Brazīlijas izglītības institūts Red Balloon izvērsis savdabīgu akciju – angļu valodas stundās 8–13 gadu veciem bērniem internetā tiek uzdots meklēt slavenību pieļautās pareizrakstības kļūdas un turpat kā atbildi tās arī izlabot. Tas mudina jauniešus aizdomāties, ka ne viss, ar ko nodarbojas viņu elki, – arī rakstīšana, kā pagadās, – ir pareizi un godājami. Par neatkarīgās Latvijas lielākā gramatikas skandāla galveno varoni kļuvusi popmūzikas dziedātāja LieneCandy, kura, atbildot uz virtuāliem pareizas gramatikas cienītāju aizrādījumiem, taisnojās, ka viņas sociālos kontus patiesībā pārvalda noslēpumainas pamatskolnieces. Viņai uz papēžiem uzcītīgi min atraktīvā šovu vadītāja Baiba Sipeniece- Gavare, kuras nevietā izteiktie "sēžaties" un "nākat" ik vakaru pie zilā televīzijas ekrāna liek neizpratnē nopūsties katrai sevis cienošai latviešu valodas skolotājai. Taču pietiekami daudzi šo piesiešanos tādiem sīkumiem kā nepareizā formā lietots vārds vai komata neesamība tekstā uztver aizkaitināti, dēvējot šos valodas likumu cīnītājus nu jau internacionāli izplatītā vārdu savienojumā – par gramatikas nacistiem.
Nav tādas situācijas šajā dzīvē, kad nevarētu lepni, rokas tā braši uz krūtīm sakrustojis, pajautāt: "A priekš kam?" Runāju un rakstu, kā gribu, uz ceļa uzvedos, kā gribu, un atkritumus metu, kur gribu, un, ja gribu, – tieši tev uz galvas. Nevienam jau galu galā nepatīk, ka viņu kaut kāds tur baigais prātvēders pamāca. Taču nez kādēļ tiem, kuri pareizas valodas lietojuma likumus ir apguvuši, parasti šis "a priekš kam" jautājums nerodas. Tas kļūst tikpat pašsaprotami, kā sportistam doties uz treniņu vai (salīdzinājums, protams, absurds, tomēr iespaidīgs) kādas reliģiskās konfesijas pārstāvim – ticēt. Tāpat kā iztīrīt zobus no rīta un vakarā vai arī zināt, ka pie tumša uzvalka, ja vien neesi Dāvids vai Jaroslavs, nav prāta darbs vilkt baltas sporta zeķes ar zilām un sarkanām svītriņām. Tāpat kā pirms negaidītu viesu uzņemšanas ir dabiski pabrīdināt, ka dzīvoklis, protams, ir pilnīgā nekārtībā (pat ja tā nav). Tas līdz ar labām manierēm, punktualitāti un citiem šīs kategorijas mainīgajiem liecina, ka cilvēks ir inteliģents un spējīgs izrādīt cieņu citiem.
Taču primāri gramatika gluži vienkārši ir noteikumu kopums, lai valodas lietotāji savā starpā spētu vieglāk un labāk saprasties. Turklāt šajā daudzu burtiņu kopā likšanas procesā uzcītīgi iesaistās arī tehnoloģijas, pasvītrojot vai pat vēl iespaidīgāk – automātiski izlabojot, ierīcesprāt, nepareizi uzrakstīto vārdu. Tas radījis pat jaunu tendenci – publicēt internetā paradoksālos pārpratumus, ko izraisījis telefona patvaļīgi koriģētais vārds sarakstē. Gramatika tomēr ir arī pietiekami gaisīga "būtne", lai ar to pilnvērtīgi tiktu galā roboti. Tas ir veids, kā mēs domājam un nododam šo informāciju tālāk citiem. Un, tāpat kā tikai apgūstot, kā pareizi uzzīmēt kubu un kluso dabu, var kļūt par Dalī, arī paspēlēties ar valodas formām var tikai kāds, kurš kārtīgi apguvis gramatikas pamatprincipus.