Laika ziņas
Šodien
Apmācies

1. septembris

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
To svilpe
T
Pilnīgi garām. Pensionāru kopskaits SAMAZINĀS. 90.tajā 620tķ. 15.tajā 426tk. Arī % samazinās un ir 4.mazākais es. Lielākais VĀCIJĀ. 2.tavus uzkrājumus ivarparex noraus podā.
To svilpe
T
Pilnīgi garām. Pensionāru kopskaits SAMAZINĀS. 90.tajā 620tķ. 15.tajā 426tk. Arī % samazinās un ir 4.mazākais es. Lielākais VĀCIJĀ. 2.tavus uzkrājumus ivarparex noraus podā.
vediet uz laukiem
v
Vediet uz lauku skoliņu! Laipni gaidīts. Individuāla pieeja, siltas ekoloģiskas pusdienas, patiess patriotisms, gaišums, ģimeniskums , mīļums, Par tehnoloģijām nebaidieties - viss aprīkojums,renovētas telpas , sporta zāle. Pēc beigšanas skolnieki iestājas gan Rozentāļos, kur vēlas. Kaitīgu paradumunav TO VISU GRIB VALDĪBA LIKVIDĒT
pati neesat bez grēka
p
Par Latviju pastāstiet Merkeles madāmai un Džankera jaunskungam. Ja pārliecināsiet, es ar visām četrām par to, ka okupantu pieminekli vajag nostumt un vieta uzcelt jums divreiz augstāku. Es pieņemu, ka pasniedzējiem personisko limuzīnu tomēr nav, droši vien ar busiņu vadā. Pilnīgi iespējams, ka busiņš ir ražots foirmā Volvo. Nekāda luksusa nav, mēs jau 25 gadus Eiropā dzīvojam.
  • 0
  • 1
Skaisle
S
tā t āda tukša runa. Kas būs tie,kas aizstāvēs kaut vai sākumskolu pastāvēšanu mazos lauku pagastos? Administratīvās reformas rezultātā novadu domēs ir pārstāvēti tikai tie pagasti vai mazpilsētas, kurās ir ievēlēti deputāti. Ja pagastu ar 1000 cilvēkiem novada domē nepārstāv neviens deputāts, tad tam pagastam novads vārda tiešā nozīmē atmetīs tikai to, ko pavisam noteikti paredz likums, ko noteikti nekādi nevar "apiet". Tāpēc stāsts par mazajām lauku skolām ir pagātne. Arī dzejnieki un rakstnieki - vispār - visa rakstošā inteliģence ir lielā Aivara - šābrīža Latvijas ķēniņa - uzpirkti. Nu nav tādi literāti, kas saņem dāvanu no Aivara un pēc tam viņu kritizē , tieši otrādi ir - paši lasiet un domājiet . TVNET bija video - uzstājās kāda smalka dāma - škiet tas kantoris , ko viņa pārstāvēja bija Latviešu valodas aģentūra. Kā visi labi apmaksāti cilvēki - milzīgā apmierinājumā un omulībā viņa stāstīja reportierei, kā viņas aģentūras darbinieki māca latviešu valodu patvēruma meklētājiem. IR bija informācija, ka uz Muceniekiem šie skolotāji tiekot vesti ar IZM apmaksātu privātu transfēru - jaunos volvo. Piedodiet, ka sāpināšu jūs ar patiesību- šāda mūsu naudas tērēšana nav ne Putina, ne Obama, ne pašu musulmaņu patvēruma meklētāju noteikta. Tie mani un tavi radi, draugi, kaimiņi, skolasbiedri utt. Tie ir latvieši, kuriem galvenais ir nauda, nevis Latvija. Lūk.
  • 10
  • 2
VĒLREIZ
V
Gribēju piebilst.Pie mums dzīvo nīderlandietis vasarās .Viņs audzē krāšņumaugus. Rūpējas par kaimiņu ģimenīti ar bērniem.1. septembrī viņš teica, ka viņām ļoti patīk Llatvijas tieši mazās skolas, pie viņiem tā neesot.Bērni aug mierīgi, pasākumi feini, pusdienas - bet galvenais attieksme pret bērnu. To paŠu saka Zviedru mācītājs par mūsu mazajam skolām. Aicinu sabiedrību ieklausīties, nedosim visus sadzīt tajos kombinātos.Lauku skolas ir mūsu LV individulitāte un pērles. VALDĪBAI - CIPARI UN BĒRNU SKAITS.
  • 6
  • 4
Margarēta
M
Kā man bērnībā riebās vizuālā māksla un rokdarbi, ja jūs zinātu. Katrā klasē ir kāds bērns, kam visas tās vāzes mūždien ir greizas, krāsas notecējušas, ainavu var skatīties, griežot lapu jebkurā virzienā, adījums vienmēr ir nevienāds un vīles šķības. Savā klasē tā biju es. Mums vēl skolotāja bija kaut kāda pasista psihā, kam nāca virsū lēkmes, nekad nezināji, trakos, sēdēs apātiski un blenzīs vienā punktā vai kaut ko nesakarīgi vārīsies. Tas kabinets bija netīrs, smirdīgs, piebāzts; īsts moku kambaris. Lieki piebilst, ka parādīt vai pamācīt tiem, kam nepadodas, jau viņa nepūlējās. Tiec galā, kā māki, pēcāk tiem, kam nesanāk, uzķērc un parāda tavu nožēlojamo darbeli visai klasei. Kopš obligātās vizuālās mākslas skolā otu rokās nekad vairs mūžā ņēmusi neesmu un nekad neņemšu. Riebumu pret mākslu kā tādu gan viņai man neizdevās iedzīt. Mani bērnībā veda uz izstādēm, uz mākslas muzeju, pēcāk videnē bija fantastisks mākslas vēstures skolotājs, kas prata tik aizraujoši stāstīt par visādiem laikmetiem, gleznotājiem... Es toreiz nezināju, ka man vēlāk būs iespēja ļoti daudz no tā skatīt dzīvē un pabūt daudzos no tiem muzejiem, kas man tolaik šķita tikpat tāli kā Kosmoss.
Tiesai
T
Tagad ir vismaz skaidrs,no kurienes tevī tāds ļaunums,no skolotājām.
tiesa 3
t
Sāku atcerēties vidusskolu. Tur vairs nebija ne emocionālā, ne fiziskā vardarbība. Bet parādījās jauns elements -- komunistiskā pārliecība. Svarīgākās "učenes" bija pārliecinātas partijnieces, liekas tiešām ticēja tam, ko runāja un attiecīgi dogmatiski skaloja smadzenes arī bērniem. Tāpēc jocīgi bija skatīties kā šīs pārliecinātās partijnieces viens un divi pārauga sākoties atmodai. Šīs tantes nebija arī intelektuāli nekas dižs un bija pretīgs piemērs bērniem. Bija arī daži normāli skolotāji, taču padomju vidē viņi bija katrs kaut kādā veidā traumēts - kāds dzēra, cits no šodienas viedokļa skatoties stipri izskatījās pēc stukača. Smieklīgi klausīties šodien, kad kāds sāk vārīties par labo padomju izglītības sistēmu. Vairākumam tā neko neiemācija, mazākumam iemācīja pēc algoritmiem risināt uzdevumus. Tāpēc arī PSRS zinātnē atpalika un disertācijas štancēja kopējot no ASV, tik cik nospēra spiegi no Rietumiem, tik arī bija...
vēlams nepīties pretrunās
v
Ak tad nu jau mamma nav ļāvusi. Un ''apsaukājusi'', droši vien par vieglas uzvedības meiču. Starp citu, pilnīgi reāls scenārijs, pat padomju oficiālā propaganda atzina, ka padomju jauniešu zināšanas par kontracepciju ir neapmierinošas. Toties tagad ir psihologs, kurš atzistāv jauniešu bezatbildību. Tikai nelaiķei ar atrunām nepalīdzēsi un otru dzīvību neiedosi!
  • 0
  • 1
Skaisle
S
tas, ka visi esam ar saviem putniņiem , tam būtu jābūt skaidram Kuldīgā vidusskolā meitene izdarīja pašnāvību, vasaras brīvlaikā. Mamma nav ļāvusi draudzēties ar puisi un viņu visādi apsaukājusi. Pirmajās skolas dienās mūs skolotājus saauc uz sapulci, kurā ar mums runā skolas psihologs. Ideja tāda, ka pašnāvība ir arī klases audzinātājas atbildība. Viņas pienākums esot pazīt savus skolēnu. Psiholoģe gari un plaši stāsta , ko kurš pētnieks ir teicis utt. Mēs uzdodam jautājumu - vai tā meitene gājusi pie viņas, jā esot gājusi. Kāpēc par to psiholoģe neko neteica klases audzinātājai? Tas esot noslēpums, ētikas noteikumi ir tādi, ka psihologs neko nedīkst teikt, nevienam, par ko bērns ir runājis. Jautājam - kā mums skolotājiem pamanīt, ka bērnam ir nopietnas problēmas , ka būtu jāsūta pie psihologa? To nevarot pamanīt, tikai īpaši apmācīti speciālisti. Es beigās nenocietos - uzdevu jāutājumu - kāpēc tad man vispār uz šo sapulci bija jānāk ? Problēmas skolās ir - es teiktu - vertikālas un horizontālas, tās jārisina, bet svētku reizē ir jāprot sveikt. RL ir izcila intervija - visiem iesaku - ar krievu raksnieci Uļicku. Viņa apalvo jau agrāk dzirdēto - rakstīšana ir kā pašpihoterapija.Drullis pašpsihoterapojās un arī es pašpsihoterapējos un tā daiļava, kura svēti tic, ka ir taisnāka par zirga loku - to uzrakstot arī pašpsihoerapojās.
  • 2
  • 2
konkrētāk
k
Tieši kā noveda? Kā tas zināms jums? Ja sākāt stāstīt, tad pabeidziet!
  • 0
  • 0
Cesu
C
1. viduskolaa bija viena tada "uchene" vardaa E.Stangaine, kura vienu no labakajam skolniecem noveda lidz pashnaavibai. Par to atklati vareja runat tikai Atmodas laikaa.
  • 0
  • 0
nu - Skaislei
n
Pēc tās tavas garās epopejas izklausās, ka psihologa palīdzība vajadzīga tev... Vispirms tu saki, ka tev sākumskola bija laimes zeme, un pēc tam atkal šitās šausmas. Bet no tā stāsta par učeni, kas tev mīlinādamās pirkstus bāza ausīs, skaidrs, no kurienes tavas nobīdes. :(
  • 4
  • 1
Skaisle
S
Tādiem cilvēkiem kā Tev būtu vajadzīga psihologa palīdzība. Traumas mums visiem ir bijušas, nespēju iedomāties , ka kāds dzīvotu ideālā pasaulē, kādas uz Zemes nemaz nav. Jautājums - kā mēs sadzīvojam un pārdzīvojam savas traumas. Mani visvairāk tracina un traumē liekuļi. Piemēram, bērnībā katru vasaru pavadīju pie vecvecākiem. Rudenī skolā mums - sākumskolas klasēs skolotāja visus, kuri uzreiz nesaprata, vai neklausījā - rāva aiz matiem - purināja tā, ka pati palika sarakana, bet bērni sāka raudāt. Mani arī. Es to uzksatīju par lielu netaisnību un vienā reizē izrāvos no skolotājas un iesitu viņai pa vēderu, pa visu klasi nokliedzos , ka šai skolā vairs nenākšu un braukšu dzīvot un mācīties pie vecātēva. Taisnības labad jāsaka, ka arī ģimenē bija tā, ka mamma bija mīļa, bet par katru bļēnu vai neizdarītu darbu stipri rājās un pēra, kamēr pie vecvecākiem ar mums apgājās kā ar eņģelīšiem. Aizskrēju pie mammas uz darbu, tā man lika iet mājās , skaidroja situāciju , pierunāja , ka tomēr labi mācīšos un uzvedīšos un tad palikšu tepat. Kas bija vispretīgākais ? Mums bija dabasmācibas stunda, mūs izved parkā un spriežam par kokiem - kas un kā , un tā skolotāja , pievelk mani pie sava lielā vēdera, stasta par kokiem , glauž manu galvu un savu pirkstu pat iebāž manā ausī un visādi tikai ucina un mīlina mani. Es esmu apmulsusi un nespēju pateikt, ka man tā nav ērti, ka es tā negribu. Pēc tam protams, sāku no viņas apzināti turētie pa gabalu, bet ... zvēru nebija viegli. Bet kas ir svarīgi - man pašai ļoti būtiski - man nav ne kripatiņas naida vai dusmu pret viņu. Kad viņa palika akla , vīrs veda viņu uz dārzu, kuram es gāju garām , kad atbraucu no Rīgas. Vienmēr piegāju pie viņiem,sasveicinājos, parunājos. Savai mammai arī neko nepārmetu. Esam runājušas, mamma saka, ko tad es tevi daudz varēju aizstāvēt , skolotājiem vienmēr bija taisnība. Vismaz strīdos ar nepriekšnieku , neblatņiku vecāku bērniem. Vecākajās klasēs audzinātājs man bija vīrietis, tagad jau es viņu idealizēju saukdama par superskolotāju, bet lai - patiešām par viņu varu liecināt tikai to labāko. Savukārt, neticu savam klasesbiedram, kurš saka, ka mans audzinātājs esot viņu sitis. Prasu citiem klases zēniem, tie arī saka , ka tas ir neticami. Principā par skolas gadiem var sarakstīt grāmatas. Matemātiku mums mācīja loti odioza personība. Viņai loti patika mans tētis, gandrīz katru otro stundu viņa visas klases priekšā prasīja par tēti - vai cikos bijis mājās, vai vēl tāda stila lietas. Reiz viņa mūs sliņķus atstāja pēc stundām, ieslēdza klasē un aizgāja un aizmirsa par mums. Mēs dauzījāmies uz nebēdu, kad sagribējāmies ēst, attaisījām logu un visi izlecām pa logu un aizgājām mājās. Skolotāja pat ar pušplēstu vārdiņu šīs pēcstundas nepieminēja. Ir tas Konfūcija teiciens , ka īstā dzīves māksla ir nevis nekad nenokrist, bet vienmēr prast piecelties pēc katra kritiena. Tā es domāju, ka īstā dzīves laime, ir nevis prast izvairīties no jebkādām problēmām, bet prast tās atrisināt un aiziet no tām bez ļaunuma sirdī un prātā. Tas, ka skolotājiem atalgojuma paaugstināšana būtu jāsaista ar darba kvalitātes uzlabošanu - tam gan es piekrītu par 101 procentu.
  • 7
  • 5
tiesa 2
t
Runa ir par 80-ajiem gadiem. Ticu, ka skolas bija ok pēc kara. Skolotāji bija prestiža profesijas tikai pamazām tas prestižs kritās un 80-ajos tur bija savākti jau visādi atkritumi. Liekas, vairāk maksāja vecāko klašu skolotājiem, tie bija relatīvi ok, taču pamatskolā, arī bērnudārzā bija pilnīgi neprofesionāļi un daudzi vienkārši psihiski slimi. Tolaik jau nebija nekādas zāles kā tikt galā ar šiem... psihenē jau neliksi, tā viņi neprestižās profesijās arī strādāja. Par to ir pieņemts nerunāt, jo parasti jau visvairāk cieta bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Ko viņi tagad var pateikt ar savu cietumu pieredzi un kurš tādos klausīsies? Tagad viss ir labāk, bet tās trakās tantes turpina žēloties par to kā izlaidusies mūsdienu jaunatne un, ka "tiesības zina, bet pienākumus nē".
padomju mitoloģija
p
Vai zināt tādu autoru Andrejs Dripe? Nepilngadīgo kolonijas audzinātājs un jauniesu problēmu speciālists. Vinš dzīvoja tajos ''ideālajos'' laikos un atceras, ka arī toreiz ne visi izauga par paraugpilsoņiem un faktiskie rezultāti stipri atšķīrās no oficiālās propagandas. Par jauniešiem, kam nebūtu apavu, un skolotājiem, kas šos apavus pirkuši no savas algas, melots.
  • 0
  • 3
Margarēta
M
Pēc kara izglītība bija egalitāra. Skolotāji, paši nabagi būdami, atrada iespēju izvilkt bērnus, kam nereti fiziski nebija apavu, ko uz skolu iet. Un mācīja visus vienādi. nešķiroja. Prata iemācīt. Vēl tagad var gadīties satikt cilvēkus, kas skolā gāja pēckara gados, ar pieticīgu izglītību, kas visu mūžu strādājuši vienkāršu darbu, bet kā viņi ir iemācīti rakstīt, rēķināt, pamatlietas. Mūsdienās cilvēks (un ne jau pilnīgs zābaks) iet it kā normālā skolā, kur viņam it kā kaut ko māca, bet tā arī neiemāca. Mūsdienu skolotāji grib to cieņu, kādu baudīja pēckara gadu skolotāji, bet negrib strādāt, kā strādāja viņi. Un negrib (vai varbūt nespēj) būt tik cilvēcīgi un nesavtīgi. 90.tajos, kas daudziem Latvijā bija tāda pati ekonomiska katastrofa kā karš, skolotāji vis necentās pavilkt līdzi visus, stipri šķiroja, kam kādi vecāki, no kā var ko pareketēt, kas ko uzdāvinās. Arī man patika virtuves dežūru dienas. Man žēl, ka mūsdienu bērniem nav iespēju tādas izbaudīt. Tā bija tāda patīkama atslodze no vienmuļās skolas ikdienas, bet bez visa tā strjoma un stresa, ar ko komplektā nāk visi tie pasākumi, kas tika un tiek organizēti skolās vienmuļības kliedēšanai. Vai es esmu saskārusies ar vardarbību skolā? Jā. Visu veidu. ne tieši pret sevi vērstu, es biju klusais, kautrīgais, gudrais bērns, kas labi mācījās un prata izdabāt praktiski jebkādiem tirāniskiem pedagogiem. Bet, kā jau teicu, vardarbība ir un paliek vardarbība un atstāj pēdas arī tad, ja tu to esi spiests skatīties, kaut arī tā nav tieši vērsta pret tevi. Vai tas ir beidzies? Parunājot ar sev pieejamiem skolas bērniem, diemžēl izskatās, ka Latvijā nē. Aizvien vēl sīkie atraujas par to, pie kā viņi galīgi nav vainīgi un ko viņi vispār nespēj ietekmēt. Pirms pacelt algas, skolās ir vajadzīga ļoti pamatīga štatu izvērtēšana un atsijāšana.
  • 7
  • 6
tiesa
t
Pamatskola man bija atbaidoša. Aptuveni 20% no skolotājām bija vienkārši ar psihiskām novirzēm, mēreni sadistiskas personas. Emocionāla vardarbība bija disciplīnas nodrošināšanas pamatpaņēmiens padomju skolā. Taču bieži bija arī fiziska vardarbība - bērni tika rauti aiz matiem, ausīm, kniebts vaigos. Pašam man nenācās izbaudīt, jo biju kārtīgā gala, bet baidījos pamatīgi. Skaidrs, ka tas traumēja. Tas arī nebija kaut kas unikāls. Skola, kurā mācījos bija prestižā gala un cik runāju ar citiem bērniem, tā bija visur. It sevišķi taisni tas attiecās uz mazajiem, vidusskolās jau parādījās diezgan normāli skolotāji. Dažreiz brīnos, ko tās tantes dara tagad... Skaidrs, ka fizisku vardarbību vairs nevar pielietot, bet emocionālu gan. Liekas tas tagad ir dominējošais stils.
Būt par skolotāju ir aicinājums
B
Tā ir tāda psihes īpatnība vai uzbūve, ka patīk strādāt ar bērniem, patīk redzēt bērnu izaugsmi. Ja nav gandarījuma par bērnu veiksmēm , tad skolā nav ko darīt.
Jauna učene
J
Labi teikts!
Piekasīgais
P
Vēlams arī nedraudēt, ka nebūšot pensiju, jo man var rasties iekāriens uz šiem draudiem atbildēt ar vēl briesmīgākiem draudiem, ka tādā gadījumā es savu pensiju pelnīšu un tērēšu citur, kur tā draudēt nav pieņemts.
Piekasīgais
P
Tā arī neko nesapratu. Pieņemsim, ''klusajai un centīgajai meitenei'' bija nesaprašanās ar skolotāju. Kur bija darba vadītājs? Šī pati skolotāja bija arī darba vadītāja? Kā viņa varēja vienlaicīgi būt gan darba vadītāja, gan oponente? Tālāk ir vēl interesantāk. Protams, oponents nebūs priecīgs par darbu, kas iesniegts četras dienas pirms aizstāvēšanas, un izsniegs papildus kritikas devu jau tāpēc vien. Nevar ari sagaidīt, ka viens čeetrās dienās izdara tikpat labi, kā citi vairākos mēnešos. Un vēl. Diplomdarbs ir pēdējais solis uz lielo dzīvi, bet dzīvē ar niķošanos var nodarīt pāri tikai sev. Neredzu arī sakarību starp skolotāja vecumu un raksturu. Var būt labi un saprotoši pusmūža skolotāji un jaunie ar tādu raksturiņu, ka nenāc par tuvu. Ir redzēti gan vieni, gan otri.
Dumjais
D
Tas ir tā kā kad spēlē šahu pats ar sevi :))
  • 6
  • 1
Piekasīgais
P
Nav gan skaidrs, no kā šīs nesaskaņas cēlušās un kur bija diplomdarba vadītāja? Rakstā nav pateikts. Lasām starp rindām. Autors nepasaka visu, jo pats nezina, vai varbūt noklusē? Audzēknis, kurš bezatbildīgi izturas pret diplomdarbu, dabūs sliktu atzīmi. Jaunais speciālists, kurš tāpat izturēsies pret darba devēju, var izlidot no darba vietas un specialitātes vispār.
  • 4
  • 1
einars
e
Te stāsts izskatās komplicētāks - audzēknei jau agrāk bijušas nesaskaņas ar skolotāju. Tātad kaut kas ir mēģināts un darīts arī agrāk, pēc tam atlikts. Bet ir jau arī tādi, kuri patiešām uzrodas četras dienas pirms mācību kursa beigām vai izlaiduma, un kaut kā nokārto to, kam citi veltījuši mēnešus vai pat gadus, rakstot daudzus kontroldarbus, patstāvīgos darbus utt Jo ir skolotāji un pasniedzēji, kuriem tas bijis-nebijis. Protams, tādā gadījumā ir viens no diviem - vai nu audzēknis/students nekad nebūs reāls speciālists tajā profesijā, kuru apguvis, vai arī - tieši otrādi - viņš jau ir speciālists un izglītības dokuments vajadzīgs tikai kā formalitāte.
  • 2
  • 0
Trollis JT
T
Manas klases "labie bērni" tagad tādi lēnīgi, tādi bēdīgi. Bet huļigāni brauc ar labām mašīnām, labi ģērbjas, labi ēd un labi jūtas. Labie bērni saka audzinātājai - bet jūs mums toreiz(CCCP) teicāt tā... . Uz ko audzinātāja atbild - bet tagad es saku citādāk! Partijas(PSKP) pirmorganizācijas sekretāre - dzērāja izrādījās patriote, nedaudz sadistiskais saimniecības pārzinis nu ir patritu patriots un neskopojas ar tautiskas gudrības apdvestiem padomiem jaunajai paaudzei.
nadyrsh, spītnieciņ trollīti
n
Tiem, kas beidza skolu pirms 1991. gada, ir vēl vairak gadu, trollīt. Varbūt nestrīdies, ja nav ko teikt?
  • 0
  • 0
Trollis JT
T
Ja atmiņa sniedzas tikai līdz 91-jam gadam, tad ir viens skatījums, bet, ja runājam par 73-šo gadu, tad cits.
  • 2
  • 1
nadyrsh
n
Tiem, kas 1991. gadā beidza skolu, tagad jau pāri 40 un viņi jau sen ne tikai skolotājai neko nejautā, bet paši viņai palīdzēs ar padomu. Ja vispār satiekas. Pēc skolas cilvēks aiziet sav dzīvē un skolotājus var nekad vairs neredzēt.
  • 4
  • 0
Skaisle
S
Kāpēc skolās palikušas vien dzelzs lēdijas? Tāpēc,ka prasības skolotājiem ir milzīgas,bet atalgojums nožēlojams. Katrs iedomājas,ka labi zin ko drīkst un ko nedrīkst skolotājs. Tiesības bērni zin no galvas,pienākumi ir sveša lieta. Dzirdēju,ka šajā māc.gadā ir par 20 skolām mazāk kā pagājušajā. Ka ierēdņu skaits samazinātos- par to nav dzirdēts Tikai tik daudz,ka viens Eksaminācijas centrs vien nākamgad kafijā nodzets 42 000 eur,diez par tūkstošiem visa ministrija kafijos?
Skaisle
S
Nabaga nabaga cietēji -atkal sisti,pazemoti,nenovērtēti upuri ....pat 1.septembris jāizmanto gaudām un žēlabām. Man gan ir citādi. Pamatskola man ir kā viena laimīga saulainas bērnības diena. Esmu tik ļoti ļoti pateicīga ģimenei un skolotājiem. Kad bija skolas jubileja,es teicu nelielu uzrunu,kurā pateicos skolai un skolasbiedriem par to mīlestības un saules pilno laiku,kas man bija dzīvē. Kuldīgas Bērnu mākslas skolā man bija tikpat mīļi pedagogi Gāju pie Sidara žēloties,ka man nesanāk kā esmu iztēlojusies,ko darilt ? Viņš saka -samēro iztēli ar spējām to attēlot Par slikto nevis jāžēlojas kultūras slejā,bet jākārto "uz vietas" tieši un konkrēti. No rakstītā tā jau arī iznāk,ka darbu meitene pabeidza četrās dienās un ja skolotāja uzskatīja,ka par to ir jāsaka kā ir ,tās bija viņas tiesības. Ja skolotājas vērtējums bija nepatiess un nepamatots,tad tā bija vecāku misija,savu bērnu aizstāvēt. Es vienai skolniecei ieliku vērtējumu divi. Viņa mājās pateica ,ka es viņu esot apsaukājusi par govi. Meitenes mamma atnāca uz skolu,izsauca mani uz pārrunām. Es mēma. Lūdzu skolas direktoru ieiet klasē un skolēniem lūgt liecināt-vai es tiešām tādus vārdus esmu teikusi. Liecinieku nebija. Man neatvainojās neviens -ne mamma,ne pati meitene,ne direktors. Arī tāda ir skolotāja dzīve. -
Pravietisnejaukais
P
Negaidi atvainošanos vairāk, kā to gaidītu no dzīvnieka. Ja esi darījusi pareizi - mierini sevi ar domu, ka Dievs to redzēja. Jo Viņam vienīgajam Tu reāli atskaitīsies. Darot patiesību sagaidīt atzinību no cilvēkiem ir pēc definīcijas nepareizi. Var, protams, pavingrināties retorikā, bet pēc tam saproti, ka tas ir izniekots spēks un laiks.
  • 6
  • 4

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja