Ford Focus RS nebrauc ar bioetanolu vai zāģu skaidām, toties samaļ skaidās priekšstatu par priekšpiedziņas auto iespējām
Kas ir RS?
RS ir saīsinājums no Rallye Sport, un abreviatūrai rit jau ceturtais gadu desmits. Ar zilajiem RS burtiem sākotnēji apzīmētas Ford rallija automašīnas, taču homologācijas un mārketinga prasību dēļ RS nokļuvis arī uz ielas automobiļiem. Toties kādiem! Slavenākais mūsu platuma grādos noteikti ir tas, kuru ikdienā ērtības labad nesauc pilnā vārdā Ford Escort RS Cosworth. Tas bija pirmais WRC klases sacīkšu automobilis Latvijā, ar ko Matīss Mežaks kļuva par valsts čempionu, bet ielas variantā retums, ar ko pamatoti lepojas nedaudzie īpašnieki. Cosworth kults Rietumeiropā bija nesalīdzināmi plašāks, taču automašīnu "nogalināja" apdrošināšanas likmes un nodokļi. Tad Ford atcerējās par "strādnieku Cosworth", 150 zirgspēku Escort RS2000 un uzbūvēja tā pēcteci — Focus RS bez visu riteņu piedziņas, toties ar 215 zirgspēku turbomotoru, tikai par 5 ZS mazāk, nekā bija Cosworth. Rezultāts bija adekvāts iecerei — priekšējie riteņi pat ar sasodīti dārga Quaife diferenciāļa bloķētāja palīdzību netika galā ar eksplozīvo motora jaudu. Automašīna bieži lūza, turklāt nesa zaudējumus Fordam, jo paplašinātās riteņu arkas, Recaro sēdekļus un citas detaļas uzstādīja nevis rūpnīcā, bet kompānijā Tickford — tas izmaksāja ļoti dārgi. Ford Europe vadība sev raksturīgajā stilā paziņoja, ka turpmāk aizliegs mēģinājumus sabojāt dzīvi VW Golf GTI. Tomēr Kapito kungs nemeta plinti krūmos un pielabināja priekšniecību ar Focus ST jeb Sport Technologies. Oranžais un bagātīgi dekorētais auto ar Volvo motoru izrādījās veiksmīgs, un TeamRS saņēma zaļo gaismu monstra radīšanai.
Zaļas mambas skatiens
Jābūt pilnīgam cirvim, lai nepamanītu Focus RS. Tante Helsinku pievārtē rausta aiz rokas savu senilo veci un abi vaļā mutēm skatās uz koši zaļo parādību starp pelēkām toijotām. Kaut kur dziļi Somijas laukos pārsteigts pusaudzis gandrīz iepļauj vectēvam ar trimmeri kājā, ķerot pēc mobilā telefona, lai iemūžinātu Miko Hirvonena mašīnas kopiju — draugiem par skaudību, tikpat zaļu kā Ultimate Green krāsa. Mums vēl ir paveicies. Par toni, kas padara neredzamu zaļo mambu, Latvijā jāpiemaksā "tikai" 656 lati, apmēram 935 eiro. Vācijā šis prieks maksā 1230 eiro, tāpēc Auto Motor und Sport savu darbinieku vidējam vecumam raksturīgajā kašķīgumā paziņoja, ka tāds sviests nevienam nav vajadzīgs un labāk braukt ar baltu mašīnu, jo balta krāsa taču ir par velti. Man tomēr šķiet, ka šāda rekomendācija var dzimt tikai weissbeer stipri atmiekšķētā prātā. Zaļā krāsa apbur un hipnotizē, ar to vislabāk kontrastē spīdīgi melnā radiatora mute, spoileris, difuzors ar mīnmetēja kalibra izpūtējiem un 19 collu riteņi. Galu galā Ultimate Green krāsa nāk no 70.gadiem, kad autosporta pasaule iepazina citu zaļo krāsu — Ford Le Mans Green. Bet arī baltajam Frozen White nav ne vainas, un tumšo nokrāsu cienītājiem Ford piedāvā zilu Performance Blue par 232 latiem. Atšķirībā no iepriekšējā Focus RS šo ražo uz vienas līnijas ar pelēkiem dīzeļiem, tāpēc mašīna ir rentabla un kvalitatīva. Tuvāk aplūkojot, zaļais spīdums uz spārna un bampera drusku atšķiras. Nu, zaļam Lamborghini Gallardo tā droši vien nav, bet cik tas maksā!
Kur mans angļu skrūvgriezis?
Gana noņēmies ar dzesēšanas ribu iegriešanu motorpārsegā un imitētām "žaunām" priekšējos spārnos, Ford nav aizrāvies ar specifisku salona noformēšanu. Stūre un papildu rādītāju trīsvienība uz paneļa nāk no Focus ST, pārējais no parasta Focus. Karbona imitācija uz paneļa un melnie vorselīna griesti neizskatās pūļu vērti, toties Recaro sēdekļi ir labi. Pēc Ford TeamRS pasūtījuma tie ir atvieglināti un ar plānākām atzveltnēm, tamdēļ aizmugurē ir neparasti daudz vietas kājām. Sēdekļi iemontēti neparasti augstu, un augstumu regulēt nav iespējams. Vispār ir, taču tikai ar uzgriežņu atslēgu. Lieliska iespēja iejusties rallija komandas mehāniķa ādā. Ford saka -— augstie sēdekļi ir drošības prasība. Varbūt, bet ātrumkloķis tagad atrodas par zemu un pēdas stāv uz pedāļiem leņķī, kas neder heelandtoeing vingrinājumiem un bremzēšanu ar kreiso kāju. Tā kā tiks saražoti tikai 8000 trako Focus, dīvaini, ka automašīnas nav numurētas ar speciālu plāksnīti salonā, kā to dara Renault. Bet tagad spiežam Ford Power pogu, kokpitu sadrebina baigs bass — starts!
Pārdodiet man šo skaņu!
Focus RS motors izgatavots no tā paša 2,5 litru Volvo pieccilindrinieka kā Focus ST. Taču dzinējam ir pastiprināta virzuļu grupa, citāda ieplūdes/izplūdes sistēma un lielāka turbīna, kuras spiediens ir divas reizes lielāks nekā ST. Kāpēc jauda ir tieši 305 zirgspēki, nevis 300 vai, piemēram, 306 kā BMW 135i? Īstas atbildes nav, taču es nebrīnītos, ja tas būtu tikai tādēļ, lai Lielbritānijā, kas ir galvenais RS tirgus, iznāktu precīzi 300 bhp. Izkustoties no vietas, pārsteidz motora elastība, it kā tas lieliski spētu darboties arī bez turbopūtes. Ja neskaita sulīgi dobjo izpūtēja skaņu, RS brauc gluži kā ikdienišķs Focus, ar kuru katru dienu braukt uz veikalu. Taču, kad beidzas pilsēta un kāja nospiež gāzes pedāli, sākas rallijs. Uzrāviens nav biedējošs, taču reāli iespiež sēdeklī — 5,9 sekundes līdz 100 km/h nav ikdienišķs paātrinājums. Un skaņa... Focus RS motors atskaņo veselu simfoniju, kurā iekļauti trokšņi, kas rausta rallija fana jutekļus, — pārplūdes vārsta šņācieni, dobji ieplūdes vaidi un neregulāra izpūtēja krekstēšana. Citkārt akustiskais pavadījums atgādina Dārta Veidera sēkšanu, par ko varam pateikties īpašam rezonatoram. Tā kā vietām Focus RS trūkst skaņas izolācijas, akustiskie uzbudinātāji netraucēti nonāk arī salonā un gribas uzvilkt sacīkšu braucēja cimdus. Šoseja un taisne nav nekas, līkumi un tramplīni ir viss. Rallija mašīnas kopija ne tikai pēc izskata un jaudas, bet arī skaņas — tas gadās reti.
Šarnīrs un rallija cimdi
Piebilde — rallija mašīnas kopija asfalta specifikācijā. Ford priekšējās piekares analīzi atstāsim autožurnāliem. RevoKnuckle uzdevums ir atdalīt amortizējošo un stūrējošo funkciju, kas parastam Makfersona statnim slikti padodas. Daudzsviru piekarei ar motoru piebāztajā degunā nav vietas, un tā ir dārgāka. TeamRS apgalvo, ka Revo-Knuckle šarnīrs novērš jaudīgu priekšpiedziņas auto slimību torque steering — piedodot gāzi, riteņi rauj līdzi stūri. Ford Focus RS tas tik un tā notiek, tikai, kā par brīnumu, nekaitina. Pēc pasūtījuma izgatavots diferenciāļa bloķētājs izlīdzina 235/35 R19 riepu saķeri, un stūres rāviens ir acumirklīgs, elektroniska impulsa garumā un pat iedrošinošs. Nekā līdzīga vecajam Saab 9-3 Viggen, kur likās, ka priekšējā ritenī iekampusies haizivs un rauj kaut kur pa labi dzelmē. Stabilitāti palielina arī par 4 cm palielinātais riteņu attālums, kura dēļ nepieciešamas platās riteņu arkas, kas piešķir Focus RS tik draudīgu stāju. RevoKnuckle nav nekas pārlieku ģeniāls, pēc līdzīga principa uzbūvēta arī Renault Megane Sport piekare. Tomēr kontrolēti izlaist 300 zirgspēkus caur priekšējiem riteņiem līdz šim nav spējis neviens, un Focus RS vadāmība ir krietni saturīgāka par vieglo Focus ST stūri. J.Kapito esot gribējis, lai stūres sajūta esot tāda, it kā brauktu sacīkšu cimdos. Cilvēks, kurš strādājis BMW un Porsche autosporta nodaļās, laikam zina, ko runā. Eh, ja vēl būtu tas 4x4... Bez pilnpiedziņas Focus RS iznācis vieglāks, ekonomiskāks (mūsu vidējais Somijā — 9,5 l/100 km) un lētāks. Mašīnas cenā iekļauti arī ksenona lukturi un duālā klimata sistēma — neparasti devīgi no Ford. Atliek tikai noskaidrot, ko tas spēj ziemā un kā 19 collu veltņi "rullē" pa klasisko Latvijas granti. To uzzināsim, kad Focus RS nonāks pie mūsu Ford dīlera.
***
Ford Focus RS 2.5
***** Dizains
***** tehnika
*** komforts
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.