Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Ahmatovai bija taisnība

Nesen Orbītai iznāca grāmata vācu valodā. Mūsu brīnišķīgais tulkotājs Viktors Hofmans (ar astītē saņemtajiem matiem un violeto kreklu ļoti atgādinādams flamenko dejotāju) vadīja prezentāciju un uzdeva jautājumus. Kādā brīdī sākām runāt par to, kā rodas teksti, un es atcerējos kādu bezgala nodeldētu citātu, kura autore ir Anna Ahmatova, viena no visaristokrātiskākajām XX gadsimta dzejniecēm: «Ja vien jūs zinātu, no kādas drazas, kaunu nepazīdamas, izaug dzejas...» Tulks tā kā izbrīnījās, un es apstiprināju: «Jā, kā nezāles...»

Viņš kaut kā uzreiz pavērsa sarunu uz citu pusi. Bet vēlāk, pēc prezentācijas, pie alus glāzes ņēmās man pārmest: «Publika taču bija atnākusi jūs paklausīties, tai šķiet, ka tas ir svarīgi - atnākt uz tikšanos ar dzejniekiem, ka tas cilvēkus kaut kādā mērā padara cēlākus, ļauj pacelties virs ikdienas... Bet jūs - par nezālēm...»

Es nesāku ar viņu strīdēties. Bet nesen guvu savām domām apstiprinājumu krievu mākslinieka Dmitrija Gutova jaunajā izstādē - viņš Marata Helmana galerijā Maskavā piedāvāja sametinātas metāla konstrukcijas, kuras no viena skatpunkta izskatās kā viens vienīgs metālu jūklis, bet, paskatoties no cita, ieraugām pareizticīgo ikonu tradicionālos veidolus, piemēram, Dievmāti ar mazuli.

Pats Dmitrijs šā «formāta» rašanos skaidro tā: «Netālu no manas mājas Maskavā atrodas Kuzminskas mežs. Padomju laikos apkārtnes piecstāveņu iedzīvotāji tajā piesavinājās nelielus zemes gabalus un ierīkoja nelikumīgus dārziņus. Lai aizsargātu trūcīgo ražu, viņi būvēja neiedomājami izturīgus žogus no vecām metāla gultām, sijām, stieplēm, režģiem un caurulēm.

Tagad tas viss ir laika zoba sagrauzts, toties kļuvis vēl izteiksmīgāks… Mani šajos greizajos dzelžos piesaistīja... to līdzība tušas melnrakstiem, kaligrāfijai, spalvas zīmējumiem.» Un, lūk, 2007. gadā, kaimiņu žogu iedvesmots, Gutovs izveidoja sēriju no sešiem darbiem Kaseles mākslas mesei documenta 12. To tēma bija ķīniešu un japāņu kaligrāfija, kā arī Bēthovena vēstules autogrāfs un kāds Marksa zīmējums, kas tika pārnesti dzelžu, atsperu un stiepļu vizuālajā valodā.

Pēc tam pienāca Rembranta zīmējumu un alu cilvēku klinšu gleznojumu kārta, savukārt šogad Gutovs izstādīja savas ikonas, kas radītas, balstoties uz tradicionālajiem baznīcas «priekšrakstiem». Protams, no vizuālajiem mēsliem, no «zemās» kultūras, no popsas vienmēr ir vienkāršāk nonākt pie kaut kā jauna. Ir kur pacelties. Turklāt «draza» var būt ne tikai impulss, bet arī materiāls. Galerijā Māksla XO pilnā sparā norit Kristapa Ģelža izstāde Viela pārdomām, kurā pirmajā acu uzmetienā absolūti gleznieciskie audekli, ieskatoties tuvāk, izrādās veidoti no lielveikala Sky maisiņiem, skoča un tamlīdzīgiem plastmasas «sūdiem».

Ahmatovai, bez šaubām, bija taisnība…

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja