā Pinot Noir oga. Tieši Oregona ir viena no tām vietām Jaunajā pasaulē, kurā gatavotais Pinot Noir tiek uzskatīts par etalonu.
Reģiona rietumos atrodas virs 3000 m augsti kalni, kas aizsargā to no Klusā okeāna lietus mākoņiem. Okeāns klimatu ietekmē, veidojot maigu klimatu ar krasām temperatūras maiņām.
Oregona pēc sava novietojuma ir līdzīga dienvidu Francijai, taču šeit valda vēsāks un mitrāks klimats, ko var salīdzināt ar Bordo un Burgundiju.
Salīdzinot ar Kaliforniju, kur kvalitāte galvenokārt tiek panākta, pateicoties okeāna un kontinenta klimata mijiedarbībai, līdzsvarojot gaisa temperatūru, Oregonā ļoti svarīgs ir vīnogulāju novietojums. Kalifornijā tie var atrasties gandrīz jebkur, un daba parūpēsies par lieliskām vīnogām. Bet Oregonā ir jāizvēlas saules labāk apspīdētās un karstākās vietas, jo citādi vīnogas nenogatavosies.
Reģionā audzē arī Merlot, Cabernet Sauvignon, Syrah, Cabernet franc, Dolcetto.
Vašingtona
Reģionu divās daļās sadala Cascade Mountains – šiem kalniem ir arī galvenā ietekme klimata veidošanā.
Rietumu daļā maigais un mitrais klimats ir līdzīgs Vidusjūras reģionam, to veido no okeāna nākošie vēji, kas ir piemēroti vīnogulāju audzēšanai.
Bet austrumu daļā valda kontinentāls klimats – ļoti karstas vasaras (līdz +48°–) un ļoti aukstas ziemas (-54°), kas padara šo vietu nepievilcīgu vīnogulāju audzēšanai, lai gan atsevišķās vietās tie tomēr tiek audzēti.
Turklāt vīnogulāju audzēšanu nosaka ūdens daudzums un upju pieejamība – galvenā ir Columbia River, kuras krastos atrodas gandrīz visi vīnogulāji. Bez apūdeņošanas austrumu daļā vīnkopība nav iespējama. Patlaban arī nav iespējams iegūt jaunas atļaujas apūdeņošanas ūdens ieguvei, jo to stingri kontrolē valdība.
Reģiona galvenās vīnogu šķirnes: Cabernet Sauvignon, Merlot, Pinot Noir, Madelaine Angevine.
Ņujorka
Lai gan kvalitatīvu vīnu gatavošana šajā reģionā sākās tikai pagājušā gadsimta 70. gados, šis ir trešais lielākais vīndarīšanas reģions aiz Kalifornijas un Vašingtonas. Klimatu ietekmē Atlantijas okeāna Golfa straume, daudzās ūdenstilpes, kas izkaisītas pa visu reģionu, un kalni.
Katrā apakšreģionā klimats atšķiras, taču, pateicoties ūdens daudzumam, pamatā tas ir mērens un ļoti piemērots vīnogulāju audzēšanai.
Grants un slānekļa augsnēs, kas ir veidojušās ledus laikmetā, vīnogu stādi jūtas ļoti komfortabli. Tas izskaidro lielo vīnogu šķirņu daudzumu Ņujorkas štatā. Jāpiebilst gan, ka liela daļa reģionā audzēto vīnogu tiek izmantotas sulai vai rozīnēm.
Reģiona šķirnes: Aurore, Baco Noir, Cabernet Franc, Cabernet Sauvignon.
Vīndarīšana citos štatos
Ņūdžersijas vīnogulāji stiepjas gar Delaveras upi. Tieši šeit 1864. gadā tika dibināta pirmā vīna darītava Renault, kas darbojas vēl šobrīd. Pensilvānijas un Ohaio štatos vīnogulāji stiepjas gar Erie ezeru štata vidienē, bet lielas to platības ir arī štatu dienvidu daļā.
Merilendā tiek gatavoti interesanti Cabernet un Chardonnay vīni. Mičiganas štatā liela ietekme ir siltajam klimatam, kuru ietekmē daudzie ezeri. Šeit galvenokārt tiek audzēta šķirne Catawba, kas pārsvarā tiek izmantota sulas iegūšanai, taču audzē arī Chardonnay, Riesling, Pinot Grigio, Cabernet Franc. Arī Virdžīnijas štatā audzē dažādas Vitis Vinifera šķirnes. Arkanzasā, Ziemeļkarolīnā un Džordžijā lielākoties audzē eiropeiskās šķirnes, bet, piemēram, Tenesī un Floridas štatos joprojām dominē hibrīdšķirnes, kuru izcelsme ir Amerika.