Klimata ietekme
Madeiras vīns ir viens no pasaulē izcilākajiem stiprinātajiem vīniem. Tā garšu raksturo karameles, riekstu, garšvielu un svaigu citrusu apvienojums.
Madeira ir vulkāniskas izcelsmes sala, tā atrodas Atlantijas okeānā, kas nosaka tās mitro, mēreni karsto subtropu klimatu. Apvienojumā ar auglīgo vulkānisko augsni Madeirā ir ideāli apstākļi vīnogu audzēšanai. Šie dabas faktori gādā par to, ka Madeiras vīns iegūst raksturīgo skābumu, kas līdzsvaro saldumu un bagātīgo garšas buķeti.
Izmantotās šķirnes
Šādā klimatā labi jūtas un aug daudzas vīnogu šķirnes, bet četras no tām ir slavenākās un vienlaikus arī raksturo Madeiras vīna tipus.
‘Sercial’ – dod sausāko un visvieglāko Madeiras vīnu ar augstu skābuma līmeni un citrusu notīm.
No ‘Verdelho’ vīnogām sanāk pussauss vīns ar izteiktām garšvielu un medus niansēm.
Bual (Boal) ir pussalds vīns ar bagātīgām karameļu, žāvētu augļu un riekstu notīm.
Malmsey (Malvasia) – saldākais un vispilnīgākais Madeiras vīns ar tumšās šokolādes, kafijas un medus niansēm.
Sena vēsture
Tā aizsākās XV gadsimtā, kad portugāļu jūrnieki ņēma šo vīnu līdzi jūras braucienos, jo tam bija ilgs glabāšanas laiks. Pastāv leģenda, ka Madeiras vīns ieguva savu unikālo garšu, kad mucas ar vīnu pa ekvatoriālo ceļu tika vestas uz Indiju un atpakaļ. Ceļojuma laikā vīns tika pakļauts augstai temperatūrai un oksidācijai, kas to padarīja izteikti bagātīgu un karamelizētu.
XVIII gadsimtā Madeiras vīns kļuva populārs ASV. Cita leģenda vēsta, ka tas pat tika izmantots Neatkarības deklarācijas svinīgajā parakstīšanā.
Darīšanas nianses
Madeiras vīnu ražo no iepriekšminētajām vīnogu šķirnēm. Tās tiek novāktas salīdzinoši agri, lai nodrošinātu pietiekamu skābumu vīna līdzsvaram.
Vīnogas tiek saspiestas, izspiežot sulu, pēc tam sākas fermentācijas process, kurā cukurs tiek pārveidots par alkoholu. Šis process tiek uzraudzīts, lai saglabātu vēlamo cukura līmeni un skābumu.
Kad fermentācija pabeigta, vīns tiek stiprināts, pievienojot brendiju, lai paaugstinātu alkohola saturu, saglabātu dabisko saldumu, kvalitāti un stabilitāti.
Ilga glabāšana
Tālāk seko būtiskākais process, ar kuru Madeiras vīns atšķiras no citiem stiprinātajiem vīniem – karsēšana. Vīns tiek pakļauts apstrādei ar augstu temperatūru – tā tiek imitēti senie ceļojumi tropu karstumā.
Vīna karsēšanai ir divas galvenās metodes. Pēc pirmās metodes (Estufagem) vīns tiek karsēts tvertnēs 45–50 grādu temperatūrā 3–6 mēnešus. Pēc otras metodes (Canteiro) vīns tiek izturēts ozolkoka mucās dabiski siltā vidē vairāku gadu garumā – tas nodrošina augstāku kvalitāti.
Karsēšanas vai sildīšanas laikā vīns oksidējas, tā iegūstot raksturīgo garšu – riekstu, karameles un garšvielu notis, pat dūmotus toņus. Vienlaikus šis process padara vīnu ļoti izturīgu, un tas var uzglabāties gadiem ilgi bez sabojāšanās.
Pēc sildīšanas vīns tiek pildīts nogatavināšanas tvertnēs, lai attīstītos un iegūtu pilnīgāku garšu. Nogatavināšanas process var ilgt no pāris gadiem līdz pat vairākiem desmitiem gadu atkarībā no vīna veida un vēlamā garšas.
Visbeidzot vīns tiek atbrīvots no nogulsnēm un iepildīts pudelēs.
Kā baudīt?
Madeiras vīns var būt gan sauss, gan salds. Lai pilnībā izbaudītu tā aromātus un garšas nianses, ir svarīgi to pasniegt pareizajā temperatūrā.
Sausā stila vīnu (Sercial, Verdelho) pirms pasniegšanas atdzesē līdz 10–14 grādiem līdzīgi kā sausu balto vīnu.
Pussaldo un saldo stilu (Bual, Malmsey) vīnu pasniedz 14–18 grādu jeb istabas temperatūrā vai viegli atdzesētu.
Pārāk auksts vīns var apslāpēt tā garšu, bet pārāk silts var šķist pārāk spirgts vai smags.
Lai pilnībā novērtētu vīna aromātu, vislabāk to baudīt no tulpveida vīna glāzēm (līdzīgas tām, ko izmanto šerijam vai portvīnam) vai arī mazām baltvīna glāzēm, ja baudāt to kā aperitīvu.
Madeiras vīnu visbiežāk bauda tīrā veidā, lai pilnībā novērtētu tā bagātīgo garšu un sarežģīto struktūru. Tomēr to var izmantot arī kā kokteiļu sastāvdaļu, piemēram, kā aizstājēju vermutam vai šerijam.