Liela daļa noslēpuma meklējama tā izcelsmē, smalkajos, vizuļojošajos pērļu burbulīšu kārtojumos, kas priecē un piesātina mūsu organismu ar ogļskābo gāzi.
Lai atgūtu skābekļa līdzsvaru, iedzerot dzirkstošo vīnu, mums organismā paātrinās sirdsdarbība, elpošana, kļūstam priecīgi un atbrīvoti.
Šis dzēriens sevī apvieno prieku, panākumus, romantiku un mīlestību.
Par dzirkstošā vīna izcelsmi šķēpus lauzuši daudzi vēsturnieki. Tiek piesaukti angļu gardēži, kuri pārlēja ievesto Šampaņas vīnu pudelēs, pievienoja tam cukuru, tādējādi veicinot otrreizējās rūgšanas procesu.
Nozīmīgu ieguldījumu vīna tapšanā XVII gadsimta beigās sniedzis Hautvilleras abatijas mūks Pjērs Periņons. Taču, iespējams, cilvēce dzirkstošo vīnu pazīst vēl senāk – jau vairāk nekā 2000 gadu.
Franču šampanietis un cremant
Pasaulē visslavenākais dzirkstošais vīns top Šampaņā. Francijas ziemeļaustrumu provincē gatavotais šampanietis jau trešo gadsimtu tiek uzskatīts par elitārāko dzērienu uz planētas. Laika gaitā no izteikti salda tas ir kļuvis daudz sausāks, ar zemāku cukura saturu.
Lieliska alternatīva dārgajam un aristokrātiskas greznības apvītajam šampanietim ir turpat Francijā tapušais dzirkstošais vīns cremant. Arī tā radīšanai tiek izmantota klasiskā (otrreizējā raudzēšana pudelē) metode, kad vīna materiālam tiek pievienots raugs un cukurs. Francijas likumi nosaka stingrus kritērijus cremant ražošanai – tas top tikai septiņās provincēs. Populārākie cremant tiek darīti Elzasā, Bordo, Burgundijā, Luāras ielejā. Ārpus Francijas cremant vēl tiek darīts arī Luksemburgā.
Itāļu prosecco
Slavenākie Itālijas dzirkstošie vīni tapuši pēdējos 50 gados – kopš 1969. gada, kad vairākām vīnu ražojošajām komūnām piešķīra DOC (Denominazione di Origine Controllata) klasifikāciju, kas garantēja vīna izcelsmes reģionu, vīnogu šķirnes un ražošanas metodi.
Vīnogu šķirne, vīna dārza augsne, reljefs, klimats, kā arī itāļu vīndaru prasmes lika pamatu prosecco uzvaras gājienam visā pasaulē.
2009. gada 1. augustā prosecco pasaule mainījās vēlreiz, jo Ziemeļitālijā tika izveidots jauns DOCG apgabals. Eksperti uzsver, ka burts G nav vienkārši pievienots, tas tiešām ir garantija vēl augstākai prosecco kvalitātei. Tāpēc šajā apgabalā tapušajiem dzirkstošajiem vīniem uz etiķetes ir uzraksts prosecco. Savukārt, lai aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Prosecco di Conegliano – Valdobbiadene, vīnogu šķirnes ‘Prosecco’ nosaukums tikai aizstāts ar nosaukumu ‘Glera’.
Spāņu cava
Cava pagatavošanas tehnoloģija ir ļoti līdzīga šampanietim. Cava ir otrs populārākais dzirkstošais vīns pasaulē pēc šampanieša. Tomēr garšas ziņā tas ļoti atšķiras no aristokrātiskā franču dzēriena, jo cava gatavošanā tiek izmantotas vietējo spāņu šķirņu vīnogas ‘Macabeo’, ‘Xarel·lo’, ‘Parellada’, ‘Chardonnay’ un citas.
Penedes apgabala vīndari un vīna dārzu īpašnieki Katalonijā jau ilgu laiku tiek uzskatīti par nozares celmlaužiem. XX gadsimta septiņdesmitajos gados viņi vieni no pirmajiem Spānijas vīnrūpniecībā sāka izmantot nerūsējošā tērauda iekārtas apvienojumā ar auksto fermentāciju. Tā viņi radīja teicamus vīnus, izmantojot vietējo vīnogu unikālās īpašības apvienojumā ar šķirņu daudzveidību.
Ko baudīt, sagaidot 2023. gadu?
Ar kuru no šiem dzirkstošajiem vīniem mums ieskandināt laimīgu 2023. gadu? Vai tiešām franču šampanietis ir izsmalcinātāks nekā citi dzirkstošie vīni? Vīnzinis Aigars Nords uz šo jautājumu atbild tā: "Tikpat labi mēs varētu teikt, ka tikai vācieši prot izgatavot labus auto. Francija neapšaubāmi dominē cēlāko, izsmalcinātāko, leģendām apvītāko vīnu jomā, bet augstas kvalitātes vīnus tagad gatavo pilnīgi visās valstīs, kas atrodas tradicionālajās vīndarīšanas zonās no 28˚ līdz 50˚ paralēlei."
Savukārt vīnziņa Jāņa Kaļķa atbilde ir šāda: "Tikpat labi var teikt, ka pareizi mīlēties māk tikai franči, ēst gatavot prot vienīgi franči un arī romantiskākie pielūdzēji ir franči. Patiesība ir šajos vārdos: vīnu gatavot ir vienkārši, vajag tikai, lai to pirms tevis ir darījuši tavs tēvs, vectēvs un vecvectēvs."