Balkānu un čehu sļivovica
Viens no pazīstamākajiem plūmju destilātiem ir sļivovica, ko destilē plašā reģionā bijušajās Austroungārijas zemēs Balkānos, kā arī Čehijā, Slovākijā.
Serbijā vien sļivovicas ražošanai izmanto 70% būku (plūmju veids – mazas, visbiežāk zilas, iegareni ovālas plūmītes). Būku mīkstums ir salds, stingrs, aromātisks, tas viegli atdalās no iegarenajiem, plakanajiem kauliņiem ar smailiem galiem. Tas, ka kauliņš viegli atdalās, ir svarīgi. Labā destilātā kauliņa ietekme ir jūtama, taču nav uzbāzīga – tā izpaužas kā viegls mandeļu vai marcipāna tonis, piešķirot dzērienam papildu garšas niansi.
Balkānos vēl joprojām plūmju destilātus gatavo daudzi lauksaimnieki paši, līdz ar to šajā reģionā ir senas nelegālo destilātu izgatavošanas tradīcijas.
Visbiežāk izmantotā šķirne ir Pocegaca – to dēvē arī par lauku plūmi vai mājas plūmi. Šajās plūmēs ir pietiekami daudz cukura, tāpēc alkoholiskais raudzēšanas process parasti problēmas nerada.
Tomēr misas gatavošana ne vienmēr notiek pietiekami rūpīgi, un kauliņi mēdz ieplaisāt. Ja augļu samalšanas procesā kauliņi sašķeļas, tie rada nepatīkamus un turklāt arī veselībai kaitīgus rūgto mandeļu toņus. Destilāts šādi var tikt sabojāts.
Destilētāji, kas vēlas iegūt tīru augļu buķeti, destilējamo plūmju masu atdala no kauliņiem pilnībā.
Tomēr vairums destilētāju izvēlas receptes, kurās parasti neliela daļa kauliņu tiek atstāta misā. Tie destilāta bagātīgo augļaino buķeti papildina ar marcipāna niansi.
Taču, ja mājas destilācijas aparātā destilētais dzēriens netiek gatavots rūpīgi un ir daudz ieplaisājušo kauliņu, tad dažai sļivovicai mēdz būt īpatnējs aromāts un pēc dāsnākas dzēriena baudīšanas seko smagas paģiras.
Kā raudzē sļivovicu
Sļivovicas raudzēšana notiek zemā temperatūrā, lai palēninātu fermentācijas procesu. Kad misa beidzot ir sarūgusi, to destilē – vai nu uzreiz, vai arī pēc kāda laika. Turklāt tiek uzskatīts, ka tā dēvētais vēlais destilāts ir kvalitatīvāks.
Daļu destilāta drīz vien pilda pudelēs, bet daļu nogatavina mucās.
Sļivovicas nogatavināšanai izmanto gan ozolkoka, gan baltās akācijas un zīdkoka mucas. Tās padara sļivovicu aromātos un garšā izsmalcinātāku.
Labākie ražotāji, kas sļivovicu ražo eksportam, to mucās uztur līdz pat 12 gadiem.
Čehu, slovāku, ungāru sļivovica
Čehijā, Ungārijā un Slovākijā slivovice jeb sļivovica (vēl arī citi uz augļu bāzes destilēti alkoholiskie dzērieni) ieņem Morāvijas nacionālā dzēriena simbolisko statusu. Tas atspoguļojas gan vietējās tradīcijās, gan kultūrā un popkultūrā – dziesmās, TV šovos un filmās. Sļivovicu galvenokārt ražo Morāvijas dienvidu un austrumu provincēs – reģionos, kas saglabājuši savu lauku raksturu. Arī šajās valstīs, lai gan ne gluži likumīgi, joprojām pastāv tradicionālās mājas destilētavas, lai gan mūsdienās tomēr lielākā daļa privātās produkcijas pārcelta uz sertificētām vietējām kopienas rūpnīcām, lai novērstu kļūdas destilācijas procesā (kļūdas var novest pie toksiskā metanola koncentrācijas).
Sertificēta ražošana ļauj valsts iestādēm iekasēt arī attiecīgos nodokļus, taču pastāv nodokļu atvieglojumi ierobežotai sļivovicas privātai un nekomerciālai ražošanai.
Sļivovicu Čehijā un Slovākijā pārsvarā pasniedz mazā stikla glāzē, ko vietējie dēvē par panák, kalíšek (sarunvalodā apzīmē nelielu krūzīti) vai štamprle (maza glāzīte).
Baudot aukstu (atdzesētu) sļivovicu, mazāk jūtams alkohola saturs, tomēr dzēriens gandrīz nekad netiek pasniegts ar ledu. Lai izbaudītu oriģinālo augļu aromātu un garšu, labāk, ja tā ir istabas temperatūrā.
2007. gadā vairākas Centrāleiropas slāvu valstis panāca sļivovicas aizsardzību visā Eiropas Savienības teritorijā. Turklāt šim nosaukumam drīkstēja pievienot arī ģeogrāfiskos nosaukumus kā aizsargātu izcelsmes vietu apzīmējumus.
Rumāņu cuika
Rumāņiem ir savs plūmju destilāts, ko gatavo lauku reģionos, – tur visas maltītes sākas ar aperitīvu – mazu glāzīti cuikas. Tas ir plūmju destilāts, ko iegūst no vietējo šķirņu plūmēm ar alkohola saturu 45 tilp. %. To destilē vara katlos ar dubulto destilācijas metodi. Pēc tam destilāts no pusgada līdz 10 gadiem tiek izturēts ozolkoka mucās. Arī rumāņu cuika ir ES reģistrēta kā produkts ar aizsargātu ģeogrāfisko izcelsmi.