Šādu viedokli pauda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa.
Jau ziņots, ka ideja ļaut automašīnu tehniskās apskates veikt arī autorizētajos vai neatkarīgajos servisos ir atbalstāma, atzina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.
Bērziņa informēja, ka Eiropas Komisijas (EK) par transportlīdzekļu tehnisko apskati atbildīgie eksperti vairākkārt Latviju atzinuši kā labās prakses piemēru. "Eiropas Savienībā (ES) notiek aktīva izpēte un virzība tehnisko apskašu sistēmas pilnveidošanā, kas ir viens no veidiem, kā mazināt katru gadu bojā gājušo skaitu uz ceļiem. Latvijā pēdējā desmitgadē bojā gājušo skaits ir samazinājies par vairāk nekā 60%," sacīja CSDD pārstāve.
EK ir atzinusi, ka, uzlabojot tehnisko apskašu sistēmu, uz Eiropas ceļiem varētu glābt vairāk nekā 1200 cilvēku gadā. Tautsaimniecībai tas nozīmē vairākus simtus miljonu latu ieguvumu.
"Turklāt lielākā daļa no EK priekšlikumiem saistībā ar tehniskajām apskatēm Latvijā jau ir ieviesti un sevi ir pilnībā attaisnojuši. Piemēram, pārbaudes ar instrumentālajām metodēm (bremžu stendi, auto izplūdes gāžu pārbaude), biežākas pārbaudes transportam, kas veic pasažieru pārvadājumus, datu ievade un uzturēšana kopējā reģistrā gan par tehniskās apskates datiem, gan par auto nobraukumu datiem u.c.," norādīja Bērziņa.
Pēc viņas sacītā, Eiropā ir tikai dažas valstis - Lielbritānija un Nīderlande -, kurās tehnisko apskati veic servisos. Servisos tehnisko apskati neveic ne Igaunijā, ne arī Skandināvijas valstīs. Kopumā eksperti šādu sistēmu ES nesaskata kā nākotnē satiksmes drošību veicinošu - tā nav pilnīga, turklāt ir daudz dārgāka un tai ir vairāki riski.
"Nav īsti loģiska sistēma, kurā tas, kurš, piemēram, remontē automobiļus veiktu arī to kontroli. Šādos gadījumos var veidoties interešu konflikts. Tāpat šāda sistēma pieprasa izveidot institūciju, kas uzrauga un kontrolē privātuzņēmēju darbību, un uzraudzība ir dārgāka nekā pati tehniskā apskate," atzina CSDD pārstāve.