Ja mīlat siltumu un vēju, ilgas pastaigas gar dzidru, balti saputotu zilganzaļu jūras piekrasti, palmas, slaidas cipreses un Provansas šarmu, Francijas Rivjēra jums noteikti būs viens no aizraujošākajiem ceļojumiem. Šis Dienvidfrancijas reģions, saukts arī par Azūra krastu, ir viena no populārākajām kūrortvietām, kur gar izstiepto Vidusjūras piekrasti ir izkaisītas pilsētas, pilsētiņas un ciemati. Kalnu ielokā ir ieskauta piekraste, kas vairāk nekā gadsimtu ir bijusi iecienīta atpūtas vieta māksliniekiem, aristokrātiem un caru ģimenēm. Tagad Rivjēra ir viens no iemīļotākajiem galamērķiem daudzām zvaigznēm un visiem, kas vēlas izbaudīt lielisku atpūtu.
Pērle Eņģeļu līča ielokā
Nica. Mana pirmā iepazīšanās ar šo pilsētu notika kādā Londonas galerijā leģendārā franču fotogrāfa Žaka Anrī Lartiga izstādē – vienā no viņa fotodarbiem bija kadrs ar Nicas piekrasti. Tas šķita tik fascinējošs, ka, iespējams, ir bijis par iemeslu apskatīt Nicu klātienē.
Nica ir viena no elegantākajām Azūra krasta pilsētām, Vidusjūras pērle krastā. Ir sajūta, ka jūra ienāk tieši pilsētā. Neatkārtojamas jūgendstila un art deco mājas lepni slejas pašā jūras malā – tā ir slavenā Angļu promenāde, kas aptuveni piecu kilometru garumā stiepjas Eņģeļu līča ielokā. Maijs un jūnijs Nicā ir lielisks laiks bez steigas izbaudīt visus pilsētas piedāvājumus, jo karstākā tūrisma sezona sākas jūlijā. Pludmale ar baltajiem koka soliņiem, šķiet, ir radīta tieši jums.
Nesteidzīgi var iet daudzus kilometrus gar jūras krastu un vērot arhitektūras šedevrus otrpus – pāri galvenajai ielai. Viens no spilgtākajiem arhitektūras objektiem ir luksusa hotelis Le Negresco – izsmalcināta Belle Époque stila ēka ar iespaidīgu fasādi. Viesnīca ir celta 1913. gadā un nosaukta sava īpašnieka rumāņa Anrī Negresko vārdā. Šeit kādreiz ir uzturējušies Koko Šanele, Ernests Hemingvejs, Marlēne Dītriha, Pablo Pikaso un Salvadors Dalī, kā arī daudzas mūsdienu slavenības, piemēram, Katrīna Denēva un Maikls Džeksons. Viesnīcas iespaidīgais rozā kupols ir veidots no metāla, un to darinājis Gistava Eifeļa birojs. Kāda leģenda vēsta, ka par pamatu kupola formai esot kalpojusi viņa mīļotās biste.
Kūrortam piestāv baltā krāsa
Angļu promenādē var piedzīvot iespaidīgu mirkli, kad krastmalā sāk vērt vaļā kafejnīcu svītrainos saulessargus zilibaltā krāsā. Vējš, saule, gaiši zaļais jūras tonis kopā ar baltajām putām un baltajiem koka soliņiem rada īpašu brīvības sajūtu. Kādreiz, pagājušā gadsimta sākumā, balti krāsotas mēbeles ir bijušas arī mūsu Jūrmalas kūrorta stila zīme. Tolaik tā bija vispārēja kūrortu zīme, bet tieši Vidusjūras Eņģeļu līča piekrastē baltā krāsa lieliski izceļ koši zilizaļo ūdens toni un debesu zilgmi.
Ja jums izdodas tikt prom no piekrastes, ir vērts apskatīt Nicas vecpilsētu un Nouvelle Ville jeb Jauno pilsētu, kas vēsturiski izveidojās XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā, tajā laikā Nica sāka iemantot modes pilsētas statusu. Art deco laikmetā šeit valdīja džeza, trakulību un bohēmas atmosfēra, pilsētā atpūtās arī daudz amerikāņu, kurus vilināja Nicas elegance un uzdzīves lētās izmaksas. Vecpilsētā var atklāt interesantus dažādu stilu, galvenokārt XVIII gadsimta, namus. Nicā ir vērts iegriezties Marka Šagāla muzejā, kurā ir skatāma Bībeles tēmai veltīta ekspozīcija. Turpat netālu atrodas slavenā Krievu pareizticīgo katedrāle, kuru apmeklējis Krievijas impērijas cars Nikolajs II ar ģimeni. Tā ir lielākā pareizticīgo katedrāle ārpus Krievijas robežām.
Viena no neaizmirstamākajām vietām Nicā ir franciskāņu klosteris ar vēlās gotikas baznīcu un itāļu dārziem Simjēnas kalnā. Klosteris ir ziedošu rožu aleju ieskauts, šeit valda dvēselisku pārdomu noskaņa, tālumā paveras skats uz kalniem, savukārt lejā ir redzama jūra un piekraste palmu skāvienā. Ja vēlaties pievērsties kultūras programmai, tepat netālu ir Anrī Matisa muzejs, ko var apmeklēt bez maksas.
Baroneses villa ar deviņiem dārziem
Ārpus Nicas. Nica ir lieliska vieta, lai no šejienes sāktu ceļojumu uz citām Rivjēras pilsētām un ciematiņiem. Tikai 40 minūšu braucienā ar vilcienu var nokļūt Kannās. Mans ceļojuma laiks sakrita ar Kannu kinofestivālu. Šis tomēr nav labākais laiks pilsētas un tās slavenās Kruazetas promenādes apskatei – slavenību gaidās visa piekraste ir pārblīvēta ar skatuvēm un telšu pilsētiņām. Māju fasādes rotā filmu plakāti un milzu reklāmas.
Kā vienu no patīkamākajiem Rivjēras pārsteigumiem varu minēt Vilfranšu pie jūras – pilsētiņu, kas atrodas Ferā raga pussalā sešus kilometrus no Nicas. Vieglākais veids, kā turp nokļūt, ir 81. vai 100. autobuss, kas tikai par vienu eiro nogādās arī uz citām pilsētiņām Nicas apkaimē līdz pat Monako. Vilfranša pie jūras ir viena no noslēgtākajām ostām, no kuras paveras apburošs skats uz līci un krāsainajām mājām. Viena no greznākajām savrupmājām šeit ir baroneses Beatrises Efrusi de Rotšildas villa ar deviņiem dažādiem dārziem.
Šeit ir jābūt gatavam uz jaunu skaistuma robežu pārbaudi – villa ir satriecoša savā greznībā. Itāļu stila savrupmāja ir celta no 1905. līdz 1912. gadam, tajā ir renesanses laika mēbeles, impresionistu gleznas, franču gobelēni un austrumnieciska stila mākslas darbi, kā arī Sevras un Meisenes porcelāns. Villas iespaidīgākais dārgums ir ziedošie dārzi – te atradīsiet spāņu, florenciešu, japāņu, eksotisko, rožu, Provansas un citus dārzus, kā arī muzikālas strūklakas un mazus paviljonus ar skulptūrām. Tepat ir iespēja atpūsties pie kapučīno krūzītes ar šokolādes kruasānu, izbaudot smaržu buķeti, ko atnes vējš no ziedošajiem dārziem.
Mākslas un dabas skatu bastions
Pa ceļam no Ferā raga pussalas uz Montekarlo noteikti ir jāapskata viduslaiku augstkalnu ciematiņš Ēza, kas atrodas uz klints smailes augstu virs Vidusjūras. Ir jārēķinās ar aptuveni stundu ilgu kāpšanu kalnā, taču galamērķis vainagos visas pūles. Ēza atrodas 429 metru augstumā, tās virsotni reiz rotāja XII gadsimtā celta pils, tagad šeit ir kaktusu un eksotisko augu dārzs, kas, šķiet, balansē uz pašas kraujas malas.
Vēl viena pilsēta netālu no Nicas, ko man izdevās apskatīt, ir Senpoldevansa. Tā ir līdzīga bastionam, no kura paveras skats uz Provansas laukiem ar ostu tālumā. Šeit darbojas slavens modernās mākslas muzejs, kura kolekcijā ir Braka, Miro, Džakometi un citu XX gadsimta nozīmīgāko mākslinieku darbi. Izstaigājot šaurās viduslaiku pilsētiņas ielas, var iegriezties kādā restorānā pusdienās, taču neesiet pārsteigti, ja jums laipni atbildēs, ka restorāns pusdienlaikā taisās ciet – dienvidnieki godā diendusas laiku, kad ir pārāk karsti vai arī jūtas pārāk noguruši, lai strādātu. Tāpēc sameklējiet 400. autobusu, kurš par vienu eiro aizvedīs jūs no Senpoldevansas atpakaļ uz Nicu.