Jā, taisnība, tā spēj daudzas lietas, kuras līdz šim darījām datorā un dažas pat labāk par datoru, taču tā ir un paliek pa vidam starp viedtelefonu un datoru. Kolīdz spiežam darīt to, ko var tikai dators, nākas vilties, un ir lietotāji, kuriem pirmais jautājums, paņemto rokās planšeti, ir vai te var uzlikt Windows?.
Jāteic, lielā daļā gadījumu šādas prasības avots vairāk ir pieradums, nevis objektīva nepieciešamība, taču arvien paliek arī tādi lietotāji, kuriem ikdienas darba lietām patiešām nepieciešams dators ar pilnas funkcionalitātes operētājsistēmu. Vispirmām kārtām, tie ir biznesa ļaudis, kuriem ikdienas darbam nepieciešamas un kritiski svarīgas programmas darbojas tikai ar Windows, bet attālinātas piekļuves risinājumi tos neapmierina.
Un tieši uz viņiem arī ir nomērķējis Hewlett-Packard ar savu Slate 2.
Šķiet – kādas gan problēmas būtu ražot plāceni ar Windows? -Izrādās, nav jau tā lieta tik vienkārša – pilnizmēra operētājsistēma prasa datora iekšas, bet tās ar savu energorijību un tai proporcionālo tieksmi uzkarst nebūt nav viegli ievietojamas ierīcē, kurai mobilitātes ziņā būtu jābūt pa vidam starp telefonu un klēpjdatoru… Papildus visam – par ierindas monitoru ievērojami mazākā platībā iespiests, Windows lietotāja interfeiss, maigi izsakoties, nav skārienvadībai draudzīgs.
Kā ar šiem jautājumiem tikusi galā Hewlett-Packard? Par visu pēc kārtas.
Raduraksti un portrets
Slate 2 ir tiešs HP Slate 500 planšetes pēcnācējs. Ārēji pat ļoti līdzīgs, jaunais plācenis ir vairāk iepriekšējās planšetes loģisks turpinājums, nekā jauns modelis – tas pats 23.4 x 1.5 x 15 cm gabarītu korpusā ietērptais 1024 x 600 pikseļu skārienekrāns, bet ar ātrāku, vienkodola 1,5 GHz Intel Atom Z670 procesoru un 2 GB DDR2 operatīvo atmiņu. Viss kopā sver ap 700 g. Korpuss izveidots no plastmasas, kura pēc taustes šķiet akceptējamas kvalitātes esam un vienīgā šaubu ēna pārslīd, skatoties sudraboto apmali – iepriekšējā pieredze ar šāda tipa pārklājumiem liek domāt, ka sudrabotā krāsa no šķautnēm noberzīsies daudz ātrāk, nekā jūs to gaidāt no pustūkstoti vērtas ierīces. Bet – ko var zināt. Vismaz pāris testa dienu laikā nekas tāds nenotika (jāpiebilst gan, ka vairumā gadījumu ikdienas lietošana droši vien norit skarbākos apstākļos). Planšetes seja, kā jau tas sagaidāms, ir no stikla. Priekšpuses augšējā kreisajā stūrī uz jums raugās VGA izšķirtspējas kamera videozvaniem, bet, ja vēlamies labāku attēla kvalitāti, varam izmantot aizmugures panelī iestrādāto 3 megapikseļu izšķirtspējas kameru. Priekšējā panelī nekādas pogas neatradīsim, toties tās lielākā daudzumā, nekā ierasts, ir izkārtotas salīdzinoši biezajā apmalē – 3,5 mm austiņu/mikrofona pieslēgligzda, ieslēgšanas/izslēgšanas slēdzis, Home poga, skaļuma regulēšanas poga, pilnizmēra USB pieslēgligzda, virtuālās tastatūras uzburšanas poga, SD atmiņas kartes ligzda, mazītiņa iebūvētā mikrofona austiņa un – nekad neuzminēsiet – Ctr+Alt+Del (!) poga.
No bezvadu savienojumiem ir viss, ko varam vēlēties – a/b/g/n standartu WiFi, Bluetooth 4.0 un, ja esam izvēlējušies modeli ar mobilo modemu – arī tas. Komplektā līdzi saņemam lādētāju, šūpulīti ar USB, audio, HP doka un HDMI pieslēgvietām, kā arī maciņu, kurš, no vienas puses, aizsargās ierīci pret skrāpējumiem un cita veida reālās dzīves apdraudējumiem, bet no otras puses – padarīs jau tā planšetei nepiedienīgi biezo Slate 2 vēl biezāku.
Kā pēdējo piebildi dzelžu sakarā varu piemetināt, ka ierīce, atšķirībā no iOS un Android sāncenšiem (patiesībā, tās tomēr ir divas atšķirīgas disciplīnas), ir savietojama ar īsta datora perifēriju, sākot no USB vai Bluetooth klaviatūras un peles un beidzot ar USB pieslēdzamu CD/DVD ierīci, printeriem, skeneriem POS ierīcēm un visa kā cita, ko varam pieslēgt īstam datoram.
Programmatūra un lietotāja pieredze